Diskusiju vakari: valoda

Valoda_afisha_decembris_Instagram

Vispārzināma ir neviennozīmīgā situācija ar latgaļu mēli – vai tā valoda vai dialekts. Taču, ja Saeimas priekšsēdētāja liek diviem deputātiem zvērestu nodot vēlreiz “valsts valodā”, tas apstiprina to, ka viņi domā, ka latgaļiem ir sava valoda, nevis dialekts.

Aivars Eipurs, “Minimas jeb zemestrīce zābakā”, 2008.

Beidzot oktobrī iesākto diskusiju ciklu Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) 18. decembrī plkst. 19.00 notiks žurnālistes Ritas Rudušas vadīts vakars par valodu. Pasākumu ievirze ir saistīta ar mūsdienās aktuālām sociālpolitiskām tēmām, kas savulaik bija nozīmīgas arī Rainim un Aspazijai.

Diskusija ir daļa no žurnālistes un redaktores Ritas Rudušas vadītajiem diskusiju vakariem Raiņa un Aspazijas muzejā par mūsdienās aktuālām sociālpolitiskām tēmām, kas savulaik nodarbināja Raini un Aspaziju, un turpina būt aktuālas arī šodien. Rita Ruduša par diskusiju: “Vēlamies runāt par valodu kā dzīvu organismu. Rainis bija jaunvārdu meistars un latviešu literārās valodas attīstības dzinējspēks – vai kopš viņa laikiem esam zaudējuši drosmi vārdu jaunradē? Būtu būtiski arī saprast, kā mazas valodas veselību un ilgtspēju ietekmē ātrā, multimediālā vide un kā uzturēt spēju latviešu valodā skaidri, bagātīgi un eleganti diskutēt par sarežģītiem tematiem.”

Diskusijā piedalās:

Ieva Lešinska – studējusi angļu filoloģiju Latvijas Universitātē. Laikā no 1978. līdz 1987. gadam tulkotāja dzīvoja un strādāja ASV, un studēja Ohaijo štata universitātē un Kolorado universitātē. Pašlaik Ieva Lešinska dzīvo Rīgā un strādā par tulkotāju un žurnālisti. Strādājusi arī žurnālā “Rīgas Laiks”. Viņa ir atdzejojusi latviski tādus dzejniekus kā Šeimusu Hīniju (Seamus Heaney), Robertu Frostu (Robert Frost), D. H. Lorensu (D H Lawrence), Ezra Paundu (Ezra Pound) un Tomasu Stērnsu Eliotu (T S Eliot). Kā arī vairāki viņas latviešu autoru darbu tulkojumi publicēti periodikā un antoloģijās gan ASV, gan Lielbritānijā. Lielbritānijas izdevniecība Arc Publications 2011. gadā izdevusi Latvijas dzejnieku antoloģiju “Six Latvian poets” un 2014. gadā Kārļa Vērdiņa dzejoļu krājumu “Come to me” Ievas Lešinskas atdzejojumā. 2017. gadā Lielbritānijas apgāds Vagabond Voices laida klajā Ievas Lešinskas tulkoto Paula Bankovska romānu “18”.

ansis – kā pats sevi raksturo: “reperis, bītmeikers/producents, Dirty Deal Audio HQ skaņu ierakstu un apstrādes studijas rezidents un gandrīz viss, kas vien varu būt, ja runa ir par hiphopu un tā izpausmes veidiem.

Vairāk kā desmit gadu laikā esmu bijis saistīts ar un/vai ņēmis dalību tādos projektos kā PKI (Skutelis, Edavārdi, KasPis, Arčijs, Eliots, 181h, AKE), Riekstu Armija (Edavārdi, Arčijs), Kreisais Krasts, Ritmiskās Runas, Lāzeri, [KjP], Netīrās cilpas un Dirty Deal Audio, piedalījies daudzu repa ierakstu veidošanā un sadarbojies ar lielāko daļu atzītāko latviešvalodīgo reperu buķetes. Pārstāvu hiphopu.”

Janušs Kaminskis – poļu tulkotājs, kurš studējis Latvijā un ikdienā strādā ar latviešu valodu gan rakstot, gan dziedot korī.

Māris Baltiņš – Valsts valodas centra direktors kopš 2009. gada, pārvalda franču, angļu, krievu un vācu. Vairāk nekā 130 zinātnisku rakstu par latviešu terminoloģijas attīstību un tās vēsturi, kā arī par medicīnu, sabiedrības veselību un augstskolu vēsturi, 7 grāmatu autors. Kopš 1984. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas, kopš 1992. gada Starptautiskās slimību klasifikācijas un citu ar veselību saistīto klasifikāciju zinātniskais redaktors, kopš 2004. gada Valsts valodas komisijas loceklis un “Valsts valodas komisijas rakstu” redkolēģijas loceklis.

Informācija: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv, t. 26912310

Memoriālo muzeju apvienības un Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.


loading