Atzīmējam Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienas simtgadi. 1920. gada 1. maijā uz pirmo sēdi sanāk Latvijas Satversmes sapulce, kas pēc diviem gadiem – 1922. gada 15. februārī – pieņem Latvijas Republikas Satversmi.
Rainis un Aspazija ir vieni no 152 sapulces deputātiem. Par Satversmes sapulces prezidentu kļūst Jānis Čakste.
Aicinām ielūkoties Aspazijas pastkaršu kolekcijā – tā sniedz priekšstatu par Aspaziju interesējušiem mākslas darbiem. Kolekcijā, līdzās jau pieminētajām kartiņām par Romeo un Džuljetas, kā arī Amora un Psīhes mīlas stāstu tematiku, daudz reprodukciju, kurās attēloti mīlnieki. Šoreiz pievērsīsimies nelaimīgas mīlestības tēmai. Romantiskajā pasaules ainā iemīlēšanās un tai sekojošais atraidījums bieži ierosina dramatiskus notikumus, varonis ģībst, zaudē ēstgribu, dzīvesprieku un nereti pat atņem sev dzīvību. Luī Ridels (Louis Ridel, 1866-1937) bija franču gleznotājs, kurš mācījās kopā ar Anrī Matisu un citiem ievērojamiem māksliniekiem pie pazīstamā franču simbolista Gistava Moro. Ridels galvenokārt gleznoja sapņainas augstākās sabiedrības dāmas vai sava dzimtā reģiona ainavas. Līdzīga tematika sastopama arī Kurta von Rozinska gleznās. Attēlos pastkartes no Aspazijas kolekcijas (RTMM 26662 un RTMM 79522).
Aicinām ielūkoties Aspazijas pastkaršu kolekcijā – tā sniedz priekšstatu par Aspaziju interesējušiem mākslas darbiem. Kolekcijā ir vairāki ievērojamu cilvēku portreti, no kuriem spilgtākais ir Frīdriha Harniša Napoleona portrets. Arī Rainis interesējies par karavadoņa dzīvi, lai gan, šķiet, neapsvēra to kā potenciālu ierosmi lugai. Piemēram, 1926. gada 17. oktobrī Rainis dienasgrāmatā ierakstījis: “Uz nakti lasu par Napoleonu; dod spēku”. Frīdrihs Harinšs (Friedrich Harnisch, 1898-1930) gleznojis arī Hitlera portretu. Šajā laikā tiek glorificēti spēcīgi līderi, kas kļūst par piemērotu augsni totalitārajiem režīmiem Eiropā. 1912. gada 2. martā Rainis pieraksta: “Vajga garīgi organizēt savu tautu. Kirus. Muhameds. Pēteris Lielais. Napoleons.” Tautai nepieciešams sakārtojošais spēks, bet Raiņa izpratnē katram latvietim ir jākļūst par Napoleonu, Muhamedu, utt., tātad par spēcīgu līderi, pārmaiņu, uzlabojumu ieviesēju. “Mums būs dabā arī organizatori. Vajga uz to aizrādīt, tad to meklēs. Tad sevī meklēs un atradīs. Ja nē, tad pašam jāuzņemas arī šī iniciatīva: nogrim. pilis vai tautas organizācija. Tas jādara.” Aspazijas attieksme pret Napoleonu nebija viennozīmīga, 1897. gada 10. novembrī viņa dienasgrāmatā raksta: “Vai nākotnes valstī (ja arī būtu tik daudz telpas, lai pietiktu katra individualitātes attīstīšanai) nebūtu tomēr cīņu? Vai prasības neizaugs kvadrātā attiecībā pret piedāvāto? Vai nebūs vairs Napoleonu, Cēzaru, kuriem visa pasaule ir par mazu? Vai naids, skaudība, sacenšanās nav tikpat spēcīgi faktori kā mīlestība?”
Aicinām ielūkoties Aspazijas pastkaršu kolekcijā – tā sniedz priekšstatu par Aspaziju interesējušiem mākslas darbiem. Kolekcijā ir arī atklātnes ar ziediem, vairākkārt atkārtojas magoņu motīvs. Divu pastkaršu attēlu autore (RTMM 26624 (titulbilde) un RTMM 29261) radījusi vācu pastkaršu gleznotāja Katarīna Kleina (Catharina Klein, 1861-1929), viņa specializējās ziedu glezniecībā un reiz viņas uzdevums bijis uzgleznot ziedu alfabētu. Aspazijai dzejā magones tēls bija nozīmīgs, tas simbolizēja neatkarību, nepakļāvību, bet viņas attieksme neviennozīmīga – reiz viņa apvainojās, kad Zenta Mauriņa viņai uzdāvināja magoņu pušķi, jo dāvinātāja viņu uzskatot par nenopietnu sievieti. Kolekcijā arī divas atklātnes, kurās attēlots magoņu lauks.
