Krājuma dārgumi: Rainis latviešu un igauņu Dziesmu svētkos Valkā

Rainis latviešu un igauņu dziesmu svētkos 1927. gada 26. jūnijā. Rainis uzrunā svētku dalībniekus. Foto: autors nezināms. RMM 139214

Rainis latviešu un igauņu dziesmu svētkos 1927. gada 26. jūnijā. Rainis uzrunā svētku dalībniekus. Foto: autors nezināms. RMM 139214

1927. gada 26. jūnijā, pieminot Cēsu kauju atceres dienu (Varoņu piemiņas dienu), Valgas pilsētas parkā norisinājās pirmie kopīgie latviešu un igauņu Dziesmu svētki. Kā vēstīts laikraksta „Mūzikas Nedēļa” 1927. gada 19. un 20. numurā – svētku organizēšanas iniciatīvu uzņēmusies Latvijas Valkas izglītības un Igaunijas Valgas mūzikas un dziedāšanas biedrības. Svētku dalībniekus sveica abu valstu valdības pārstāvji. No Latvijas – satiksmes ministrs Kārlis Krievs un toreizējais izglītības ministrs Rainis.

Rainis latviešu un igauņu dziesmu svētkos 1927. gada 26. jūnijā Igaunijas Valgas pilsētas parkā. Foto: autors nezināms. RMM 20173

Rainis latviešu un igauņu dziesmu svētkos 1927. gada 26. jūnijā Igaunijas Valgas pilsētas parkā. Foto: autors nezināms. RMM 20173

Svētkos kopskaitā piedalījās 700 dziedātāju (15 igauņu un 11 latviešu koru). Virsdiriģenti bija Juhāns Aaviks un Teodors Reiters. Savukārt Rainis kopā ar satiksmes ministru Kārli Krievu devās svinīgā svētku gājiena priekšgalā.

Laikraksta „Latvijas Kareivis” 1927. gada 139. numurs vēstī: „Izglītības ministrs J. Rainis, kuru klātesošie sumināja, par svētkiem izsakās atzinīgi. Tie, bez šaubam, solis uz abu tautu kulturelo vienību, kādā daudzējādā ziņā panākta politiskā un saimnieciskā ziņā. Rainis bija aizkustināts par silto uzņemšanu.”

Rainis latviešu un igauņu dziesmu svētkos 1927. gada 26. jūnijā Igaunijas Valgas pilsētas parkā. No Raiņa pa labi – Teodors Reiters. Foto: autors nezināms. RMM 53777

Rainis latviešu un igauņu dziesmu svētkos 1927. gada 26. jūnijā Igaunijas Valgas pilsētas parkā. No Raiņa pa labi – Teodors Reiters. Foto: autors nezināms. RMM 53777

Kā zināms, arī šogad Valkas pilsētā par godu Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadam norisinās dažādi pasākumi – kultūras un mākslas biennāle “Dzīve”, dažādas laikmetīgas mākslas izstādes, performance “Iedēstīsim Raini un Aspaziju”, savukārt pilsētas teātrī iestudēta Aspazijas drāma “Ragana”.

Pilsēta izsenis bijusi vēstures griežu lieciniece un krustpunkts – Livonijas landtāga sasaukšanas vieta, liela dzelzceļa līnija un nozīmīgs izglītības centrs 19. un 20. gadsimtā. Kopš 1920. gada, nospraužot Latvijas–Igaunijas robežas, tā sadalīta starp abām kaimiņvalstīm, taču dalījums nav kavējis sadarbību starp abām dvīņu pilsētām – Valku un Valgu – nedz 20. gadsimta sākumā, nedz mūsdienās.

Vēsturisko fotogrāfiju pārpublicēšana tikai ar Rakstniecības un mūzikas muzeja rakstisku atļauju!


loading