J. Kugas dekorāciju skice Raiņa lugas “Uguns un nakts” iestudējumam 1911. gadā

RTMM_139290_01-Rainismini

Zenta Mauriņa rakstīja, ka Raiņa un Aspazijas dzīvokli rotā pusnokaltušas palmas, vecmodīgas mēbeles un nenozīmīgas bildītes[1].

Rakstniecības un mūzikas muzejā līdz mūsdienām saglabājušies dažādi mākslas priekšmeti, kas piederējuši Rainim un Aspazijai, to skaitā arī nenozīmīgas bildītes. Noprotams, ka vairumam priekšmetu bijusi drīzāk emocionāla vērtība, un Rainis arī pats vēstulē asistentam, žurnālistam Robertam Ivanovam raksta, ka lietas, ko tam dāvinājuši draugi, veido viņa mazo mīlestības muzeju.[2] Taču šajā Raiņa jūtu muzejā atrodami arī ļoti vērtīgi slavenu mākslinieku veikumi, kā arī lietas, kam ir nozīme ne tikai mākslas, bet arī teātra vēsturē. Tāda ir J. Kugas “Uguns un nakts” dekorāciju skice, ko mākslinieks, ļoti iespējams, piesūtījis Rainim uz Šveici (Siltāko paldies par skaisto kartonu piesūtīšanu.[3]). Abiem dzejniekiem īpaša sadarbība veidojās tieši ar mākslinieku Jāni Kugu, kurš kļuva par scenogrāfu vairumam Raiņa lugu iestudējumu autora dzīves laikā.

Lasīt vairāk

Klaviermūzikas koncerts “Ziemas sapņi”

mazs

Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (J. Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala) 23. februārī plkst. 14.00 notiks NMV Emīla Dārziņa mūzikas skola skolas audzēkņu klaviermūzikas koncerts Ziemas sapņi. Nesot savas skolas lielo ieceri, jaunie mūziķi sniegs šo uzstāšanos labdarības koncertu cikla “Mana pirmā skatuve” ietvaros. Koncertā piedalīsies Sandras Jalaņeckas klavierklases audzēkņi Kristiāna Krūzmētra, Anita Lipinika, Kārlis Gusts Zariņš, Emīlija Semjonova, Daniela Geidmane un tajā skanēs latviešu komponistu A. Žilinska, J. Ivanova un A. Kalniņa darbi, kā arī klasiķu F. Lista, F. Šūberta, S. Rahmaņinova u.c. klaviermūzika.

Lasīt vairāk

Vizuāli un vizuāli plastiskās mākslas darbu konkurss “Mans Raiņa dzejolis”

konkursa_izstade

Raiņa muzejs „Jasmuiža” izsludina vizuālās, un vizuāli plastiskās mākslas darbu konkursu MANS RAIŅA DZEJOLIS, kas domāts bērniem no 7 līdz 15 gadu vecumam.

Vai tev ir kāds dzejolis, kuru vari nosaukt kā sev tuvu un mīļu? Varbūt tas ir tieši Raiņa dzejolis? Ja tādu vēl neesi atradis, iespējams, ir pienācis īstais brīdis, lai paņemtu rokās kādu no dzejnieka krājumiem un atrastu rindiņas, kuras liksies īpašas. Aicinām tevi piedalīties konkursā, uzzīmējot, uzgleznojot vai izveidojot savu Raiņa dzejoli.

