J. Kugas dekorāciju skice Raiņa lugas “Uguns un nakts” iestudējumam 1911. gadā

RTMM_139290_01-Rainismini

Zenta Mauriņa rakstīja, ka Raiņa un Aspazijas dzīvokli rotā pusnokaltušas palmas, vecmodīgas mēbeles un nenozīmīgas bildītes[1].

Rakstniecības un mūzikas muzejā līdz mūsdienām saglabājušies dažādi mākslas priekšmeti, kas piederējuši Rainim un Aspazijai, to skaitā arī nenozīmīgas bildītes. Noprotams, ka vairumam priekšmetu bijusi drīzāk emocionāla vērtība, un Rainis arī pats vēstulē asistentam, žurnālistam Robertam Ivanovam raksta, ka lietas, ko tam dāvinājuši draugi, veido viņa mazo mīlestības muzeju.[2] Taču šajā Raiņa jūtu muzejā atrodami arī ļoti vērtīgi slavenu mākslinieku veikumi, kā arī lietas, kam ir nozīme ne tikai mākslas, bet arī teātra vēsturē. Tāda ir J. Kugas “Uguns un nakts” dekorāciju skice, ko mākslinieks, ļoti iespējams, piesūtījis Rainim uz Šveici (Siltāko paldies par skaisto kartonu piesūtīšanu.[3]). Abiem dzejniekiem īpaša sadarbība veidojās tieši ar mākslinieku Jāni Kugu, kurš kļuva par scenogrāfu vairumam Raiņa lugu iestudējumu autora dzīves laikā.

Lasīt vairāk

Krājuma dārgumi: Rainis un Tālo Austrumu kultūra

rsz_krf_5709

Dzejnieks Rainis jeb Jānis Pliekšāns (1865–1929) bija aizrautīgs citu tautu kultūru pētnieks un labprāt ceļoja, ja radās iespēja. Raiņa un Aspazijas bibliotēkā iespējams atrast plašu grāmatu klāstu par Austrumu kultūras tematiku. Līdzās pētījumiem par kristīgo kultūru un Antīko autoru darbiem, Raini interesēja arī Konfūcija, Laodzi, Budas filosofija, Indijas vēdiskā literatūra un citi nozīmīgi sacerējumi. Rainis neuzskatīja sevi piederīgu kādai reliģiskai organizācijai, bet veidoja pats savu garīgo uzskatu sistēmu. Laikabiedri Raini apbrīnoja un uzskatīja par garīgo ideālu. “Šorīt biju Raini sagaidīt. Iekļuvu stacijā, kur redzēju viņu nokāpjot. […] Es vēros šajā cildenajā sejā un domāju, kāpēc es nevarēju piedzimt ar tādu vulkānisku drosmi un apkārtnes un sevis pārvaru[1].” Tā 1920. gada aprīlī dienasgrāmatā raksta jaunais dzejnieks Rihards Rudzītis pēc tam, kad Rainis un Aspazija atgriezušies no trimdas Šveicē. Rainis pats sevi gribēja redzēt arī kā praktisku, darbīgu cilvēku un nekautrēdamies iesaistījās politikā, taču savā garā viņš bija meklētājs, ideālists, kā tas nomanāms arī viņa lugās – izskaņā uzvar labais gara spēks, cildenais ideālisms, pat gadījumos, kad šo spēku vai ideju pārstāvošais varonis fiziski iet bojā. Tāpēc nav grūti iztēloties, ka šādus gara ideālus Rainis saskatīja arī seno Ķīnas domātāju filosofijā un labprāt smēlās no tās iedvesmu.

Lasīt vairāk

loading