Krājuma dārgumi: Raiņa dramatiskā poēma “Daugava” Latvijas teātros

Raiņa „Daugava” Valmieras Drāmas teātrī 1988. gadā. No kreisās: M. Auziņš, I. Dauksts, I. Aizbalte, J. Samauskis. Foto: autors nezināms. RMM 435547

Raiņa „Daugava” Valmieras Drāmas teātrī 1988. gadā. No kreisās: Māris Auziņš, Jānis Dauksts, Inga Aizbalte, Jānis Samauskis. Foto: autors nezināms. RMM 435547

Raiņa dramatiskajai poēmai „Daugava” ir ne vien literāra, bet arī kultūrvēsturiska vērtība latviešu tautas dramatisko pārdzīvojumu un valsts tapšanas atklāsmē. „Daugava” pirmais izdevums Anša Gulbja apgādā iznāca 1919. gada septembrī, īsi pirms Bermonta uzbrukuma Rīgai. Izdevums tika izpirkts divās nedēļās.

“Daudziem karavīriem gan tieši frontē, gan atpūtas brīžos tuvākā aizmugurē varēja redzēt rokās “Daugavu”, kur tie smēlās sajūsmu: sakarā ar to daži karavadoņi ir izteikušies, ka Raiņa “Daugava” atsvērusi veselu pulku… ” [1]

Rainis lielāko poēmas daļu sarakstīja jau 1916. gada vasarā Kastaņolā. Pārdzīvodams par latviešu tautas un zemes smago likteni Pirmajā pasaules karā un revolūciju juku gados, viņš poēmā paudis arī ideju par brīvu, neatkarīgu un nacionālu Latvijas valsti – tautas saglabāšanās un attīstības drošāko garantais: „Zeme, zeme, kas tā zeme,/ Ko tā mūsu dziesma prasa?/ Zeme tā ir valsts.” [2] Gluži pravietiski Rainis poēmā paredzēja arī 1919. gada oktobra un novembra notikumus Daugavas krastos. Tādēļ poēma sevišķi aktuāla kļuva 1919. gada bermontiādes dienās, ieaužot latviešu tautai spēcīgu vēstījumu. „Šī sērdieņu dziesma Latvijas atbrīvošanas dienās bij idejiskā spēka spirdzinošs avots sevišķi tiem, kas gāja aktīvās kaujās. Dziesmas deva varoņiem ērgļa spārnus laisties pretim uzvarai.”, tā Jānis Ziemeļnieks. [3]

Tikpat liela sajūsma valdīja arī Raiņa dramatiskās poēmas „Daugava” pirmuzvedumā 1919. gada 18. novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī (toreiz II Pilsētas teātrī) Latvijas Sarkanā Krusta sarīkojumā. Iestudējuma režisore un Bārenītes lomas atveidotāja bija Rainim un Aspazijai tuvā aktrise Biruta Skujeniece.

Skats no Raiņa „Daugava” uzveduma Nacionālajā teātrī 1919. gadā. K. Baula foto. RMM 2450

Skats no Raiņa „Daugava” uzveduma Nacionālajā teātrī 1919. gadā. K. Baula foto. RMM 2450

Pirmizrāde notika Latvijas Republikas proklamēšanas pirmajā gadadienā, kā apliecinājums jaundibinātajai Latvijas valstij, kā arī svinot uzvaru pār Bermonta karaspēka padzīšanu no Rīgas. Izrādi vairākas reizes atkārtoja un, kad nodibinājās Latvijas Nacionālais teātris, „Daugavas” uzvedumu iekļāva tā repertuārā. Iestudējumā piedalījās tā laika labākie aktieri – Berta Rūmniece, Mirdza Šmithene, Alfrēds Amtmanis-Briedītis, Lilija Ērika, Tija Banga u. c.

Programma Raiņa dramatiskajai poēmai „Daugava” Nacionālajā teātrī (1919./ 1920. Gads). Režisore Biruta Skujeniece. RMM 202691

Programma Raiņa dramatiskajai poēmai „Daugava” Nacionālajā teātrī (1919./ 1920. Gads). Režisore Biruta Skujeniece. RMM 202691

Jauns “Daugava” uzvedums notika 1923. gada 18. novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī Friča Rodes režijā. Salīdzinot ar pirms pieciem gadiem tapušo uzvedumu – šis bija spilgtāks, dekorācijām bagātāks, kuru autors bija Artūrs Cimmermanis, savukārt mūziku komponēja Alfrēds Kalniņš.

