Interneta žurnāls Punctum, trešo festivālu veltot spilgtajai latviešu modernisma dzejniecei Montai Kromai, laidis klajā dzejas grāmatu Monta Kroma. Re:. Īpaši šim izdevumam, iedvesmojoties no Kromas tekstiem, savus dzejoļus radījuši 23 mūsdienu dzejnieki. Grāmata ir iegādājama Punctum festivāla pasākumos, kā arī Raiņa un Aspazijas mājā. Tās cena – 5 eiro. Grāmatas Monta Kroma. Re: dizaina autors ir Aleksejs Muraško.
Grāmatas Monta Kroma. RE: atvēršana, viens no Punctum festivāla notikumiem pastaigas Montas nakts laikā, veidots sadarbībā ar Raiņa un Aspazijas māju un notiks muzeja pasākumu zālē, Baznīcas ielā 30, 24. maijā, plkst. 19.00. Grāmatas tapšanā piedalījās 23 latviešu dzejnieki, tās dizaina autors ir Aleksejs Muraško un tās sastādītāja ir Raiņa un Aspazijas mājas speciāliste Elvīra Bloma. Grāmata būs nopērkama festivāla pasākumu laikā, bet pēc festivāla beigām tikai Raiņa un Aspazijas muzejos.
Pasākuma laikā notiks saruna par aktualitātēm Indijas literatūrā, sieviešu vietu indiešu literatūrā, Ilonas Balodes un Tulsi Badrinatas prozas lasījumi, kā arī Tulsi Badrinatas sagatavota indiešu tradicionālo deju performance.
Raiņa un Aspazijas māja muzeju naktī kā ierasts piedāvās bezmaksas ekskursijas, kā arī iespēju noskatīties filmu par Raiņa un Aspazijas dzīvi un daiļradi “Laikarits”. Muzejs būs atvērts no plkst. 19.30 līdz plkst. 24.00.
10. maijā plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Rīgā, Baznīcas ielā 30) atklās izstādi “TAPETES” – Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studentu versiju par Raiņa un Aspazijas dzeju, kuru jaunie mākslinieki pārtulkojuši grafikas izteiksmes līdzekļiem.
Raiņa un Aspazijas māja sveic svētkos!
27. aprīlī plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem un vecvecākiem ir aicināti uz mākslas darbnīcu “Aspazija un ziedi” Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J.Pliekšāna ielā 5/7, Jūrmalā
27. aprīlī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) notiks literatūrzinātnieces, Raiņa un Aspazijas pētnieces Gundegas Grīnumas priekšlasījums.
Kas kopīgs Rainim ar vienīgo baznīcu Latvijā, kuras zīmogā attēlota Heopsa piramīda? Vai Rainis tiešām nosapņoja savu Jāzepu Ēģiptē jau Jūrmalā 1905. gada revolūcijas priekšvakarā, vai arī tas ir Aspazijas izdomājums? Ar kādiem stilistiskiem un lingvistiskiem līdzekļiem autors „ēģiptizēja” traģēdijas „Jāzeps un viņa brāļi” pēdējos trīs cēlienus? Kādēļ aizsākto lugu „Zaglis ķēniņš” jeb „Rampsenīts” Rainis 1922. gadā pārdēvēja par „Lielo zagli Tutanhu”? Vai tiešām nav saglabājušās Raiņa 1929. gada pavasarī Ēģiptes apmeklējuma dienās rakstītās piezīmes? Un kādēļ dzejnieka ceļojums uz Palestīnu un Ēģipti noklusēts viņa Kopotu rakstu akadēmiskajā izdevumā (1977–1986)?
Latviešu
English 