Piesakies muzeja apmeklējumam!

Foto: Didzis Grodzs

Rūpējoties par drošu muzeja apmeklējumu, pirms došanās uz muzeju aicinām veikt rezervāciju un izvēlēties piemērotāko apmeklējuma laiku. Ieejas biļete būs jāiegādājas muzejā.

Lasīt vairāk

Aspazijas atklātņu kolekcija – senā Ēģipte

egipte3

Turpinām iepazīstināt ar Aspazijas atklātņu kolekcijā atrodamajiem mākslas darbiem. Aspazija un Rainis nereti apmainījās arī ar skatu kartītēm, Aspazija Rainim visbiežāk sūtīja atklātnes ar Ēģiptes ainām. Visvairāk pārstāvētas ir divu vācu arhitekta, gleznotāja Frīdriha Perlberga (Friedrich Perlberg, 1848–1921) un vācu arhitektūras un skatu gleznotāja Karla Vutkes (Carl Wuttke, 1849 – 1927) gleznotie Ēģiptes skati, acīmredzot Aspazija iegādājusies pastkaršu komplektus. Abi gleznotāji specializējās tieši skatu glezniecībā un viņu darbi ļoti bieži tika reproducēti pastkartēs, lielā mērā viņus var dēvēt par atklātņu gleznotājiem.

Lasīt vairāk

Raiņa un Aspazijas māja slēgta 3. jūnijā

Muzejs slēgts

Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Baznīcas ielā 30, trešdien, 3. jūnijā, būs slēgta “Sadales tīkla” remontdarbu dēļ.

Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

#TiekamiesTagad Tadenavā

tiekamiestagad

☀️ Laiks doties uz Raiņa dzimto Tadenavu – viņa saules un mīlas filosofijas šūpuli. Muzeja ekspozīcija ir brīnišķīgs veids kā iepazīt Raiņa bērnību dzīvi un tapušos darbus pavisam viegli, gluži kā rotaļājoties. Turklāt pavasara ziedonī Tadenavas mājas pagalms, takas un pļavas ir īpaši vilinošas, pilnas ar smaržām, skaņām un dzīvību. Nāc spēlēties ar sauli!

Lasīt vairāk

Aspazijas atklātņu kolekcija – rozes

2761108

Roze noteikti ir viens no jaunromantisma populārākajiem tēliem, arī Aspazija dzejā to izmanto it bieži, roze bieži redzama arī Aspazijas pastkaršu kolekcijas mākslas darbu reprodukcijās. Rietumu kultūrā balta roze simbolizē nevainību, šķīstību, bet sarkana ir centra, sirds, jutekliskas mīlestības simbols. Savam pēdējam dzejoļu krājumam Aspazija dod nosaukumu “Kaisītas rozes” un velta to Kārlim Ulmanim. To ieveda moto: “Šim rozīti, tam rozīti, Vadonim pilnu klēpi”. Kad Aspazija veselības problēmu dēļ nespēja ierasties prezidenta pilī uz tēju, kā atvainošanos viņa esot nesusi Ulmanim rožu klēpi. Taču prezidents kavējies, un viņa, tā arī nesagaidījusi vadoni, rozes iespiedusi rokās kara ministram. Roze ir divdabīgs zieds, lai arī tas vilina ar daiļu izskatu un patīkamu smaržu, zem zieda pamatnes slēpjas asi ērkšķi. Tomēr par spīti šīm briesmām (vai varbūt tieši to dēļ), Aspazija rozes ļoti mīlēja, piemēram, tās auga viņas dārzā.

Lasīt vairāk

Aspazijas atklātņu kolekcija – Ikars

IMG_3345

Aspazijas dzejā parādās mītiskais Ikara tēls, dzejniece salīdzina savas jūtas ar Ikara ilgām lidot augstāk, aizmirstot par briesmām. Spārni simbolizē sapņus, dzīves enerģiju, vēlmi izlauzties no gūsta, nomācošajiem ikdienas spaidiem un pārvarēt pašu dabu. Ikara tēls ir apspēlēts neskaitāmos mākslas darbos, no tiem trīs reprodukcijas atrodas Aspazijas atklātņu kolekcijā.

Lasīt vairāk

Aspazijas atklātņu kolekcija – mīlētāji

RTMM_79522(164)-Aspazija

Aspazijas pastkaršu kolekcijā daudz simbolisma mākslas darbu reprodukciju, šeit arī noslēpumainā vācu simbolista Fida (Fidus, Hugo Hopenera pseidonīms) darbs “Birzs pasakas”, kas ataino Aspazijas iecienītu tēmu – mīlētājus. Kolekcijā atrodamas vairāk nekā 30 dažādu autoru darbu reprodukcijas, kurās redzami iemīlējušies jaunieši. Nereti tie patveras dabā, mežā vai naktī pie jūras (piemēram, Albēra Matiņona gleznā “Noktirne”) un to mīlestības plaukst pavasarī vai vasarā, bet dažkārt arī netipiskā gadalaikā – rudenī, kas gan saistīts ar šķiršanās sāpēm, kā tas redzams, piemēram, šajā pagaidām nenoskaidrota autora darbā “Atvadas”. Bieži šie attēli balstās antīkās mitoloģijas vai klasiskās literatūras sižetos. Franču simbolists Gastons Busjērs (Gaston Bussiere, 1862 – 1928) atveidojis Tristanu un Izoldi. Īpaši izplatīti Romeo un Džuljetas, kā arī Amora un Psīhes motīvi. Daudz mākslinieka J. Edelamana gleznu reprodukciju, par šo mākslinieku maz informācijas. Suģestējošs ir vācu tēlnieces Elzas Fustas (Elsa Fürst, 1873 – 1943) darbs “Izklaidība” (Weltvergessen). Arī Aspazija piedzīvoja vairākas spēcīgas aizraušanās, bet mīlestība pret Raini, lai arī līdzīga mātes mīlestībai pret bērnu, kļuva liktenīga.

Lasīt vairāk

loading