A. Cimmermaņa dekorācijas mets "Daugava" iestudējumam Latvijas Nacionālajā teātrī 1923. gadā. RMM 123290

A. Cimmermaņa dekorācijas mets “Daugava” iestudējumam Latvijas Nacionālajā teātrī 1923. gadā. RMM 123290

Iestudējuma noskaņu mainīja arī Raiņa īpaši radītais prologs „18. novembris” un epilogs „Darba Daugava” 1923. gadā iznākušajam poēmas trešajam, papildinātajam izdevumam, kurā autors norādījis: „„Daugava” ir darbs, kam bijis vēsturisks uzdevums; viņš šo uzdevumu izpildījis un nu paliek kā dokuments mūsu valsts tapšanas vēsturē.” [4] Latvijas Republikas laikā divdesmitajos gados to iestudēja arī perifērijas teātri – Strādnieku, Liepājas un Ventspils. Pēc Otrā pasaules kara iestājās ilgs klusuma brīdis, jo padomju periodā šo Raiņa darbu nedrīkstēja pat pieminēt.

Skats no Raiņa „Daugava” izrādes Strādnieku teātrī 1928. gads. Centrā – Spēlmanītis (Luijs Šmits). Foto: autors nezināms. RMM 10232

Skats no Raiņa „Daugava” izrādes Strādnieku teātrī 1928. gads. Centrā – Spēlmanītis (Luijs Šmits). Foto: autors nezināms. RMM 10232

Tikpat spēcīgu aktualitāti kā 1919. gadā „Daugava” piedzīvoja otrreiz – 1988. gadā – Atmodas laikā, kad cīņa par brīvību un suverenitāti un tautas nākotni varbūt pat bija aktuālāka nekā pirms septiņdesmit gadiem. Tādēļ gluži piekrist Raiņa izteikumam nevar, poēma savu vēsturisko uzdevumu turpināja pildīt – aktualizēt tautas izdzīvošanu, vienotību un patstāvību. 1988. gada 19. jūnijā Valmieras drāmas teātrī Valentīna Maculēviča režijā ar Mārtiņa Brauna mūziku pirmizrādi piedzīvoja uzvedums, kas manifestēja ne tikai brīvas Latvijas, bet arī neatkarīgas valsts ideju – „[..] pēc formas – sociāls plakāts, pēc satura – tautas manifestācija, kas pieteica dziesmoto revolūciju.” [5] Iestudējums bija viens no spilgtākajiem t.s. Trešās atmodas vēstnešiem. Katrs tēls izrādē iemiesoja kādu sociālu slāni. Īpaši spēcīga un emocionāla bija Mārtiņa Brauna komponētā mūzika. Dziesmas „Daugav’ abas malas” un „Saule, Pērkons, Daugava” jau nākamajā, 1989. gadā, tika iekļautas Skolēnu Dziesmu svētku repertuārā.

Nevar nepiekrist dzejnieka Jāņa Ziemeļnieka sacītajam: „Ja arī pieliktu domas, ka Raiņa „Daugava” savu vēsturisko idejisko uzdevumu beigusi, tad tomēr viņa nekad savu uzdevumu nevar nobeigt kā skaistākā dzeja un tīrākā jūtu lirika, kurai arvien būs nemirstīga vara pār mūsu dvēseli.” [6]

Raiņa rokraksts „Mēs un mūsu vienotā zeme” no dramatiskās poēmas „Daugava”. RMM 22846/3

Raiņa rokraksts „Mēs un mūsu vienotā zeme” no dramatiskās poēmas „Daugava”. RMM 22846/3

