Aicinām ielūkoties Aspazijas pastkaršu kolekcijā – tā sniedz priekšstatu par Aspaziju interesējušiem mākslas darbiem. Kolekcijā ir vairāki ievērojamu cilvēku portreti, no kuriem spilgtākais ir Frīdriha Harniša Napoleona portrets. Arī Rainis interesējies par karavadoņa dzīvi, lai gan, šķiet, neapsvēra to kā potenciālu ierosmi lugai. Piemēram, 1926. gada 17. oktobrī Rainis dienasgrāmatā ierakstījis: “Uz nakti lasu par Napoleonu; dod spēku”. Frīdrihs Harinšs (Friedrich Harnisch, 1898-1930) gleznojis arī Hitlera portretu. Šajā laikā tiek glorificēti spēcīgi līderi, kas kļūst par piemērotu augsni totalitārajiem režīmiem Eiropā. 1912. gada 2. martā Rainis pieraksta: “Vajga garīgi organizēt savu tautu. Kirus. Muhameds. Pēteris Lielais. Napoleons.” Tautai nepieciešams sakārtojošais spēks, bet Raiņa izpratnē katram latvietim ir jākļūst par Napoleonu, Muhamedu, utt., tātad par spēcīgu līderi, pārmaiņu, uzlabojumu ieviesēju. “Mums būs dabā arī organizatori. Vajga uz to aizrādīt, tad to meklēs. Tad sevī meklēs un atradīs. Ja nē, tad pašam jāuzņemas arī šī iniciatīva: nogrim. pilis vai tautas organizācija. Tas jādara.” Aspazijas attieksme pret Napoleonu nebija viennozīmīga, 1897. gada 10. novembrī viņa dienasgrāmatā raksta: “Vai nākotnes valstī (ja arī būtu tik daudz telpas, lai pietiktu katra individualitātes attīstīšanai) nebūtu tomēr cīņu? Vai prasības neizaugs kvadrātā attiecībā pret piedāvāto? Vai nebūs vairs Napoleonu, Cēzaru, kuriem visa pasaule ir par mazu? Vai naids, skaudība, sacenšanās nav tikpat spēcīgi faktori kā mīlestība?”

Lasīt vairāk

Aicinām ielūkoties Aspazijas pastkaršu kolekcijā – tā sniedz priekšstatu par Aspaziju interesējušiem mākslas darbiem. Kolekcijā ir arī atklātnes ar ziediem, vairākkārt atkārtojas magoņu motīvs. Divu pastkaršu attēlu autore (RTMM 26624 (titulbilde) un RTMM 29261) radījusi vācu pastkaršu gleznotāja Katarīna Kleina (Catharina Klein, 1861-1929), viņa specializējās ziedu glezniecībā un reiz viņas uzdevums bijis uzgleznot ziedu alfabētu. Aspazijai dzejā magones tēls bija nozīmīgs, tas simbolizēja neatkarību, nepakļāvību, bet viņas attieksme neviennozīmīga – reiz viņa apvainojās, kad Zenta Mauriņa viņai uzdāvināja magoņu pušķi, jo dāvinātāja viņu uzskatot par nenopietnu sievieti. Kolekcijā arī divas atklātnes, kurās attēlots magoņu lauks.

Lasīt vairāk

Aicinām ieskatīties Aspazijas pastkaršu kolekcijā – tā sniedz priekšstatu par Aspaziju interesējušiem mākslas darbiem. Šķiet, Aspazija iegādājusies kartiņu komplektu ar vācu klasicisma pārstāvja Anselma Feierbaha (Anselm Feuerbach, 1829 – 1880) darbu reprodukcijām. To ir salīdzinoši daudz. Starp tām arī gleznu “Dante un Ravennas aristokrātes” un “Ifigēnija” reprodukcijas. Feierbahs turējās pie renesanses laika nopietnības, bet mākslā brīvi interpretēja vēsturiskus faktus, personības. Piemēram, gleznai “Dante un Ravennas aristokrātes” nav faktuāla pamata. Savukārt Ifigēnija grieķu mitoloģijā ir Mikēnu princese, kuru tās tēvam Agamemnonam nākas upurēt, lai atgūtu Artemīdas labvēlību Trojas kara laikā.

Lasīt vairāk

Aicinām ieskatīties Aspazijas pastkaršu kolekcijā – tā sniedz priekšstatu par Aspaziju interesējušiem mākslas darbiem. Nereti to sižeti saistīti ar literatūras klasiku vai dramatiskiem vēstījumiem kā, piemēram, Aspazijas laikabiedres, amerikāņu gleznotājas Adelīnas Openheimas Gimāras (Adeline Oppenheim Guimard, 1872-1965) darbs “Romeo un Džuljeta” (1900), kas iekļauta 1905. gada izdevumā “Pasaules gleznotājas – sievietes”. Adelīna bija precējusies ar slaveno franču secesijas jeb jūgendstila meistaru arhitektu Hektoru Gimāru, kurš īpašu uzmanību pievērsa ēku un interjeru detaļām un kura būvētās greznās ēkas pēc II Pasaules kara Parīzē nereti nojauca kā vecmodīgas.

Lasīt vairāk

Aicinām ieskatīties Aspazijas pastkaršu kolekcijā – tā sniedz priekšstatu par Aspaziju interesējušiem mākslas darbiem. Kolekcijā daudz Aspazijas laikabiedru darbi, bet, protams, parādās arī antīkā, renesanses, klasicisma un romantisma laika mākslas reprodukcijas. Attēlā Napoleona galma gleznotāja Pjēra Pola Prudona “Psīhes nolaupīšana”. Prudons (1758-1823) bija franču neoklasicisma un romanticisma skolas pārstāvis. Psīhes nolaupīšana 19. gs. sākumā bija populārs antīkais mīts. Afrodīte apskauda Psīhes skaistumu, tādēļ sūtīja savu dēlu Erotu, lai tas piespiež Psīhi iemīlēt briesmoni, taču, kad Zefīrs uznesa Psīhi Erota pilī, Erots pats viņā iemīlējās un abi kļuva par slepeniem mīlniekiem. Mīlnieku tēma Aspazijas pastkaršu albumā parādās bieži. Konkrētā kartiņa pievienota vēstulei Rainim, sūtīta no Cīrihes, kur Aspazija devās ārstēties un, pēc Raiņa domām, arī atpūsties no Raiņa.

Lasīt vairāk