Jāņa Streiča pasteļu cikls KUR BASĀM KĀJĀM…

Streiča izstāde

Jāņa Streiča pasteļu cikls
KUR BASĀM KĀJĀM…
Raiņa muzejā “Tadenava”
17.05.2017.–30.07.2017.

JĀNIS STREIČS – Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, LZA Raiņa un Cicerona balvas, Vatikāna un citu starptautisko prēmiju laureāts, kinorežisors, scenārists, sabiedriskais darbinieks un arī gleznotājs.

 

… piedzima Raiņa jaunu dienu zemē Latgalē, bet staigāt un runāt sāka Kurzemē, netālu no
Sabiles. Karš izpostīja ģimeni. Jānis agri kļuva bārenis. Viņa skolas gadi ritēja netālu no Jasmuižas,
uz kurieni mājnieki bieži veda graudus, lai samaltu, un aitu vilnu tās pirmatnējai apstrādei. Mācoties
Gaļmuižas pamatskolā, zēns vēlējās kļūt par mākslinieku. Rēzeknes pedagoģiskās skolas zīmēšanas
metodikas pasniedzējs Jakovs Beketovs viņam atklāja pirmos aroda noslēpumus un mudināja
mācīties tālāk, bet – sekoja dienests armijā. Prasme zīmēt atviegloja karavīra gaitas. Diemžēl
aizraušanās ar teātri guva virsroku un aizveda uz kino. Studenta gados Jānis pelnīja iztiku, gatavojot
dekorācijas amatieru teātros, taisot plakātus klubiem un uzņēmumiem Tas aprakstīts viņa atmiņu
grāmatā “Lāga dvēseļu straumei”.
Arī kino laukā prasme zīmēt lieti noderēja, un Jāņa Streiča filmu vizuālais ietērps ir pārsvarā
viņa diktēts un vadīts. Jāņa Streiča devums kinomākslā ir apcerēts Dairas Āboliņas grāmatā ,,Jāņa
Streiča maģiskais reālisms 22 filmās”. To vidū – Kapteiņa Enriko pulkstenis, Mans draugs
nenopietns cilvēks, Teātris, Limuzīns Jāņu nakts krāsā un citas. Darbu pie filmas Cilvēka bērns
režisors ir aprakstījis grāmatā “1991 – tas garais cilvēkbērna gads”.
1969. gadā Jānis Anmanis, būdams mākslinieka asistents kinostudijā, ieraudzīja režisora
aizraušanos, un vairāk nekā 30 gadus nelika viņu mierā, līdz pielauza atsākt gleznošanu.
Un tā, kopš 2002. gada Jānis Streičs piedalās izstādēs un plenēros kopā ar saviem draugiem,
profesionāliem māksliniekiem. Jau notikušas vairāk nekā 30 personālizstādes Latvijā un Lietuvā.

 

Jāņa Streiča pasteļu cikls
KUR BASĀM KĀJĀM…

Tās ir bērnu dienu atmiņas, kuras režisors skaidro ar vārdiem:
To vietu vairs nav,
Tikai vietu vārdi vēl skan,
Bet aiz vārdiem ainas,
Kas svešas man.
To vietu vairs nav,
Kur bizoju basām kājām,
Un ļaužu vairs nav,
Tie deportēti uz debesu mājām.
To vietu vairs nav,
Tik sirdī tās rodu,
Kad pieskaros vārdam
Ar spalvu vai otu.


loading