Vispārzināma ir neviennozīmīgā situācija ar latgaļu mēli – vai tā valoda vai dialekts. Taču, ja Saeimas priekšsēdētāja liek diviem deputātiem zvērestu nodot vēlreiz “valsts valodā”, tas apstiprina to, ka viņi domā, ka latgaļiem ir sava valoda, nevis dialekts.
Dzejas lasījumi “Signālisma sesija” tiek pārcelti uz janvāra sākumu, dalībnieku slimības dēļ!
Sekojiet informācijai šeit un facebook.com lapā!
Cieņā,
Raiņa un Aspazijas muzejs.
2018. gada 15. decembrī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Rīgā, Baznīcas ielā 30) notiks Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” koklētāju ansambļa “Teiksma” koncerts.
14. decembrī plkst. 19.00 Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30 notiks dzejas lasījumi “SIGNĀLISMA SESIJA”. Lasījumi tiks veltīti signālismam – 60.to gadu beigās tapušajai neoavangardisma kustībai, ko radīja un attīstīja serbu mākslinieks un dzejnieks Miroļubs Todorovičs.
11. decembrī plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) notiks dzejnieces un atdzejotājas Ingmāras Balodes Pārdaugavai veltīts dzejas lasījums, ko papildinās mākslinieces Vikas Ekstas video projekcija.
Gleznošanas un masku gatavošanas darbnīca būs kā ceļojums nezināmajā, kuras sākumpunkts paslēpts Raiņa dzejolī “Zelta sietiņš”. Ikviens dalībnieks varēs skatīt pasauli “cauri sietiņa acīm” un kopā ar mākslinieci Evu Vēveri pārveidot to, bet nobeigumā dalībniekus gaidīs krāšņi svētki, kuros varēs satikt sevi un citus jau pavisam mirdzošus.
Kopā ar muzejpedagogiem sagaidīsim Ziemassvētku rūķi, veidosim eglītes rotājumus un rotāsim mūsu pašu eglīti – Princesi, ieklausīsimies Raiņa ziemas dzejoļos, griezīsimies sniegu pārslu virpulī un radīsim savu Ziemassvētku brīnumu – sniegputeni.
ANDRAS MANFELDES VIZUĀLS AUTORLASĪJUMS “ATVADAS NO KARA OSTAS” RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ
Andra Manfelde (1973) dzimusi Kuldīgā, publicēties periodikā sāka 2002. gadā, debijas krājums “Tranšejas dievi rok” iznācis 2005. gadā, šajā gadā izdots arī pirmais romāns “Adata”, kas gūst plašu sabiedrības ievērību: 2007. gadā kopā ar Zigmāru Liepiņu pārveidots mūziklā Latvijas Nacionālajā teātrī, bet 2012. gadā romāns tiek pārizdots papildinātā versijā. 2008. gadā izdots krājums “Betona svētnīcas”, 2017. gadā iznācis romāns “Virsnieku sievas”, kas ir daļa no “Mēs. Latvija, XX gadsimts” vēsturisko romānu sērijas, 2018. gadā nominēts Latvijas Literatūras gada balvai.
Dzejnieks Raimonds Ķirķis, radoši pārstrādājot Raiņa un Aspazijas bibliotēkas grāmatās atstātās piezīmes, kopā ar komponistu Mārtiņu Baumani un mežradznieku Ilvi Faulbaumu parafrāzēs tekstus, idejas, domas, ko Rainis un Aspazija ar melnu un zilu zīmuli ir atstājuši fonā savam titāniskajam darba procesam ar literatūru. Atsegt dažādus kultūrslāņus, nevis rupji tos cilājot ar lāpstu, bet ar otu uzmanīgi notīrot katru atrasto liecību – tāds bija darba process, strādājot ar valodu, kuras rakstība vēl nebija nostabilizējusies.
20. novembrī plkst. 19.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) noritēs čehu mākslinieces un dizaineres Diānas Kņežīnkova (Diana Knĕžínková) latviešu dzejā un simbolos balstītas kaligrāfijas izstāde.
Latviešu
English 