Atklātne ar Raiņa dzejoli „Fabrikas meitenes dziesma” (“Meitenes dziesma”) no krājuma “Tālas noskaņas zilā vakarā” (1903) RMM 129586
20. gadsimta pirmajā pusē, salīdzinot ar mūsdienām, atklātnes jeb pastkartes bija plaši izplatīts un biežs komunikācijas līdzeklis gan ikdienā, gan svētku reizē. Gadsimta sākumā īpaši strauji attīstījās pastkaršu ražošana, kas izvērtās par pietiekami ienesīgu biznesu, un pastkartes kā jauna modes prece bija izplatītas visos tautas slāņos.
Foto: E. Hūns, RMM 19393
Redzēt Jāni Pliekšanu ar ozolu vainagu ir diezgan liels retums. Iespējams, šī ir vienīgā šāda fotogrāfija, kas atrodas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā. Foto tapis 1927. gada 24. jūnijā. Rainis un skolotāji pie Skolotāju savienības nama Majoros (Jūras ielā 1). Priecīgus Līgo svētkus!
“Tālas noskaņas zilā vakarā”. Pirmizdevums. 1903. gads. RMM 122045
Šā gada 16. jūnijā aprit 112 gadi kopš iznācis Raiņa pirmais dzejas krājums “Tālas noskaņas zilā vakarā”, kurā apkopoti gan jaunības gados, gan arī cietumā un izsūtījumā Slobodskā rakstītie dzejoļi.
Muzeju naktī valdības mājā (Brīvības ielā 36) būs aplūkojama Raiņa un Aspazijas politiskajai darbībai veltīta izstāde. Ekspozīcijā būs apskatāmi arī abu dzejnieku Triju Zvaigžņu ordeņi, citi apbalvojumi un relikvijas. Savukārt no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma dārgumiem šoreiz publiskojam karikatūru, kas publicēta 1926. gadā – īsi pēc ordeņa piešķiršanas Aspazijai.
Rainis runā Esplanādē 1920. gada 1. maijā Satversmes Sapulces atklāšanas dienā. V. Rīdzenieka foto. RMM 73811
1. maijs ir Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena, kad pirmoreiz uz sēdi sanāca pirmais Latvijas parlaments, kas pirms tam tika izvēlēts pirmajās vispārīgās, vienlīdzīgās un demokrātiskās visas valsts parlamenta vēlēšanās.
Pirms vairāk kā simt divdesmit gadiem, 1894. gada 3. (15.¹) aprīlī, Rīgas Latviešu teātrī notika Aspazijas lugas „Zaudētās tiesības” pirmizrāde, kura tajā laikā izraisīja asas diskusijas sabiedrībā un polemiku periodikā. Daži pārmeta Aspazijai netiklības sludināšanu, citi – uzslavēja par drosmi un vēlēšanos atklāt laikmeta sociālās pretrunas, aktualizējot sieviešu tiesību jautājumu.
Pēc nepilniem piecpadsmit emigrācijā pavadītiem gadiem Šveicē, Rainis un Aspazija 1920. gada 10. aprīlī atgriezās Rīgā. Viņu atgriešanās bija vērienīga svētku diena ne tikai abiem dzejniekiem, bet visai latviešu tautai.
Publicitātes foto
Ukrainā, Ļvivas akadēmiskajā teātrī, šajā sezonā atjaunojuma pirmizrādi piedzīvojusi populārā Raiņa luga “Pūt, vējiņi!”. Tomēr šī nav vienkārši goda atdošana vienam no Latvijas dižākajiem literātiem – Rainim – viņa jubilejā. Ar “Pūt, vējiņi!” Marijas Zaņkoveckas vārdā nosauktajam teātrim saistās vairāk nekā pusgadsimtu sena vēsture un tradīcijas.
16. marta gaviļniece Aspazija savas dzīves laikā saņēmusi ne tikai savu kolēģu – radošās inteliģences – atzinību, bet arī tautas mīlestību. Rakstniecības un mūzikas muzeja krātuvē glabājas plašs Aspazijas korespondences klāsts. Dzīves laikā dzejniece saņēmusi neskaitāmas vēstules, telegrammas, atklātnes un apsveikumu kartītes no tuviem cilvēkiem un laikabiedriem – Aspazijas talanta un daiļrades cienītājiem. Dzejniece rūpīgi glabājusi visus saņemtos apsveikumus, kas rakstīti dažādos laika posmos.
Latviešu