Latviešu
Turpinām iepazīstināt ar Aspazijas atklātņu kolekcijā atrodamajiem mākslas darbiem. Aspazija un Rainis nereti apmainījās arī ar skatu kartītēm, Aspazija Rainim visbiežāk sūtīja atklātnes ar Ēģiptes ainām. Visvairāk pārstāvētas ir divu vācu arhitekta, gleznotāja Frīdriha Perlberga (Friedrich Perlberg, 1848–1921) un vācu arhitektūras un skatu gleznotāja Karla Vutkes (Carl Wuttke, 1849 – 1927) gleznotie Ēģiptes skati, acīmredzot Aspazija iegādājusies pastkaršu komplektus. Abi gleznotāji specializējās tieši skatu glezniecībā un viņu darbi ļoti bieži tika reproducēti pastkartēs, lielā mērā viņus var dēvēt par atklātņu gleznotājiem.
19. gadsimtā uzplauka interese par vēsturi, attīstījās arheoloģija, etnogrāfija, 19. gadsimta sākumā Napoleona armijas uzietais Rozetas akmens pavēra iespēju atšifrēt seno ēģiptiešu rakstību. 20. gadsimta sākumā Ēģiptē tika veikti nozīmīgi izrakumi un uzietas vēstures liecības, kas atklāja senās Ēģiptes civilizāciju kā suģestējošu noslēpumu. Arī Raini un Aspaziju saistīja šī senā vēsture. Aspazija atmiņās rakstīja, ka Rainis savu Jāzepu nosapņojis jau 1905. gada revolūcijas priekšvakarā, vēlāk šo darbu ar pārtraukumiem rakstot četrpadsmit gadus. Sen izsapņotais ceļojums uz Palestīnu un Ēģipti kļuva par Raiņa pēdējo ārzemju ceļojumu.
Ievadattēls: Aspazijas Rainim sūtīta pastkarte, RTMM 29242a, K. Vitke “Luksoras tempļi no rīta”.
Aspazijas Rainim sūtīta pastkarte Cīrihē, RTMM 29247, F. Perlberga glezna “Kolosi Tēbās”.
Aspazijas Rainim sūtīta pastkarte, RTMM 29249 Nezināms autors “Ceļā uz piramīdām”
Aspazijas Rainim sūtīta pastkarte, RTMM 29246(01), K. Vitke “Pompeju pīlārs Aleksandrijā”.
Aspazijas Rainim sūtīta pastkarte, Cīrihē, 1913. gadā, RTMM 29244, F. Perlbergs “Smilšu vētra netālu no varenās Sfinksas”.
Komentē