#TiekamiesTagad Tadenavā

tiekamiestagad

☀️ Laiks doties uz Raiņa dzimto Tadenavu – viņa saules un mīlas filosofijas šūpuli. Muzeja ekspozīcija ir brīnišķīgs veids kā iepazīt Raiņa bērnību dzīvi un tapušos darbus pavisam viegli, gluži kā rotaļājoties. Turklāt pavasara ziedonī Tadenavas mājas pagalms, takas un pļavas ir īpaši vilinošas, pilnas ar smaržām, skaņām un dzīvību. Nāc spēlēties ar sauli!

Lasīt vairāk

Rozes

2761108

Roze noteikti ir viens no jaunromantisma populārākajiem tēliem, arī Aspazija dzejā to izmanto it bieži, roze bieži redzama arī Aspazijas pastkaršu kolekcijas mākslas darbu reprodukcijās. Rietumu kultūrā balta roze simbolizē nevainību, šķīstību, bet sarkana ir centra, sirds, jutekliskas mīlestības simbols. Savam pēdējam dzejoļu krājumam Aspazija dod nosaukumu “Kaisītas rozes” un velta to Kārlim Ulmanim. To ieveda moto: “Šim rozīti, tam rozīti, Vadonim pilnu klēpi”. Kad Aspazija veselības problēmu dēļ nespēja ierasties prezidenta pilī uz tēju, kā atvainošanos viņa esot nesusi Ulmanim rožu klēpi. Taču prezidents kavējies, un viņa, tā arī nesagaidījusi vadoni, rozes iespiedusi rokās kara ministram. Roze ir divdabīgs zieds, lai arī tas vilina ar daiļu izskatu un patīkamu smaržu, zem zieda pamatnes slēpjas asi ērkšķi. Tomēr par spīti šīm briesmām (vai varbūt tieši to dēļ), Aspazija rozes ļoti mīlēja, piemēram, tās auga viņas dārzā.

Lasīt vairāk

Ikars

IMG_3345

Aspazijas dzejā parādās mītiskais Ikara tēls, dzejniece salīdzina savas jūtas ar Ikara ilgām lidot augstāk, aizmirstot par briesmām. Spārni simbolizē sapņus, dzīves enerģiju, vēlmi izlauzties no gūsta, nomācošajiem ikdienas spaidiem un pārvarēt pašu dabu. Ikara tēls ir apspēlēts neskaitāmos mākslas darbos, no tiem trīs reprodukcijas atrodas Aspazijas atklātņu kolekcijā.

Lasīt vairāk

Mīlētāji

RTMM_79522(164)-Aspazija

Aspazijas pastkaršu kolekcijā daudz simbolisma mākslas darbu reprodukciju, šeit arī noslēpumainā vācu simbolista Fida (Fidus, Hugo Hopenera pseidonīms) darbs “Birzs pasakas”, kas ataino Aspazijas iecienītu tēmu – mīlētājus. Kolekcijā atrodamas vairāk nekā 30 dažādu autoru darbu reprodukcijas, kurās redzami iemīlējušies jaunieši. Nereti tie patveras dabā, mežā vai naktī pie jūras (piemēram, Albēra Matiņona gleznā “Noktirne”) un to mīlestības plaukst pavasarī vai vasarā, bet dažkārt arī netipiskā gadalaikā – rudenī, kas gan saistīts ar šķiršanās sāpēm, kā tas redzams, piemēram, šajā pagaidām nenoskaidrota autora darbā “Atvadas”. Bieži šie attēli balstās antīkās mitoloģijas vai klasiskās literatūras sižetos. Franču simbolists Gastons Busjērs (Gaston Bussiere, 1862 – 1928) atveidojis Tristanu un Izoldi. Īpaši izplatīti Romeo un Džuljetas, kā arī Amora un Psīhes motīvi. Daudz mākslinieka J. Edelamana gleznu reprodukciju, par šo mākslinieku maz informācijas. Suģestējošs ir vācu tēlnieces Elzas Fustas (Elsa Fürst, 1873 – 1943) darbs “Izklaidība” (Weltvergessen). Arī Aspazija piedzīvoja vairākas spēcīgas aizraušanās, bet mīlestība pret Raini, lai arī līdzīga mātes mīlestībai pret bērnu, kļuva liktenīga.

Lasīt vairāk

Apsveicam 4. maija svētkos!

7DEBF7D4-8FBC-4760-8F43-6AD58E8A6F3D

Raiņa un Aspazijas muzejs sveic neatkarības atjaunošanas svētkos! Lepojamies ar Latviju, par ko cīnījās arī Rainis un Aspazija!

“Brīvs, kam dūša brīvam būt!” (Rainis)

Lasīt vairāk

Satversmes sapulcei – 100

95263105_4196341007050236_7949318298288521216_o

Atzīmējam Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienas simtgadi. 1920. gada 1. maijā uz pirmo sēdi sanāk Latvijas Satversmes sapulce, kas pēc diviem gadiem – 1922. gada 15. februārī – pieņem Latvijas Republikas Satversmi.
Rainis un Aspazija ir vieni no 152 sapulces deputātiem. Par Satversmes sapulces prezidentu kļūst Jānis Čakste.

Lasīt vairāk

Nelaimīgie mīlētāji

RTMM_26662-Aspazija-page-002

Aicinām ielūkoties Aspazijas pastkaršu kolekcijā – tā sniedz priekšstatu par Aspaziju interesējušiem mākslas darbiem. Kolekcijā, līdzās jau pieminētajām kartiņām par Romeo un Džuljetas, kā arī Amora un Psīhes mīlas stāstu tematiku, daudz reprodukciju, kurās attēloti mīlnieki. Šoreiz pievērsīsimies nelaimīgas mīlestības tēmai. Romantiskajā pasaules ainā iemīlēšanās un tai sekojošais atraidījums bieži ierosina dramatiskus notikumus, varonis ģībst, zaudē ēstgribu, dzīvesprieku un nereti pat atņem sev dzīvību. Luī Ridels (Louis Ridel, 1866-1937) bija franču gleznotājs, kurš mācījās kopā ar Anrī Matisu un citiem ievērojamiem māksliniekiem pie pazīstamā franču simbolista Gistava Moro. Ridels galvenokārt gleznoja sapņainas augstākās sabiedrības dāmas vai sava dzimtā reģiona ainavas. Līdzīga tematika sastopama arī Kurta von Rozinska gleznās. Attēlos pastkartes no Aspazijas kolekcijas (RTMM 26662 un RTMM 79522).

Lasīt vairāk

loading