Klausīšanās un zīmēšanas darbnīca, kurā caur skaņām, formām un tekstūrām atdzīvojas dažādu putnu tēli. Kopā ar vizuālo mākslinieci Evu Vēveri lasīsim Raiņa dzejoļus par putniem no dažādiem krājumiem un izmēģināsim frotāžas tehniku, lai atklātu reljefa un grafīta neparasto saderību.
Otrdien, 18. septembrī, plkst. 19.30 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) notiks tikšanās ar ukraiņu izcelsmes vācu rakstnieku un dramaturgu Dmitriju Gavrišu.
Rakstnieks (1982) ir dzimis Kijevā, bet 11 gadu vecumā pārcēlās uz Šveici. Izstudējis biznesu un ekonomiku Bernes universitātē, Dmitrijs uzrakstīja savu pirmo lugu “Neauglīgā zeme” (Brachland, 2010), kas tiek iestudēta Vācijā, Šveicē, Lielbritānijā, Polijā, Ukrainā un Krievijā.
Iepriekšēja pieteikšanās pa tālr. +371 67764295 vai linda.grinberga@memorialiemuzeji.lv
Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums
Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (J. Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala) 12. septembrī plkst. 16.00 atklās izstādi “Rainis. 1918.”
Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Raiņa un Aspazijas vasarnīcā izveidota izstāde par neatkarīgas Latvijas valsts idejas izaugsmi Raiņa filozofiskajās un sociālajās idejās un daiļradē. Tā atklās apstākļus, kādos dzejnieks izauklē Latvijas neatkarības ideju. Laikā, kad šī ideja pārtop realitātē, notikumi Eiropā un Krievijā risinās strauji, bet Rainis un Aspazija atrodas izolācijā Šveicē, un kara apstākļos ir ļoti ierobežotas informācijas iespējas par notikumiem dzimtenē. Izstāde atklāj, kā rodas ideja, ko mākslinieks izsapņo pie galda, un kā tā sasaucas ar realitāti. Izstādes vēstījums ved no baltas lapas ar vārdu “Latvija”, izaugot līdz nākotnes pravietojumam – dramatiskajai poēmai “Daugava”.
Lietuviešu dzejnieks, literatūrpētnieks un publicists Toms Venclova (Tomas Venclova) dzimis 1937. gada 11. septembrī. Izstudējis lietuviešu filoloģiju Viļņas universitātē. Ap 1960. gadu kļuvis par klaji opozicionāru figūru pastāvošajam režīmam, sadūries ar regulārām publicēšanās grūtībām. Vairākus gadus nodzīvojis Krievijā, iepazinies ar B. Pasternaku, A. Ahmatovu, tuvu sadraudzējies ar J. Brodski, A. Kušneru, N. Gorbaņevsku. Pasniedzis ārzemju literatūru Lietuvas augstskolās. J. Lotmana aicināts, bijis vieslektors Tartu universitātē. 1972. gadā beidzot tiek atļauts iznākt viņa pirmajam dzejoļu krājumam „Valodas zīme” (Kalbos ženklas).
Pasākumā vairāk kā desmit dzejnieki prezentēs kādu Raiņa dzejoli un tā savu dzejas parafrāzi, versiju, turpinājumu, dekonstrukciju vai kompilāciju. Pasākums iecerēts kā viens no dzejas dienu notikumiem un tajā uzstāsies dzejnieki Inga Arvis Viguls, Jeļena Glazova, Aivars Eipurs, Kirils Ēcis, Raimonds Ķirķis, Ilmārs Šlāpins, Marija Luīze Meļķe, Elvīra Bloma, kormak (Vasilijs Karasjovs), Ingas Gailes dzejoli nolasīs Ausma Perons. Dzejas lasījumus papildinās un paspilgtinās mākslinieka Kaspara Groševa avangarda mākslas kompilāciju – kolāžu video projekcija.
Plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30, Rīgā, Zinātnisko lasījumu laikā ieklausīsimies, ielūkosimies vēstures dokumentos, kuri glabājas mūsu nemateriālā kultūras mantojuma krājumā, kā arī privātos arhīvos. Mūs uzrunās LRS priekšsēdētājs Arno Jundze.
Šoreiz uzmanību veltīsim vācu valodā tapušajai literatūrai. Piedalīsies dzejniece un māksliniece Johanna Hansena no Vācijas, austriešu dzejniece Izabella Breijere, dzejniece un atdzejotāja Amanda Aizpuriete. Sarunu vadīs dzejnieks un atdzejotājs Arvis Viguls. Pēc diskusijas notiks dzejas un atdzejas lasījumi.
Pasākumā uzstāsies antoloģijā iekļautās dzejas autori: Lote Vilma Vītiņa, Marija Luīze Meļķe, Raimonds Ķirķis, Anna Belkovska, Lauris Veips un Kirils Ēcis, kā arī izdevuma sastādītājs un redaktors Artis Ostups. Jaunākās paaudzes dzejnieki uzstāsies ar dzejas lasījumiem un dzejas performancēm.
Latviešu
English 