Raiņa un Aspazijas mājā (Rīga, Baznīcas iela 30) no 5. jūnija līdz 29. augustam aplūkojama mākslinieku Ievas Baumgartes un Jura Kļavas izstāde „Gaisma. Skatiens. Aspazija“. Netradicionālās mākslas tehnikās un formās veidotie mākslas darbi aicinās sastapt Aspaziju mūsdienu laikā un telpā.
Rūpējoties par drošu muzeja apmeklējumu, pirms došanās uz muzeju aicinām veikt rezervāciju un izvēlēties piemērotāko apmeklējuma laiku. Ieejas biļete būs jāiegādājas muzejā.
Turpinām iepazīstināt ar Aspazijas atklātņu kolekcijā atrodamajiem mākslas darbiem. Aspazija un Rainis nereti apmainījās arī ar skatu kartītēm, Aspazija Rainim visbiežāk sūtīja atklātnes ar Ēģiptes ainām. Visvairāk pārstāvētas ir divu vācu arhitekta, gleznotāja Frīdriha Perlberga (Friedrich Perlberg, 1848–1921) un vācu arhitektūras un skatu gleznotāja Karla Vutkes (Carl Wuttke, 1849 – 1927) gleznotie Ēģiptes skati, acīmredzot Aspazija iegādājusies pastkaršu komplektus. Abi gleznotāji specializējās tieši skatu glezniecībā un viņu darbi ļoti bieži tika reproducēti pastkartēs, lielā mērā viņus var dēvēt par atklātņu gleznotājiem.
Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Baznīcas ielā 30, trešdien, 3. jūnijā, būs slēgta “Sadales tīkla” remontdarbu dēļ.
Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.
Raiņa un Aspazijas mājā (Rīga, Baznīcas iela 30) no 5. jūnija līdz 29. augustam būs aplūkojama mākslinieku Ievas Baumgartes un Jura Kļavas izstāde „Gaisma. Skatiens. Aspazija“. Netradicionālās mākslas tehnikās un formās veidotie mākslas darbi aicinās sastapt Aspaziju mūsdienu laikā un telpā.
☀️ Laiks doties uz Raiņa dzimto Tadenavu – viņa saules un mīlas filosofijas šūpuli. Muzeja ekspozīcija ir brīnišķīgs veids kā iepazīt Raiņa bērnību dzīvi un tapušos darbus pavisam viegli, gluži kā rotaļājoties. Turklāt pavasara ziedonī Tadenavas mājas pagalms, takas un pļavas ir īpaši vilinošas, pilnas ar smaržām, skaņām un dzīvību. Nāc spēlēties ar sauli!
No 2020. gada 2. jūnija līdz 11. jūlijam Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, Jūrmalā skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Sieviete bez īpašībām”. Izstādē piedalās mākslinieces Elīna Brasliņa, Krista Dintere, Liene Mackus, Krista Dzudzilo un Sandra Krastiņa. Izstādes kuratore Jana Kukaine.
Roze noteikti ir viens no jaunromantisma populārākajiem tēliem, arī Aspazija dzejā to izmanto it bieži, roze bieži redzama arī Aspazijas pastkaršu kolekcijas mākslas darbu reprodukcijās. Rietumu kultūrā balta roze simbolizē nevainību, šķīstību, bet sarkana ir centra, sirds, jutekliskas mīlestības simbols. Savam pēdējam dzejoļu krājumam Aspazija dod nosaukumu “Kaisītas rozes” un velta to Kārlim Ulmanim. To ieveda moto: “Šim rozīti, tam rozīti, Vadonim pilnu klēpi”. Kad Aspazija veselības problēmu dēļ nespēja ierasties prezidenta pilī uz tēju, kā atvainošanos viņa esot nesusi Ulmanim rožu klēpi. Taču prezidents kavējies, un viņa, tā arī nesagaidījusi vadoni, rozes iespiedusi rokās kara ministram. Roze ir divdabīgs zieds, lai arī tas vilina ar daiļu izskatu un patīkamu smaržu, zem zieda pamatnes slēpjas asi ērkšķi. Tomēr par spīti šīm briesmām (vai varbūt tieši to dēļ), Aspazija rozes ļoti mīlēja, piemēram, tās auga viņas dārzā.
Pēc vairāk nekā divu mēnešu pārtraukuma Raiņa un Aspazijas muzejs atkal ver durvis apmeklētājiem, aicinot ciemoties rakstnieku memoriālajās telpās un dārzos.
Ceturtdien, 21. maijā, durvis vērs:
Aspazijas dzejā parādās mītiskais Ikara tēls, dzejniece salīdzina savas jūtas ar Ikara ilgām lidot augstāk, aizmirstot par briesmām. Spārni simbolizē sapņus, dzīves enerģiju, vēlmi izlauzties no gūsta, nomācošajiem ikdienas spaidiem un pārvarēt pašu dabu. Ikara tēls ir apspēlēts neskaitāmos mākslas darbos, no tiem trīs reprodukcijas atrodas Aspazijas atklātņu kolekcijā.
Latviešu
English 