Aspazija “Kaisītās rozes”

Krājums publicēts 1936. gada otrajā pusē Valtera un Rapas izdevumā. Titullapā norādīts, ka grāmatā ievietoti no 1933. līdz 1935. gadam sarakstīti dzejoļi, taču šī norāde ir neprecīza – daļa darbu periodikā parādījušies jau krietni agrāk.

Sevi pašu nekad nevar zaudēt tas,
Kas lielā darbā paceļas,
Kam dvēsele pilna radošas dzīvības.

Savus sapņus nekad nevar zaudēt tas,
Kas tūkstošos citos iejūtas,
Pār savu laiku pāri tas izplešas.

Aiz vienbūtnes šaurās robežas
Jaunas liktens zvaigznes tam iedegas,
Kā Saturnam mēneši apkārt tam rindojas.

Kas daudzos iespēj aptvert, tas
Ir kļuvis pats kā zemes ass,
Ap kuru citu pasaulei jāgriežas.

Kas viens ir daudzi — daudzi viens,
Tas laikus sien kā pavediens,
Pāri pār nāvi iet viņa lidojiens.

Pilna dzejas krājuma lejupielāde pieejama šeit: ASPAZIJA_Kaisītās rozes

Plašāk par dzejas krājumu skatīt: Aigare K., Viese S. Aspazija. Kopoti raksti. 2. sējums. Rīga: Liesma, 1986, 684.-689. lpp.


loading