Krājuma dārgumi: Aspazijas lugu pirmiestudējumi martā un aprīlī

Skats no izrādes „Zalša līgava” 2. ainas Nacionālajā teātrī 1928.g. Ziednese – M. Šmithene, J. Šaberts – Saulgaitis, B. Rūmniece – Ziedneses māte. Foto: autors nezināms. RTMM 135372.

Pirms vairāk kā simt divdesmit gadiem, 1894. gada 3. (15.¹) aprīlī, Rīgas Latviešu teātrī notika Aspazijas lugas „Zaudētās tiesības” pirmizrāde, kura tajā laikā izraisīja asas diskusijas sabiedrībā un polemiku periodikā. Daži pārmeta Aspazijai netiklības sludināšanu, citi – uzslavēja par drosmi un vēlēšanos atklāt laikmeta sociālās pretrunas, aktualizējot sieviešu tiesību jautājumu.

Laimas lomu 1894. gada pirmiestudējumā spēlēja Jūlija Skaidrīte. Aktrise uzdāvinājusi dzejniecei arī savu fotogrāfiju ar veltījumu.

Jūlija Skaidrīte Laimas lomā Rīgas Latviešu teātrī 1894. g. J. Golvera foto Rīgā. RTMM 133961

Jūlija Skaidrīte Laimas lomā Rīgas Latviešu teātrī 1894. g. J. Golvera foto Rīgā. RTMM 133961

Lugas fragments. Aspazijas „Zaudētās tiesības” rokraksts. 5. cēliens no agrākā varianta. 1890. gadu sākums. RTMM 73707.

Lugas fragments. Aspazijas „Zaudētās tiesības” rokraksts. 5. cēliens no agrākā varianta. 1890. gadu sākums. RTMM 73707.

Tieši pēc gada, 1895. gada 4. (16.) aprīlī, Rīgas Latviešu teātrī pirmiestudējumu piedzīvoja luga „Ragana”.

Par lugas rašanos Aspazija stāsta 1924. gada „Teātra Vēstneša” otrajā numurā:

„Nīče pārstaigāja Eiropu un viņa „pārcilvēks” pieklauvēja arī pie mūsu kultūras durvīm. Uz viņa saucienu atmodās arī Raganas dvēsele, ar visu savu liesmaino būtību no vecās dzīves ārā lauzdamās un nespēdama vēl jaunā gaismā atrast sev stāvokli, ar tūkstoš taustekļiem vēl pie vecā turēdamās un tā mūžīgās pretrunās svaidīta.”

 „Raganas” iestudējums kļuva populārs arī Latvijas Republikas laikā. 1924./1925. gada sezonā tas iestudēts Nacionālā teātrī, 1920. gados arī reģionālajos teātros – Ventspils teātrī, 1923. gada 2. septembrī –  pirmizrāde notikusi Daugavpils teātrī, 1925. gada – 7. septembrī Cēsu teātrī un arī Ziemeļblāzmas teātrī 1930. gada 21. septembrī.

Annija Simsone Liesmas lomā Aspazijas lugā „Ragana”. K. Baula foto. 1924.g. Nacionālajā teātrī. RTMM 79516 (25).

Annija Simsone Liesmas lomā Aspazijas lugā „Ragana”. K. Baula foto. 1924.g. Nacionālajā teātrī. RTMM 79516 (25).

Cēsu teātra  „Raganas” iestudējuma programmiņa.  1925./1926. g. RTMM 103589.

Cēsu teātra „Raganas” iestudējuma programmiņa. 1925./1926. g. RTMM 103589.

1928. gada 31. martā notika lugas „Zalša līgava” pirmiestudējums Nacionālajā teātrī.
Iestudējuma režisors bija Aleksis Mierlauks, komponists – Jānis Kalniņš. Ziedneses lomā – Mirdza Šmithene, Zalktis – Jānis Lejiņš, Saulgaitis – Jānis Šāberts, Graudiņš – Kārlis Lagzdiņš.

Skats no izrādes „Zalša līgava” 2. ainas Nacionālajā teātrī 1928.g. Ziednese – M. Šmithene, J. Šaberts – Saulgaitis, B. Rūmniece – Ziedneses māte. Foto: autors nezināms. RTMM 135372.

Skats no izrādes „Zalša līgava” 2. ainas Nacionālajā teātrī 1928.g. Ziednese – M. Šmithene, J. Šaberts – Saulgaitis, B. Rūmniece – Ziedneses māte. Foto: autors nezināms. RTMM 135372.

1932. gada 27. martā, tieši Pirmajās Lieldienās, pirmiestudējumu Dailes teātrī piedzīvoja Aspazijas luga „Pūcesspieģelis”. Iestudējuma režisors bija Eduards Smiļģis.

Fragments no Dailes teātra afišas. „Pūcesspogulis” Dailes teātrī. RTMM 14695.

Fragments no Dailes teātra afišas. „Pūcesspogulis” Dailes teātrī. RTMM 14695.

Interesanti, ka 1934. gada martā Aspaziju iecēla par goda direktori Dailes teātrī. Tas bija pirmais gadījums latviešu teātra vēsturē, kad sieviete ieņēmusi direktores vietu. Arī presē atspoguļots pārsteigums, piemēram, 1934. gada „Pasaules Pasta” 12. numurā kāds L. Charles raksta:

„Aspazija iekļuvusi Dailes teātra direktoros. Neviens to nebija gaidījis! Visus pēdējos gadus strādā pie Raiņa mantojuma kārtošanas. Skauģi pārmet, ka šajā svarīgajā darbā dzejniecei dotas monopoltiesības. Dzīvo ar savu veco Anniņu un runci. Labprāt tērzē ar žurnālistiem. Kļuvusi dvēseliski reliģioza.” Diemžēl pēc Kārļa Ulmaņa 15. maija apvērsuma viņa šo vietu zaudējusi.

¹15. aprīlī pēc jaunā stila.

Fotogrāfijas, izrādes programmiņa un afišas fragments no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma. Fotogrāfiju un citu materiālu pārpublicēšana tikai ar muzeja rakstisku atļauju.


loading