Krājuma dārgumi: Nebijis notikums Rīgas centrā! Vērienīgais lugas “Vaidelote” brīvdabas uzvedums

Aspazijas lugas "Vaidelote" brīvdabas uzveduma dalībnieki pēc izrādes Esplanādē 1927. g.ada 31. jūlijā. Foto: autors nezināms. RMM 809288

Aspazijas lugas “Vaidelote” brīvdabas uzveduma dalībnieki pēc izrādes Esplanādē 1927. gada 31. jūlijā. Foto: autors nezināms. RMM 809288

1927. gada 31. jūlijā Rīgā, Esplanādē notika vērienīgs Aspazijas lugas „Vaidelote” brīvdabas uzvedums – pirmais, kas uzvests pašā Rīgas centrā.

Uzvedumu organizēja Latvijas kara invalīdu savienība, un to noskatījās 18 tūkstoši skatītāju. Izrādes režisors bija Voldemārs Ābrams, kurš atminas: „Kaut gan darbs bija grūts, tomēr ar lielu pašlepnumu varu teikt, ka esmu vienīgais no latvju režisoriem, kura inscenējumā vienā reizē noskatās tik daudz skatītāju. Tāpat arī neviens no latvju režisoriem nav saņēmis par savu darbu tik lielu vienreizīgu honorāru, kā es. Apaļos skaitļos tas būs 150 000 rubļu liels.” [1]

Izrādē piedalījās 800 cilvēki, gan aktieri no dažādiem Latvijas teātriem – Nacionālā, Dailes un provinces, Latvijas Nacionālās operas, gan kori – Jāņa Grienfelda un Hermaņa Prūša vadībā, kā arī karavīri – Vidzemes un smagas artilērijas pulki. Galvenās lomas atveidoja Mirdza Šmithena (Mirdza) un Alise Brehmane (Asja), Jānis Priede (karalis), Voldemārs Švarcs (Laimons), Jānis Mārsietis (krīvs), Milda Riekstiņa (Jautrīte), Tilla Volksone (karaliene). Arī uzvedumam nepieciešamās dekorācijas, podesti un kostīmi tika aizlienēti no trīs lielākajiem Rīgas teātriem.

Skats no Aspazijas lugas "Vaidelote" brīvdabas izrādes Esplanāde, 1927. gada 31. jūlijs. Rež. Voldemārs Abrams, Skats no publikas rindu aizmugures, skatuve iekārtota uz kāpnēm pie Katedrāles. Foto: preses foto Eduards Kraucs (Krautz).

Skats no Aspazijas lugas “Vaidelote” brīvdabas izrādes Esplanādē 1927. gada 31. jūlijā.  Foto: Eduards Kraucs (Krautz). RMM 809289

Pirms izrādes rīdzinieki varēja noraudzīties tās dalībnieku gājienā. Pārtapuši lugas tēlos – 14. gadsimta Lietuvas karotāji, jātnieki, priesteri, priesterienes, augstmaņi un zemnieki – aktieri pa Rīgas ielām devās uz Esplanādi. Uz brīdi pat apturēta satiksme, un, kā vēstī laikraksti, pilsētnieki ar patiesu interesi noraudzījušies vēsturiskajā un košajā gājienā. Aktieris Jānis Priede lepni sēdējis zirgā un, tauru skaņu pavadīts, pilnībā pārtapis karaļa lomā: „Tas vairs nebija mierīgais aktieris Priede, bet Lietuvas karalis Olģerts, kas veda cauri Rīgas ielām veselu karaspēku.” [2] Savukārt karavadonis Laimonis (Voldemārs Švarcs) jājis kā štāba priekšnieks, bet karaliene un jaunās vaidelotes braukušas automobilī: „Vaidelotes un tautu meitas bija glītas, bet arī drusku iedomīgas. Viņas nemaz neskatījās uz trotuāra stāvošo puišu pūli,” [3] – tā atmiņās rakstījis aktieris un rakstnieks Ludvigs Šanteklērs.