Aicinām ieskatīties Aspazijas pastkaršu kolekcijā – tā sniedz priekšstatu par Aspaziju interesējušiem mākslas darbiem. Šķiet, Aspazija iegādājusies kartiņu komplektu ar vācu klasicisma pārstāvja Anselma Feierbaha (Anselm Feuerbach, 1829 – 1880) darbu reprodukcijām. To ir salīdzinoši daudz. Starp tām arī gleznu “Dante un Ravennas aristokrātes” un “Ifigēnija” reprodukcijas. Feierbahs turējās pie renesanses laika nopietnības, bet mākslā brīvi interpretēja vēsturiskus faktus, personības. Piemēram, gleznai “Dante un Ravennas aristokrātes” nav faktuāla pamata. Savukārt Ifigēnija grieķu mitoloģijā ir Mikēnu princese, kuru tās tēvam Agamemnonam nākas upurēt, lai atgūtu Artemīdas labvēlību Trojas kara laikā.
Aicinām ieskatīties Aspazijas pastkaršu kolekcijā – tā sniedz priekšstatu par Aspaziju interesējušiem mākslas darbiem. Nereti to sižeti saistīti ar literatūras klasiku vai dramatiskiem vēstījumiem kā, piemēram, Aspazijas laikabiedres, amerikāņu gleznotājas Adelīnas Openheimas Gimāras (Adeline Oppenheim Guimard, 1872-1965) darbs “Romeo un Džuljeta” (1900), kas iekļauta 1905. gada izdevumā “Pasaules gleznotājas – sievietes”. Adelīna bija precējusies ar slaveno franču secesijas jeb jūgendstila meistaru arhitektu Hektoru Gimāru, kurš īpašu uzmanību pievērsa ēku un interjeru detaļām un kura būvētās greznās ēkas pēc II Pasaules kara Parīzē nereti nojauca kā vecmodīgas.
Aicinām ieskatīties Aspazijas pastkaršu kolekcijā – tā sniedz priekšstatu par Aspaziju interesējušiem mākslas darbiem. Kolekcijā daudz Aspazijas laikabiedru darbi, bet, protams, parādās arī antīkā, renesanses, klasicisma un romantisma laika mākslas reprodukcijas. Attēlā Napoleona galma gleznotāja Pjēra Pola Prudona “Psīhes nolaupīšana”. Prudons (1758-1823) bija franču neoklasicisma un romanticisma skolas pārstāvis. Psīhes nolaupīšana 19. gs. sākumā bija populārs antīkais mīts. Afrodīte apskauda Psīhes skaistumu, tādēļ sūtīja savu dēlu Erotu, lai tas piespiež Psīhi iemīlēt briesmoni, taču, kad Zefīrs uznesa Psīhi Erota pilī, Erots pats viņā iemīlējās un abi kļuva par slepeniem mīlniekiem. Mīlnieku tēma Aspazijas pastkaršu albumā parādās bieži. Konkrētā kartiņa pievienota vēstulei Rainim, sūtīta no Cīrihes, kur Aspazija devās ārstēties un, pēc Raiņa domām, arī atpūsties no Raiņa.
Pazīstamākais mākslas darbs Raiņa un Aspazijas dzīvoklī bez šaubām ir Jāņa Roberta Tilberga darinātais Raiņa portrets. Tas ir viens no pieciem Raiņa portretiem, ko Tilbergs radījis sava mūža laikā. Par tā tapšanu ir pieejamas visai izvērstas mākslinieka atmiņas, arī Rainim šis process šķitis nozīmīgs, un viņš to visai bieži pieminējis savā dienasgrāmatā. Pēc dienasgrāmatas ierakstiem spriežot, pirmā glezna tapa vairāk nekā pusotru gadu (pabeigta 1925. gadā), un šajā laikā tika savākts pietiekami liels skiču apjoms, lai uz tā pamata radītu vēl četrus portretus. Muzejā aplūkojamā ceturtā glezna tapusi 1927. gadā kā dāvana Rainim.[1] Rakstniecības un mūzikas muzejā glabājas divi Tilberga gleznoti Raiņa portreti, vēl viens, piektais, radīts 1947. gadā un uzskatāms par pirmā portreta kopiju.[2] Muzejā glabājas arī Tilberga atmiņas par sadarbību ar Raini, tās uzrakstītas 1956. gadā un papildinātas 1964. gadā.[3] 1985. gadā tās daļēji iekļautas drukātā izdevumā.
Sakarā ar Ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī no 13. marta līdz 14. aprīlim Raiņa un Aspazijas muzeji Jūrmalā, Rīgā, Tadenavā un Jasmuižā tiek apmeklētājiem slēgti un plānotie pasākumi atcelti.
Latviešu
English 