Krājuma dārgumi: nacionālie svētki – Raiņa un Aspazijas atgriešanās dzimtenē. Adreses dzejniekiem

No Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma RTMM 20141

Pēc nepilniem piecpadsmit emigrācijā pavadītiem gadiem Šveicē, Rainis un Aspazija 1920. gada 10. aprīlī atgriezās Rīgā. Viņu atgriešanās bija vērienīga svētku diena ne tikai abiem dzejniekiem, bet visai latviešu tautai.

„Viņu spēka avots mūsu zeme un mūsu tauta. No tā viņi dzer un neatdzeras, un uzaug kā neuzvarami milži latviešu tautas pasakā [..] viņi dod rindu literārisku darbu, kuri latvju paaudžu paaudzēm paliks kā neizsmeļams dailes avots, kā latviešu valodas jaunskanības un dzejas vijīguma rota, kā augstumi, kurus divdesmitā gadu simtenī sasniedzis latvju gars.”

Tā 1920. gadā Līgotņu Jēkabs raksta žurnāla „Jaunības Tekas” piektajā numurā, kur ne tikai sīki dokumentējis lielo dižgaru atgriešanos dzimtenē, bet arī pravietojis viņu daiļrades nemirstību un nozīmību latviešu kultūrā.

1920. gada 26. martā no Cīrihes uz Varšavu izbrauca Rainis, bet dažas dienas vēlāk – 1. aprīlī – Aspazija. Pēc īsas uzturēšanās Varšavā dzejnieki 9. aprīļa rītā pārbrauca Latvijas robežu pie Daugavpils, vietu, no kuras 1905. gadā kā bēgļi bija atstājuši dzimteni. Dzejniekus no Varšavas pavadīja Latvijas sūtnis Atis Ķeniņš.

Gatavojoties abu dzejnieku sagaidīšanai Rīgā, bija nodibināta īpaša svētku komiteja, kuras delegāti izbrauca dzejnieku pārim pretī uz Daugavpili, lai svinīgi atbraucējus uzņemtu arī tur.
Dzejniekus Daugavpilī apsveica arī robežsargu nodaļas priekšnieks un godināja robežsargu nodaļa. Kā vēstījis Līgotņu Jēkabs, Robežu kontroles grāmatā Rainis pašrocīgi ierakstījis: “Rainis un Aspazija. Sveika Brīvā Latvija! Lai dzīvo!”

Rainis un Aspazija automobilī, robežu pārbraucot. Robežsargi. Foto: V. Rīdzenieks RTMM 20141(10)

Rainis un Aspazija automobilī, robežu pārbraucot. Robežsargi. Foto: V. Rīdzenieks RMM 20141(10)

Daugavpilī dzejnieku pāri sveica Latgales apgabala priekšnieks un no Rīgas atbraukušie svētku komisijas delegāti. Pievakarē dzejnieki vēl paguva apskatīt Pirmā pasaules kara atstātās sekas pilsētā. Dzejnieku pārim bija sagatavota sirsnīga un viesmīlīga saņemšana – ar mūziku, latvju kareivju, dzelzsceļnieku un tautas apsveikumiem. Mūzikai spēlējot un sagaidītāju pavadīti, Rainis un Aspazija devās caur piestātni uz vagonu, lai pulksten septiņos turpinātu ceļu uz Rīgu.

Rainis un Aspazija ceļā uz Rīgu. Foto: V. Rīdzenieks RTMM 20141(41)

Rainis un Aspazija ceļā uz Rīgu. Foto: V. Rīdzenieks RMM 20141(41)

10. aprīļa rītā Rainis un Aspazija ieradās Rīgā. Stacija bija pušķota karogiem, zaļumiem un vijām. Stacijā dzejniekus oficiāli sagaidīja un sveica Latvijas Pagaidu valdības pārstāvis un citas amatpersonas, svētku komitejas dalībnieki, organizāciju, biedrību un preses priekšstāvji, literāti un mākslinieki.