„Daugava” iestudējumu hronika Latvijas teātros:
1919. gada 18. novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī. Režisore – B. Skujeniece. Scenogrāfs bija V. Tone. Vecmāmiņa – B. Rūmniece, Mazganītis – M. Šmithene, Bārenīte – B. Skujeniece, Spēlmanītis – A. Amtmanis-Briedītis, Svilpis – F. Līcis, Tumsas māte – L. Ērika, Asaru māte – T. Banga, Vaidu māte – P. Baltābola, Imants – V. Švarcs, Laika vecis – J. Zaķis, Lāčplēsis – J. Ģērmanis, Spīdola – J. Skaidrīte, Jaunais ubags – D. Priedenbergs, Vecais ubags – T. Valdšmits, 1. bēglis – A. Timma, 2. bēglis – V. Ābrams, 1. trimdinieks – J. Mārsietis, 2. trimdinieks – T. Podnieks, 3. trimdinieks – M. Gailis, 4. trimdinieks – K. Paeglītis, 5. trimdinieks – J. Osis, 1. jaunā balss – A. Zommers, 2. jaunā balss – J. Zaķis, 3. jaunā balss – E. Emsiņš, 4. jaunā balss – J. Plūme, 5. jaunā balss – V. Miermežs, 6. jaunā balss – V. Ābrams, 1. baskājītis – K. Kvēps, 2. baskājītis – A. Timma, 3. Baskājītis – A. Gulbis, 4. baskājītis – V. Švarcs, 1. balss no tumsas – B. Rūmniece, 2. balss no tumsas – B. Skujeniece, 3. balss no tumsas – M. Šmithene, 4. balss no tumsas – A. Timma, 5. balss no tumsas – M. Riekstiņa. Piedalās – L. Špīlberga.
1923. gada 18. novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī. Režisors F. Rode jauns „Daugava” iestudējums. Scenogrāfs – A. Cimmermanis, komponists – A. Kalniņš. Tēvs – K. Linde, Dēls – K. Kvēps, Meitiņa – M. Riekstiņa, Tumsas māte – L. Ērika, Vaidu māte – A. Brehmane, Asaru māte – L. Špīlberga, Ganīte – M. Šmithene, Sīka maza meitiņa – A. Dzeguze, Vecmāmiņa – B. Rūmniece, Spēlmanis – J. Lejiņš, Mazganītis – E. Mieze, Zilā pulkstenīte – N. Vītoliņa, Jaunais ubags – J. Šāberts, Jauneklis – K. Kvēps, Bēglis no svešniecības – R. Parņickis, Trimdinieki – T. Podnieks, J. Osis, Bēglis – M. Gailis, Svilpis – K. Ozolkāja, Imanta – V. Švarcs, Laika vecis – T. Lācis, Lāčplēsis – J. Ģērmanis, Spīdola – J. Skaidrīte, Jaunie – J. Šāberts, K. Lagzdiņš, R. Parņickis, J. Osis, Baskājītis – K. Lagzdiņš, Vecais baskājītis – pareģis – K. Linde, Vecais baskājītis – paudējs – A. Gulbis, Baskājīšu karodznieks – J. Lejiņš.
1924. gada 6. janvārī Ventspils teātrī. Režisors – A. Kokalis, scenogrāfs – B. Aleksis.
1926. gada 17. novembrī Liepājas Jaunajā teātrī. Režisors – F. Rode, scenogrāfs – A. Baumanis. Spēlmanītis – A. Zommers.
1928. gada 17. novembrī Strādnieku teātrī. Iestudējumam Rainis veltījis speciālu epilogu. Režisors – J. Zariņš, scenogrāfs – H. Līkums, komponists – A. un J. Kalniņi. Tēvs – Ģ. Bumbieris, Meitiņa – I. Linkūne, Dēliņš – J. Zupe, O. Murjānis, K. Vinters, Vecmāmiņa – V. Berga, Mazganītis – K. Vinters, O. Bērziņš, Ganīte – E. Leite, A. Puķīte, Spēlmanis – L. Šmits, Svilpis – K. Grasbergs, Bēglis – A. Zutis, N. Mūrnieks, Trimdinieki – N. Lejaskalns, E. Zīle, Ģ. Bumbieris, Jauneklis – Ž. Ozoliņš, Baskājītis – T. Kugrēns, Baskājītis – pareģis – E. Jurševskis, Baskājītis – paudējs – Ģ. Bumbieris, Skolu vīrs – N. Lejaskalns, Lāčplēsis – N. Kugrēns, Spīdola – O. Starka-Stendere, Imants – P. Vinks, Laika vecis – V. Lauris, Tumsas māte – L. Karlivāne, Asaru māte – L. Baumane, O. Matisone, Vaidu māte – A. Jātniece.
1988. gada 19. jūnijā Valmieras drāmas teātrī. Režisors – V. Maculēvičs, scenogrāfe – R. Upmale, komponists – M. Brauns, kustību konsultants – M. Koristins. Tumsas māte – L. Dēvica, Asaru māte – L. Rubene, Vaidu māte – A. Baumane, Bārenīte – I. Aizbalte, Vecmāmiņa – S. Putniņa, Ganīte – R. Vītiņa, Pilsētnīte – B. Valante, Spēlmanis – V. Karpačs, Svilpis – A. Vilims, Mazganītis – A. Jozēns, Aicinātājs – J. Johansons, Pareģis – J. Zariņš, M. Auziņš, Trimdinieks – J. Samauskis, Baskājietis – J. Dauksts, Cits karavīrs J. Tomsons.
2013. gada 21. martā Valmieras drāmas teātrī. Režisors – M. Eihe. Komponists – M. Brauns, diriģents – K. Ādamsons, koris „Sōla”. Uzvedums noņemts no repertuāra uzreiz pēc pirmizrādes.

