Latviešu
English 
2018. gada 15. decembrī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Rīgā, Baznīcas ielā 30) notiks Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” koklētāju ansambļa “Teiksma” koncerts.
Teiksma: “Man ziema patīk, man viņa laba”
Signālisma sesija
14. decembrī plkst. 19.00 Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30 notiks dzejas lasījumi “SIGNĀLISMA SESIJA”. Lasījumi tiks veltīti signālismam – 60.to gadu beigās tapušajai neoavangardisma kustībai, ko radīja un attīstīja serbu mākslinieks un dzejnieks Miroļubs Todorovičs.
Ingmāra Balode “Pārdaugava izkar zeķes pītajos stabos”
11. decembrī plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) notiks dzejnieces un atdzejotājas Ingmāras Balodes Pārdaugavai veltīts dzejas lasījums, ko papildinās mākslinieces Vikas Ekstas video projekcija.
Brīnumdarbnīca “Dimanta sēkliņas”
- 8. decembrī plkst. 12.00 ģimenes ar pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem ir aicinātas uz dzejas un mākslas Brīnumdarbnīcu “DIMANTA SĒKLIŅAS” Raiņa un Aspazija mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30.
Gleznošanas un masku gatavošanas darbnīca būs kā ceļojums nezināmajā, kuras sākumpunkts paslēpts Raiņa dzejolī “Zelta sietiņš”. Ikviens dalībnieks varēs skatīt pasauli “cauri sietiņa acīm” un kopā ar mākslinieci Evu Vēveri pārveidot to, bet nobeigumā dalībniekus gaidīs krāšņi svētki, kuros varēs satikt sevi un citus jau pavisam mirdzošus.
Ziemassvētku rūķu radošā darbnīca Raiņa un Aspazijas vasarnīcā
- 8. decembrī plkst. 11.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (J. Pliekšāna ielā 5/7, Majoros) pirmsskolas un sākumskolas bērni ar ģimenēm tiek aicināti kopīgi darboties Ziemassvētku rūķu radošajā darbnīcā.
Kopā ar muzejpedagogiem sagaidīsim Ziemassvētku rūķi, veidosim eglītes rotājumus un rotāsim mūsu pašu eglīti – Princesi, ieklausīsimies Raiņa ziemas dzejoļos, griezīsimies sniegu pārslu virpulī un radīsim savu Ziemassvētku brīnumu – sniegputeni.
Andras Manfeldes Karostai veltīts autorvakars
ANDRAS MANFELDES VIZUĀLS AUTORLASĪJUMS “ATVADAS NO KARA OSTAS” RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ
- 30. novembrī plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, notiks rakstnieces Andras Manfeldes vizuāls dzejas un prozas lasījums, kas tiks strukturēts kā virtuāls ceļojums pa vietām, kas autori iedvesmojušas jaunradei.
Andra Manfelde (1973) dzimusi Kuldīgā, publicēties periodikā sāka 2002. gadā, debijas krājums “Tranšejas dievi rok” iznācis 2005. gadā, šajā gadā izdots arī pirmais romāns “Adata”, kas gūst plašu sabiedrības ievērību: 2007. gadā kopā ar Zigmāru Liepiņu pārveidots mūziklā Latvijas Nacionālajā teātrī, bet 2012. gadā romāns tiek pārizdots papildinātā versijā. 2008. gadā izdots krājums “Betona svētnīcas”, 2017. gadā iznācis romāns “Virsnieku sievas”, kas ir daļa no “Mēs. Latvija, XX gadsimts” vēsturisko romānu sērijas, 2018. gadā nominēts Latvijas Literatūras gada balvai.
Muzikālas esejas lasījums “Pichlau’s”
- 27. novembrī plkst. 19.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Rīga, Baznīcas iela 30) notiks muzikālas esejas Pichlau’s (vēl vispārim nelatviskots) lasījums.
Dzejnieks Raimonds Ķirķis, radoši pārstrādājot Raiņa un Aspazijas bibliotēkas grāmatās atstātās piezīmes, kopā ar komponistu Mārtiņu Baumani un mežradznieku Ilvi Faulbaumu parafrāzēs tekstus, idejas, domas, ko Rainis un Aspazija ar melnu un zilu zīmuli ir atstājuši fonā savam titāniskajam darba procesam ar literatūru. Atsegt dažādus kultūrslāņus, nevis rupji tos cilājot ar lāpstu, bet ar otu uzmanīgi notīrot katru atrasto liecību – tāds bija darba process, strādājot ar valodu, kuras rakstība vēl nebija nostabilizējusies.
Izstāde “Latviešu simboli dzejā un kaligrammās”
20. novembrī plkst. 19.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) noritēs čehu mākslinieces un dizaineres Diānas Kņežīnkova (Diana Knĕžínková) latviešu dzejā un simbolos balstītas kaligrāfijas izstāde.
Raiņa un Aspazijas muzeju darba laiki svētkos!
Raiņa un Aspazijas māja (Rīgā) un Raiņa un Aspazijas vasarnīca (Jūrmalā) sestdien, 17. novembrī strādās no 10.00 līdz 16.00.
Raiņa un Aspazijas vasarnīca būs slēgta otrdien, 20. novembrī.
Diskusiju vakari: feminisms
Daudz jau runāts no sieviešu emancipācijas, emancipācija, kura ir atsvabināšanās no visiem veciem aizspriedumiem, apkaro arī to, ka sievietes nekā nedrīkst zināt. Vai mūsu – latviešu sievietēm maz tādas attīstības vajadzīgs? Ērmoti, it kā latviešu sieviete būtu kāds citāds dabas produkts, ka tai nevajadzētu domu attīstības?
