Viens no Aspazijas dzejas un arī atklātņu kolekcijas virzieniem ir bakhanālijas. Tās simbolizē dabu, iracionālu impulsu realitāti. Atsevišķos dzejoļos Aspazija apdzied hedonisku dzīru valdzinājumu, jo viss taču ir gaistošs un iznīkstošs. Dzīves niecībā brīdis prieka ir vienīgais patiesais dārgums. Gatavojot dzejoļu krājumu “Dvēseles krēslā”, cenzors “izstrīpo” vairākus dzejoļus, kas iepriekš publicēti presē, tostarp arī dzejoli “Bakhanālija”. Vēlāk gan daļu no tiem izdodas glābt. Dionīsiskie motīvi pārstāvēti arī krājumā “Izplesti spārni”, kur “Pāna dzīres” ir metafora ziedēšanas un plaukšanas spēkam, kad dabā mutuļo auglība. Savas liriskās biogrāfijas otro daļu Aspazija nodēvē zīmīgi – “Raganu nakts”. Tajā iracionālais, dionīsiskais spēks, ko simbolizē ragana, ir arī dzīvības spēks, jaunība, kas savulaik gan stiprināja, gan plosīja krājuma autori, bet rakstīšanas brīdī raisa vien neaprakstāmas, nostaļģiskas ilgas.

Lasīt vairāk

Turpinām iepazīstināt ar Aspazijas atklātņu kolekcijā atrodamajiem mākslas darbiem. Aspazija un Rainis nereti apmainījās arī ar skatu kartītēm, Aspazija Rainim visbiežāk sūtīja atklātnes ar Ēģiptes ainām. Visvairāk pārstāvētas ir divu vācu arhitekta, gleznotāja Frīdriha Perlberga (Friedrich Perlberg, 1848–1921) un vācu arhitektūras un skatu gleznotāja Karla Vutkes (Carl Wuttke, 1849 – 1927) gleznotie Ēģiptes skati, acīmredzot Aspazija iegādājusies pastkaršu komplektus. Abi gleznotāji specializējās tieši skatu glezniecībā un viņu darbi ļoti bieži tika reproducēti pastkartēs, lielā mērā viņus var dēvēt par atklātņu gleznotājiem.

Lasīt vairāk

Roze noteikti ir viens no jaunromantisma populārākajiem tēliem, arī Aspazija dzejā to izmanto it bieži, roze bieži redzama arī Aspazijas pastkaršu kolekcijas mākslas darbu reprodukcijās. Rietumu kultūrā balta roze simbolizē nevainību, šķīstību, bet sarkana ir centra, sirds, jutekliskas mīlestības simbols. Savam pēdējam dzejoļu krājumam Aspazija dod nosaukumu “Kaisītas rozes” un velta to Kārlim Ulmanim. To ieveda moto: “Šim rozīti, tam rozīti, Vadonim pilnu klēpi”. Kad Aspazija veselības problēmu dēļ nespēja ierasties prezidenta pilī uz tēju, kā atvainošanos viņa esot nesusi Ulmanim rožu klēpi. Taču prezidents kavējies, un viņa, tā arī nesagaidījusi vadoni, rozes iespiedusi rokās kara ministram. Roze ir divdabīgs zieds, lai arī tas vilina ar daiļu izskatu un patīkamu smaržu, zem zieda pamatnes slēpjas asi ērkšķi. Tomēr par spīti šīm briesmām (vai varbūt tieši to dēļ), Aspazija rozes ļoti mīlēja, piemēram, tās auga viņas dārzā.

Lasīt vairāk