10. maijā plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Rīgā, Baznīcas ielā 30) atklās izstādi “TAPETES” – Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studentu versiju par Raiņa un Aspazijas dzeju, kuru jaunie mākslinieki pārtulkojuši grafikas izteiksmes līdzekļiem.
Raiņa un Aspazijas māja sveic svētkos!
27. aprīlī plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem un vecvecākiem ir aicināti uz mākslas darbnīcu “Aspazija un ziedi” Raiņa un Aspazijas vasarnīcā J.Pliekšāna ielā 5/7, Jūrmalā
27. aprīlī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) notiks literatūrzinātnieces, Raiņa un Aspazijas pētnieces Gundegas Grīnumas priekšlasījums.
Kas kopīgs Rainim ar vienīgo baznīcu Latvijā, kuras zīmogā attēlota Heopsa piramīda? Vai Rainis tiešām nosapņoja savu Jāzepu Ēģiptē jau Jūrmalā 1905. gada revolūcijas priekšvakarā, vai arī tas ir Aspazijas izdomājums? Ar kādiem stilistiskiem un lingvistiskiem līdzekļiem autors „ēģiptizēja” traģēdijas „Jāzeps un viņa brāļi” pēdējos trīs cēlienus? Kādēļ aizsākto lugu „Zaglis ķēniņš” jeb „Rampsenīts” Rainis 1922. gadā pārdēvēja par „Lielo zagli Tutanhu”? Vai tiešām nav saglabājušās Raiņa 1929. gada pavasarī Ēģiptes apmeklējuma dienās rakstītās piezīmes? Un kādēļ dzejnieka ceļojums uz Palestīnu un Ēģipti noklusēts viņa Kopotu rakstu akadēmiskajā izdevumā (1977–1986)?
13. aprīlī plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem un vecvecākiem ir aicināti uz mākslas darbnīcu “Aspazija un ziedi” Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30.
Mākslas / dzejas darbnīcas Raiņa un Aspazijas mājā atgriežas!
Šī gada pirmajā darbnīcā bērnus un vecākus spēlēties ar burtiem aicina māksliniece Ilze Aulmane.
Aspazija rotaļājās ar burtiem, kad pierakstīja savus dzejoļus. Mēs šodien tos lasām, un mūsu fantāzijā atkal veidojas tēli, stāsti. Paši burti var būt ārkārtīgi dažādi un ar savu ārieni stāstīt tik daudz! Tie var būt milzīgi vai pavisam sīciņi, grezni un krāsaini vai vienkārši un lakoniski, veidoti no čiekuriem, mākoņiem vai jebkā cita. Rakstu zīmēs var saskatīt visdažādākos tēlus. Šoreiz mēs paši tēlus radīsim no gataviem burtiem, tos izmantojot par acīm ausīm, riteņiem, matiem un visu citu, kas vajadzīgs, lai ikviens izveidotu savu vienreizējo stāstu, cilvēku, vidi vai noskaņu. Meklēsim noslēptos Aspazijas dzejoļu citātus. Lasīsim tos. Un tad izspēlēsimies ar krāsainajiem burtiem, kas atrodami citātā.
Mazās Ģildes Jauniešu teātra studijas Vinnijs izrāde
Aspazija “Vaidelote”
Režisores Karīna Šišlo un Inguna Gremze.
21. martā plkst 13.00
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā
Marts ir Aspazijas mēnesis. Neilgi pēc dzejnieces dzimšanas dienas Raiņa un Aspazijas vasarnīcā viesosies jauniešu teātra studija Vinnijs, piedāvājot skatītājiem drāmu “Vaidelote”, ar kuru Aspazija ienāca latviešu teātrī.Šogad aprit 125 gadi no pirmizrādes 1894. gadā. Rainis par to rakstīja: “Vaidelote ir ilgu drāma, ilgu pēc nākotnes cilvēka, kā viss viņa laiks bija ilgu laiks, ilgu pēc tautas jaunas pacelšanās, līdz ar kuru radās modernais cilvēks.”
Jauna cilvēka atmošanās jūtu brīvībai un mīlestībai ir tēma, kas tuva un saprotama jauniešiem visos laikos. Teātra studijas aktieri aizrautīgi dodas Aspazijas pasaulē, un tā iemirdzas poētiskā skaistumā. Dzejnieku vasarnīca ir vieta, kur izrāde gūs īpašu noskaņu.
Raiņa un Aspazijas vasarnīca un LKA E. Smiļģa Teātra muzejs ielūdz uz izstādes “Raiņa “Indulis un Ārija”: no radāmo domu lapiņas līdz mūsdienām” atklāšanu 19. martā plkst. 16.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (J. Pliekšāna ielā 5/7, Majoros, Jūrmalā).
Zenta Mauriņa rakstīja, ka Raiņa un Aspazijas dzīvokli rotā pusnokaltušas palmas, vecmodīgas mēbeles un nenozīmīgas bildītes[1].
Rakstniecības un mūzikas muzejā līdz mūsdienām saglabājušies dažādi mākslas priekšmeti, kas piederējuši Rainim un Aspazijai, to skaitā arī nenozīmīgas bildītes. Noprotams, ka vairumam priekšmetu bijusi drīzāk emocionāla vērtība, un Rainis arī pats vēstulē asistentam, žurnālistam Robertam Ivanovam raksta, ka lietas, ko tam dāvinājuši draugi, veido viņa mazo mīlestības muzeju.[2] Taču šajā Raiņa jūtu muzejā atrodami arī ļoti vērtīgi slavenu mākslinieku veikumi, kā arī lietas, kam ir nozīme ne tikai mākslas, bet arī teātra vēsturē. Tāda ir J. Kugas “Uguns un nakts” dekorāciju skice, ko mākslinieks, ļoti iespējams, piesūtījis Rainim uz Šveici (Siltāko paldies par skaisto kartonu piesūtīšanu.[3]). Abiem dzejniekiem īpaša sadarbība veidojās tieši ar mākslinieku Jāni Kugu, kurš kļuva par scenogrāfu vairumam Raiņa lugu iestudējumu autora dzīves laikā.
Latviešu
English 