[1] Freinbergs K. Raiņa “Daugava”. Piezīme sakarā ar poēmas jaunizrādēm. Teātra Vēstnesis. 1923./ 1924. gada sezona Nr. 4., 9. lpp.
[2] Rainis. Daugava: sērdieņu dziesma. Rīga: A. Gulbja apgādībā, 1923, 3. lpp.
[3] Ziemeļnieks J. J. Rainis. „Daugava. Sērdieņu dziesma”. Just dziļi dzīvību un nāvi: Jānis Ziemeļnieks dialogā ar Aspaziju un Raini. Sastādītājs, priekšvārda un komentāru autors Jānis Zālītis. Rīga: J.L.V., 2014, 19. lpp.
[4] Rainis. Daugava: sērdieņu dziesma, 5. lpp.
[5] Struka I. Valmieras drāmas teātris. Latviešu teātris no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2010, 289. lpp.
[6] Ziemeļnieks J. J. Rainis. „Daugava. Sērdieņu dziesma”, 20. lpp.

Izmantotā literatūra:
• Freinbergs K. Raiņa “Daugava”. Piezīme sakarā ar poēmas jaunizrādēm. Teātra Vēstnesis.1923./ 1924. gada sezona. Nr. 4.
• Hausmanis V. Rainis mūsdienu teātrī. Rīga: Liesma, 1990.
• Radzobe S. Raiņa “Daugava”. Pārdomas par lugu un izrādi Valmieras teātrī. Raiņa gadagrāmata. Rīga: Liesma, 1989, 98.–112. lpp.
• Rainis. Daugava: sērdieņu dziesma. Rīga: A. Gulbja apgādībā, 1923.
• Sniedze E. Latviešu teātra hronika 1919–1940. Rīga: Zinātne, 2006.
Radzobe S., Tišheizere E., Zeltiņa G. Latvijas teātris. 80. gadi. Rīga: Zinātne, 1995.
Latvijas teātris 20. gadsimta 90. gadi un gadsimtu mija. Rīga: Zinātne, 2007.
• Struka I. Valmieras drāmas teātris. Latviešu teātris no pirmsākumiem līdz mūsdienām. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2010.
• Ziemeļnieks J. J. Rainis. „Daugava. Sērdieņu dziesma”. Just dziļi dzīvību un nāvi: Jānis Ziemeļnieks dialogā ar Aspaziju un Raini. Sastādītājs, priekšvārda un komentāru autors Jānis Zālītis. Rīga: J.L.V., 2014.

Vēsturisko fotogrāfiju un kostīmu skiču attēlu pārpublicēšana tikai ar Rakstniecības un mūzikas muzeja rakstisku atļauju.


loading