Rainis un Aspazija pie stacijas. Foto: V. Rīdzenieks. RTMM 20141(45)

Rainis un Aspazija pie stacijas. Foto: V. Rīdzenieks. RMM 20141(45)

Izejot no stacijas, atbraukušos sagaidīja arī tauta. Tika izveidots svinīgs gājiens, pa priekšu brauca puķēm rotāts automobilis, kurā sēdēja dzejnieki. Gājiens virzījās pa Rīgas ielām, pa ceļam apstājoties pie Universitātes, Pagaidu valdības nama, pie pilsētas vidusskolām Nikolaja ielā – it visur ielu malās bija pulcējušies dzejnieku sveicēji. Pie Nacionālā teātra dzejniekus aktieru vārdā sveica Teātra direktors Aleksis Mierlauks, nolasīdams adresi:

„Mēs sveicinām Jūs kā dārgākos viesus šais telpās! Nacionālais Teātris apsveic Jūs kā mūsu dramatiskās literatūras priekšstāvjus [..]. Jūs arvienu bijuši jaunas drāmas pamatu licēji vairākos svarīgos laikmeta brīžos, un uz Jums mēs lielā mērā pamatojam mūsu drāmas un līdz ar to skatuves jaunattīstību…”

Aleksis Mierlauks nolasa adresi Nacionālā teātra aktieru vārdā. RTMM 20141(60)

Aleksis Mierlauks nolasa adresi Nacionālā teātra aktieru vārdā. Foto: V. Rīdzenieks. RMM 20141(60)

NT_adrese

Adrese Rainim un Aspazijai no Nacionālā teātra 1920. gada aprīlī teātra darbinieku parakstīta, ar auklu un lakas zīmogu, rotātu iniciāļiem „LNT”. 50 x 36, 7 cm. RMM 25862

No Nacionālā teātra dzejnieki devās uz jauno mājvietu Āgenskalnā, Baložu ielā 14, kuru tiem bija ierīkojusi Svētku komiteja. Uz turieni tos pavadīja tuvākie draugi un cienītāji.

Pārdaugava. Ceļā uz dzīvokli. Foto: V. Rīdzenieks. RTMM 20141(67)

Pārdaugava. Ceļā uz dzīvokli. Foto: V. Rīdzenieks. RMM 20141(67)

Raini un Aspaziju Nacionālā teātra aktieri dzīvoklī ienesa uz rokām, savukārt koris klusi, bet jūsmīgi nodziedāja „Pūt, vējiņi! Dzen laiviņu!”.

Nacionālā teātra aktieri ienes Aspaziju un Raini uz rokām. Foto: V. Rīdzenieks. RTMM 20141(70)

Nacionālā teātra aktieri ienes Aspaziju un Raini uz rokām. Foto: V. Rīdzenieks. RMM 20141(70)

12. aprīlī Nacionālajā operā notika dzejnieku sagaidīšanas svinības. Arī Latvijas Nacionālā opera pasniegusi Rainim un Aspazijai adresi no visiem operas darbiniekiem papes vākos ar tušas zīmējumu un iesietu zaļā lentē, turklāt veselas četras lappuses ir darbinieku parakstiem noklātas!

Adrese Rainim un Aspazijai no Latvijas Nacionālās operas 1920. gada aprīlī. 22, 3x17, 7. RTMM 25878

Adrese Rainim un Aspazijai no Latvijas Nacionālās operas 1920. gada aprīlī. 22, 3 x 17, 7 cm. RMM 25878

Adreses Rainim un Aspazijai pēc atgriešanās dzimtenē sagatavojuši skolu kolektīvi, kā arī skolēni individuāli. Rīgas 1. vidusskolas audzēkņi 1920. gada 22. aprīlī pasnieguši apsveikuma rakstu zilos plīša vākos ar uzkrāsotu sarkanbaltsarkanu joslu.