Lasīt vairāk

Meteņi Raiņa un Aspazijas vasarnīcā

Meteņi 2019 A301 - mazāks

Meteņi ir viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām, kas iezīmē ziemas beigu un pavasara sākuma tuvošanos. Meteņu svinēšanā saglabājušās arī senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senajām indoeiropiešu tautām gadumija bijusi tagadējā februāra vidū. Agrāk latviski ar vārdu „meti” apzīmēja laika griežus.
Meteņu pasākumā Raiņa un Aspazijas vasarnīcā bērni kopā ar vecākiem varēs izgatavot Meteņu buntītes un maskas, veikt sejas mazgāšanas rituālu, minēt mīklas, kā arī doties jautrās rotaļās un ķekatās un cienāties ar tēju un pīrāgiem.
Pasākuma ilgums: 1h 30 min
Dalības maksa ģimenei: 3.00 EUR
Iepriekšēja pieteikšanās pa tālr.+371 67764295
vai santa.apala@memorialiemuzeji.lv

Lasīt vairāk

Raiņa un Aspazijas muzeja darba laiks svētkos!

RTMM_16942-Aspazija-page-002_1

Muzejs slēgts no 24. līdz 26. decembrim, kā arī 1. janvārī.

  1. 22. un 29. decembrī strādāsim līdz plkst. 16.00.

 

Raiņa un Aspazijas māja sveic Ziemassvētkos un vēl ražīgu Jauno gadu!

 

(Attēlā Aspazijas Rainim sūtīta pastkarte no Bernes, 1908. gads, RTMM 16942)

Lasīt vairāk

Krājuma dārgumi: Rainis un Tālo Austrumu kultūra

rsz_krf_5709

Dzejnieks Rainis jeb Jānis Pliekšāns (1865–1929) bija aizrautīgs citu tautu kultūru pētnieks un labprāt ceļoja, ja radās iespēja. Raiņa un Aspazijas bibliotēkā iespējams atrast plašu grāmatu klāstu par Austrumu kultūras tematiku. Līdzās pētījumiem par kristīgo kultūru un Antīko autoru darbiem, Raini interesēja arī Konfūcija, Laodzi, Budas filosofija, Indijas vēdiskā literatūra un citi nozīmīgi sacerējumi. Rainis neuzskatīja sevi piederīgu kādai reliģiskai organizācijai, bet veidoja pats savu garīgo uzskatu sistēmu. Laikabiedri Raini apbrīnoja un uzskatīja par garīgo ideālu. “Šorīt biju Raini sagaidīt. Iekļuvu stacijā, kur redzēju viņu nokāpjot. […] Es vēros šajā cildenajā sejā un domāju, kāpēc es nevarēju piedzimt ar tādu vulkānisku drosmi un apkārtnes un sevis pārvaru[1].” Tā 1920. gada aprīlī dienasgrāmatā raksta jaunais dzejnieks Rihards Rudzītis pēc tam, kad Rainis un Aspazija atgriezušies no trimdas Šveicē. Rainis pats sevi gribēja redzēt arī kā praktisku, darbīgu cilvēku un nekautrēdamies iesaistījās politikā, taču savā garā viņš bija meklētājs, ideālists, kā tas nomanāms arī viņa lugās – izskaņā uzvar labais gara spēks, cildenais ideālisms, pat gadījumos, kad šo spēku vai ideju pārstāvošais varonis fiziski iet bojā. Tāpēc nav grūti iztēloties, ka šādus gara ideālus Rainis saskatīja arī seno Ķīnas domātāju filosofijā un labprāt smēlās no tās iedvesmu.

Lasīt vairāk

Diskusiju vakari: valoda

Valoda_afisha_decembris_Instagram

Vispārzināma ir neviennozīmīgā situācija ar latgaļu mēli – vai tā valoda vai dialekts. Taču, ja Saeimas priekšsēdētāja liek diviem deputātiem zvērestu nodot vēlreiz “valsts valodā”, tas apstiprina to, ka viņi domā, ka latgaļiem ir sava valoda, nevis dialekts.

Lasīt vairāk

UZMANĪBU! Pasākums pārcelts!

signalisms_PARCELTS

Dzejas lasījumi “Signālisma sesija” tiek pārcelti uz janvāra sākumu, dalībnieku slimības dēļ!

Sekojiet informācijai šeit un facebook.com lapā!

Cieņā,

Raiņa un Aspazijas muzejs.

Lasīt vairāk

loading