Ingmāra Balode “Pārdaugava izkar zeķes pītajos stabos”

facebook_ingmara_gat

11. decembrī plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) notiks dzejnieces un atdzejotājas Ingmāras Balodes Pārdaugavai veltīts dzejas lasījums, ko papildinās mākslinieces Vikas Ekstas video projekcija.

Autorvakarā tiks pārnesta daļa Pārdaugavas skaistuma uz ne mazāk piemīlīgo Baznīcas ielas 30. namu. Autore dzīvojusi Pārdaugavā kopš pusaudža gadiem – tiesa, daži gadi piesātināti arī ar Maskačku vai Miera ielas rajonu, taču Pārdaugava bijusi vienīgā vieta, kur (vēl pirms hipsteru ērām) Ingmāra Balode jutusies mierā ar Rīgu.

Ingmāra Balode (1981) studējusi poļu valodu un kultūru Latvijas Kultūras akadēmijā. Dzejniece aktīvi iesaistījusies Latvijas literatūras dzīves veidošanā – darbojusies Radio NABA raidījumā “Bron-Hīts”, bijusi interneta žurnāla “Satori” un apgāda “Mansards” redaktore. Balode ir aktīva un godalgota 20. un 21. gadsimta poļu dzejas un prozas tulkotāja. Pateicoties viņai, latviski lasāmi tādi ievērojami autori kā Hanna Krāla, Mikolajs Ložiņskis, Dorota Maslovska, Slavomirs Mrožeks un Ādams Zagajevskis. Latviešu dzejā debitējusi 2007. gadā ar krājumu “Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli”. Īpaši veiksmīgs izrādījies 2012. gadā publicētais krājums “alba”, kas ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu. Balodes dzejai piemīt nesteidzīga intonācija, rūpīgs un ieinteresēts pilsētas un dabas vērojums. Dažādās kultūras atsauces viņas darbos nekad nav pašmērķīgas, bet palīdz labāk izteikt un kontekstualizēt kādu konkrētu eksistenciālu problēmu.

Vika Eksta ir vizuālā māksliniece, kura galvenokārt darbojas fotogrāfiju, performanču un video jomās. Viņa ir beigusi audiovizuālās mākslas bakalaurus Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī vizuālās komunikācijas maģistrus Latvijas Mākslas akadēmijā. Vikas darbi ir bijuši redzami izstādēs Latvijas Fotogrāfiju muzejā, Rīgas Kino muzejā, Kauņā un daudz kur citur.
Mākslinieces daiļradi raksturo neparedzamas manipulācijas ar formu un silts skarbums.

“Pārdaugavā,” saka Ingmāra Balode, “līdzās pastāv privātuma un kopības gars, mazie pagalmiņi, šķībi koka šķūnīši, ielas, bruģētas ar mazpilsētu bruģi, kamēr Pārdaugavas bruģis, kā mēdz vēstīt, klājot centra un Vecrīgas brauktuves…
Kopš samērā nesena laika – arī mazie bāri un kafejnīcas, bodītes, sakopti dārzi un terases. Dzejā līdzās pastāv arī vairāki laika modi, par kuriem mēdz liecināt telpa, piemēram, ir mīlestības dzejoļi no laika, kad Jelgavas ielā pie pirts (pirts!) vēl bija telefonbūda; kad pa Vēja ielu ar milzīgu grāmatu somu mēdza steigties kāds profesors, hronists laikiem…

Un citu tēmu meklējumu periodi, lūkojoties, kā vēstījuši seni aculiecinieki, Kurta Fridrihsona stādītos bērzos vai Latvijas laika kārtīgumā būvētos, elegantos un reizē skarbos mūra namos Āgenskalna centrā.”

Pārdaugavai brīžam ir līdzība, atbalss noskaņās ar otru autores iecienītu pilsētu un tās daļu: Kažimežu Krakovā; tai ir arī tāds pats risks kļūt par pārsaldinātu un piegludinātu kafejnīcu vietu tūristiem, kas vēlas justies kā vietējie – taču dzeja nespēj kļūt tūristīga.
“Cerams, savpatību un īstumu saglabās arī Torņakalna un Āgenskalna ielas, kuru ciešā tīklojumā aizvien noris mana dzīve,” raksta autore, aicinot visus uz lasījumu un sarunu 11. decembrī pkst. 18.00.

ingmara_afisha_2018_web

Pasākumu finansiāli atbalsta VKKF

Ieejas maksa: 2.00 EUR

Studentiem, skolēniem, senioriem: 1.50 EUR

Vairāk informācijas: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv
+371 67272643; +371 26912310.

Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

 


loading