Izrādes dalībnieki pēc  Aspazijas lugas "Vaidelote" brīvdabas uzveduma. Vidū diriģents Jānis Grienfelds ar ozollapu vainagu. Rīga, Esplanāde, 1927.g. 31.jūlijs. Ērika Stūrīte - 1. no labās puses. Foto: preses foto Eduards Kraucs (Krautz). RMM_809290

Izrādes dalībnieki pēc Aspazijas lugas “Vaidelote” brīvdabas uzveduma. Vidū diriģents Jānis Grienfelds ar ozollapu vainagu. Esplanādē 1927. gada 31. jūlijā. Foto: Eduards Kraucs (Krautz). RMM 809290

Aspazijas lugas „Vaidelote” brīvdabas uzvedums skatītājiem radījis spēcīgu pārdzīvojumu: „Īsti tautas svētki. Pilna Esplanāde publikas, kurā pavisam nav lepnās ziemas sabiedrības, totiesu visi dzīvi klausītāji, kuri ar sevišķu labpatiku uzņem vietas, kur var pasmieties.” [4] Apmeklētāji varēja nobaudīt arī uzkodas un dzērienus speciāli izveidotās teltīs.

Arī pati lugas autore – Aspazija – uzmanīgi vērojusi izrādi kopā ar Raini, kurš tobrīd pildīja izglītības ministra amata pienākumus. Pēc izrādes Aspazija sumināta ar rožu klēpi un saņēmusi neviltotu publikas mīlestību.

Pēc  Aspazijas lugas "Vaidelote" brīvdabas uzveduma. Izrādes dalībnieki - neliela grupa koristu sēž zālienā. Rīga, Esplanāde,  1927.g. 31.jūlijs. Ērika Stūrīte - 3. no labās puses. Foto: preses foto Eduards Kraucs (Krautz). RMM 809291

Koristi pēc Aspazijas lugas “Vaidelote” brīvdabas uzveduma 1927. gada 31. jūlijā Esplanādē. Foto: Eduards Kraucs (Krautz). RMM 809291

„Vaidelote” ir viena no vispopulārākajām un visvairāk uzvestajām Aspazijas lugām. Lugas iestudējuma pirmizrāde notika 1894. gada 14. janvārī Rīgas Latviešu biedrības teātrī, kas izvērtās patiesā triumfā – Aspaziju apbēra ar ziediem un kritiķu atzinīgām atsauksmēm. Dzejniece atceras: „Atminos: to nakti pēc izrādes es gulēju viscaur ierakusies dzeltānajās Nicas rozēs un hiacintēs. Bija daudz citu dāvanu. Es biju no lauku ikdienas pārcelta žilbinošā gaismā. Lija asaras bez valda — prieka asaras…” [5]

„Vaideloti” līdz sezonas beigām izrādīja vēl astoņas reizes, kas tolaik skaitījās neredzēti liels izrāžu skaits. Iestudējuma režisors bija Pēteris Ozoliņš. Kostīmi gatavoti pēc tolaik jauno mākslinieku – Jaņa Rozentāla un Artura Baumaņa – skicēm. Savukārt Jāzeps Vītols komponēja slaveno Mirdzas dziesmu „Mēness starus stīgo”. Pirmo reizi latviešu teātra vēsturē iestudēts arī balets – „ragutnīca deja Mildas svētkos”. Dace Akmentiņa spēlēja Mirdzu un Jūlija Skaidrīte – Asju. Luga ar īsiem pārtraukumiem palika uz Latviešu biedrības teātra skatuves līdz pat tā pastāvēšanas pēdējiem gadiem un vēlāk iestudēta arī citos lielākajos Latvijas teātros.

Dace Akmentiņa Mirdzas lomā Aspazijas lugā "Vaidelote" Rīgas Latviešu teātrī. 1894.gads. Foto: Leonhards Viržikovskis (L.v.Wirschikowski). 1.RMM 52487/2

Dace Akmentiņa Mirdzas lomā Aspazijas lugā “Vaidelote” Rīgas Latviešu teātrī. 1894.gads. Foto: Leonhards Viržikovskis (L. v. Wirschikowski). RMM 52487/2

Jūlija Skaidrīte – Asja, Aspazijas lugā "Vaidelote". Rīgas Latviešu teātris, 1894. gads. Foto: J. Golvers. RMM 133947

Jūlija Skaidrīte – Asja, Aspazijas lugā “Vaidelote”. Rīgas Latviešu teātris, 1894. gads. Foto: J. Golvers. RMM 133947

Lilija Ērika – Mirdza, Aspazijas lugā "Vaidelote". 1910. gads. Foto: Mārtiņš Lapiņš

Lilija Ērika – Mirdza, Aspazijas lugā “Vaidelote”. 1910. gads. Foto: Mārtiņš Lapiņš

„Vaideloti” operas libretam izmantojis komponists Jāzeps Mediņš. Operas pirmizrāde notika Valsts svētkos, 1927. gada 18. novembrī.