Adrese Rainim un Aspazijai no Rīgas 1. vidusskolas skolēniem 1920. gada 22. aprīlī. 38,6 x 25,5. RTMM 26362

Adrese Rainim un Aspazijai no Rīgas 1. vidusskolas skolēniem 1920. gada 22. aprīlī. 38, 6 x 25, 5 cm. RMM 26362

Arī Rīgas 2. vidusskolas skolotāju kolektīvs centies neatpalikt, veltot abiem dzejniekiem šādus vārdus:

„Sauja tik graudu vien bij – kāds neredzēts krāšņums nu laukā! / Paveries: tuksnesis – dārzs, tīrums, kur muklājs bij melns! / Svētības pilnību šo vēl paaudžu paaudzes baudīs; Gavilēm jaunība nākt svētītos sējējus sveikt!”

Adrese Rainim un Aspazijai no Rīgas pilsētas 2. vidusskolas 1920. gada 1. jūnijā ar metāla zīmogu un skolas simbolu. 71×37. RTMM 25868

Adrese Rainim un Aspazijai no Rīgas pilsētas 2. vidusskolas 1920. gada 1. jūnijā ar metāla zīmogu un skolas simbolu. 71 × 37 cm. RMM 25868

Īpašu adresi sagatavojis Kalnmuižas pamatskolas skolnieks Rūdolfs Šībels – viņš smalkā tušas zīmējumā ilustrējis Raiņa dzejoli „Senatne” no krājuma „Tālas noskaņas zilā vakarā”. Gūdams iedvesmu Raiņa daiļradē, puisis dzejniekiem veltījis vērienīgu dzejojumu.

Adrese no Kalnmuižas pamatskolas skolnieka Rūdolfa Šībela. Veltījums Rainim un Aspazijai 1920. gada 24. jūnijā. 24,3x17,4. RTMM 25019RTMM_25019(02-03)-Rainis
RTMM_25019(04-05)-Rainis

Adrese no Kalnmuižas pamatskolas skolnieka Rūdolfa Šībela. Veltījums Rainim un Aspazijai 1920. gada 24. jūnijā. 24,3x17,4. RTMM 25019

Adrese no Kalnmuižas pamatskolas skolnieka Rūdolfa Šībela. Veltījums Rainim un Aspazijai 1920. gada 24. jūnijā. 24, 3 x 17, 4 cm. RMM 25019

Svētku noskaņojums vēl turpinājās visu 1920. gada pirmo pusi. Rainim un Aspazijai tika veltīti raksti presē, arī svinīgas adreses dzejnieku pāris saņēmis vēl diezgan ilgi pēc atgriešanās.

Edvarts Virza “Dzejnieka atgriešanās” (1920. gada 10. aprīlī)

Virs torņiem un fasādēm flagas, ik laukums tā laistās un viz
No ļaudīm, ka liekas – uz ielām ir pilsēts iznācis viss.

Vai sagrauts caur bangaino pūli no jauna kāds patvaras balsts
Un uzvaru cēlu un lielu svin atkal tauta un valsts?

Jau skan kaut kur gaviles diktas, un ļaudis tās tāļāku veļ.
Vai vadoni, veicēju kaujā, tur rokas uz vairoga ceļ?

Nē, pilsētā šajā pie tautas ir nonācis dziesminieks vies’s
No augstuma sava, kur ilgi ar viņu runāja Dievs.

Tās bezgala sāpes un mokas zin tikai tas tuksnešains pliens,
Kur, klausoties mūžības balsā, uz vaiga viņš dusēja viens.

Tur iet viņš pa pilsētas ielām ar aizsaules mirdzumu jozts,
Un, redzot tā ģēnija gaismu, ir aizmirsies tautai tās posts.

Viņš iet starp mums vienkāršs, no visa tik atmiņu paņemdams sev,
Bet atdodams mūžīgu slavu un dziesmas, tēvija, tev!

∗ Adrese – apsveikuma raksts.

Fotogrāfijas un adreses no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma. Fotogrāfiju pārpublicēšana tikai ar muzeja rakstisku atļauju.


loading