Aspazija  operas "Vaidelote" iestudēšanas laikā Latvijas Nacionālajā operā. 1927.gads. Fotogrāfs nezināms. 2.RMM 133930\1-2

Aspazija operas “Vaidelote” iestudēšanas laikā Latvijas Nacionālajā operā diriģenta Teodora Reitera darba kabinetā. 1927. gads. Fotogrāfs nezināms. RMM 133930\1-2

Ludvigs Šanteklērs „Teātra Vēstneša” 1937. gada pirmajā numurā par šo lugu rakstījis: „Nav mums daudz tādu lugu, kas būtu tik pilnas ar mūžam jaunām vērtībām, kā Aspazijas „Vaidelotē”. Šī brīnišķīgā jaunības svaiguma un mirdzošas dzejas bagātā luga nepazīst arhīva putekļu pelēkumu, tā nekad nenoveco, kā dažs labs „grāvējs”. Ja arī kādu īsāku periodu „Vaidelote” it kā ņem atvaļinājumu, tak drīz vien viņa atkal parādās, un katra viņas jauna uznākšana uz skatuves ir notikums mūsu teātra dzīvē.” [6]

Drāmas aktualitāte nav zudusi arī mūsdienās. Precīzi lugu raksturo teātra un literatūrzinātnieks Viktors Hausmanis: „Jaunā dramatiķe alka risināt plašas un dziļas cilvēciskuma problēmas, kas iet pāri gadu desmitiem un simtiem, un viņas drāmā sastopas pārdzīvojumi un jūtas, kas bija aktuālas gan 14. gadsimtā, gan drāmas sacerēšanas laikā. Tikpat skanīgas un svarīgas tās ir 21. gadsimtā, jo, kamēr eksistēs cilvēki, pie viņiem atnāks mīlestība, uzbangos naids, atriebe, sāpes par nodevību – un pāri visam tomēr piedošana un izlīgums.” [7]

Izmantotā literatūra un avoti:

[1] Režisors, kurš par savu darbu Latvijā saņēmis amerikānisku honorāru. Pēdējā Brīdī, Nr. 124 (04.08.1927.), 4. lpp.
[2] Šanteklērs L. Kā Lietavas karalis ieņēma Esplanādi? Pēdējā Brīdī. RMM 134164/1
[3] Šanteklērs L. Kā Lietavas karalis ieņēma Esplanādi? Pēdējā Brīdī. RMM 134164/1
[4] Sudrabkalns J. Senu laiku tēli Esplanādē. Aspazijas „Vaidelote” V. Ābrama uzvedumā. Pēdējā Brīdī, Nr. 121 (01.08.1927.) RMM 134164/4
[5] „Vaidelote” staru stīgojumā. Teātra Vēstnesis, Nr.1 (01.09.1937), 10. lpp.
[6] Šanteklērs L. Mūžam jauna „Vaidelote”. Teātra Vēstnesis, Nr.1 (01.09.1937), 10.–11. lpp.
[7] Hausmanis V. Aspazija. Latviešu drāmas sākotne. Rīga: Zinātne, 2009, 248. lpp.

Papildus skatīt:
• Aigare K., Viese S. Komentāri. Aspazija. Kopoti raksti. 3. sēj., Rīga: Liesma, 1986, 586.–588. lpp.
• Eliass K. „Vaidelote” Esplanādē. Latvijas Kareivis, Nr.169 (02.08.1927)
• Hausmanis V. Aspazija. Latviešu drāmas sākotne. Rīga: Zinātne, 2009, 245.–258. lpp.
• Māksla. „Vaidelote” brīvā dabā. Latvijas Kareivis, Nr.162 (24.07.1927)

Vēsturisko fotogrāfiju pārpublicēšana tikai ar Rakstniecības un mūzikas muzeja rakstisku atļauju.


loading