“Raiņa sapņi” recenzijās un apskatos

Foto: Kristaps Kalns

Foto: Kristaps Kalns

Latvijas Nacionālajā teātrī 29. janvārī pirmizrādi piedzīvoja krievu režisora Kirila Serebreņņikova veidotais jauniestudējums “Raiņa sapņi”, kas tapis sadarbībā ar teātra zinātnieci, Nacionālā teātra direktora padomnieci literārajos jautājumos Ievu Struku un komponistu Jēkabu Nīmani.

Pirmizrāde aizsāka Raiņa un Aspzijas 150. jubilejas gadu, kura laikā Latvijas profesionālajos un labākajos amatierteātros plānotas kopumā 15 izrādes. “Raiņa sapņus”, pateicoties Kultūras ministrijas līdzfinansējumam, skolēni, studenti un skolotāji var apmeklēt par īpašu cenu – 5 eiro.

Izrāde līdz šim izpelnījusies lielu skatītāju atsaucību, kā arī lielu kritiķu interesi, kuri pauž dažādus viedokļus, tomēr vienbalsīgi atzīst – ārpusnieka skats uz Latvijas literatūra pamatvērtību ir bijis svētīgs un vajadzīgs. Tāpat slavēts komponista Jēkaba Nīmaņa veikums, kurš veidojis izrādes muzikālo pavadījumu.

“Nepiederu pie tiem, kas uzskata: “Raiņa sapņi” Nacionālajā teātrī ir ģeniāla izrāde, kas apmulsušajai latviešu tautai beidzot parāda īsto Raini. Taču domāju, ka scenārija autores Ievas Strukas, režisora Kirila Serebreņņikova un aktieru kopīgi veiktais darbs ir ļoti nozīmīgs, jo tas rosina domāt, pat intensīvāk, nekā dažkārt to dara nekādi neapšaubāma izrāde. Un tādēļ es apsveicu tās parādīšanos repertuārā,” raksta pazīstamā latviešu teātra kritiķe Silvija Radzobe. Pilns recenzijas teksts lasāms portālā “Satori.lv”.

Foto: Kristaps Kalns

Foto: Kristaps Kalns

Laikraksta “Diena” pielikumā “KDi” publicēta Henrietas Verhoustinskas recenzija par izrādi. Viņa iestudējumu sauc par jaudīgu un poētisku vīziju. “Atbilde ļoti izsmeļoši sniegta izrādes virsrakstā, turklāt viesrežisora dzimtajā valodā tas tiek tulkots nevis kā Мечты Райниса (Raiņa ilgas, kr. val.), bet precīzi – Cны Райниса (Raiņa sapņi, kr. val.), pavisam tieši norādot uz zemapziņu, uz Raiņa personības slēgšanu caur viņa nakts vīzijām, skaistiem sapņiem un arī murgiem, kurus viņš centīgi pierakstījis, cerot, ka tie būs interesanti nākamajām paaudzēm,” raksta kritiķe.

Teātra kritiķis Normunds Akots “Latvijas Avīzes” pielikumā “Kultūrzīmes” raksta: “Kaut nedaudz esot lietas kursā par dzejnieka ideāliem un domas vērienu, būs grūti piekrist Serebreņņikova tēzei par katrā mītošo Raini, taču, ņemot vērā, ka ideālisms mūsdienu sabiedrībā jau ir tikpat kā izskausts, mēs varam pieņemt režisora spēles noteikumus un palūkot, kas īsti notiek ar Raiņa sapņiem šādā konceptā.”

Foto: Kristaps Kalns

Foto: Kristaps Kalns

Teātra mākslai veltītajā portālā “Kroders.lv” publicēta Valdas Čakares recenzija. Viņa secina: “Kirila Serebreņņikova distancētais ārpusnieka skats, pirmkārt, ļauj noskaidrot, kādi ir Latvijas sabiedrībā „ejošākie” ikdienas priekšstati par Raini, otrkārt, ar simbolu starpniecību piekļūstot psihes dziļākajām struktūrām, parādīt, kas Rainī ir vispārcilvēcisks, tāds kā mūsos visos. Tas nav maz. Bet versija par to, kas Rainī ir tāds, kas viņu padara par Raini, šķiet, paliek nākotnes un vietējo režijas spēku ziņā.”

“Par režisora Kirila Serebreņņikova Nacionālajā teātrī iestudētajiem “Raiņa sapņiem” iespējams uzrakstīt divas recenzijas – vienu par izrādes profesionālajiem aspektiem, otru – par tās saturu. Protams, ideālā gadījumā šīm daļām būtu jāatrodas līdzsvarā. Taču šoreiz tā nav,” par jauniestudējumu žurnālā “Ir” raksta kritiķe Zane Radzobe. Pilns recenzijas teksts pieejams žurnāla “Ir” 5. februāra numurā, kā arī abonentiem portālā irir.lv.

“Šķiet, ļoti precīzi izvēlēts iestudējuma nosaukums – “Raiņa sapņi”, kas atsien rokas gan brīvai improvizācijai, gan ironijai,” portālā “Delfi” raksta teātra kritiķe Dita Jonīte.

Foto: Kristaps Kalns

Foto: Kristaps Kalns

Jau ziņots, ka Kirila Serebreņņikova “Raiņa sapņi” ir daļa no Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gada programmas. Izrādes tapšanā piedalījušies arī horeogrāfs Jevgēnijs Kulagins (Krievija), gaismu mākslinieks Igors Kapustins, komponists Jēkabs Nīmanis. Scenogrāfija un kostīmi – Kirils Serebreņņikovs. Lomā: Ainārs Ančevskis, Kaspars Aniņš, Mārtiņš Brūveris, Gundars Grasbergs, Ivars Puga, Lolita Cauka, Maija Doveika un citi. Izrādē piedalās Emīla Dārziņa jauktais koris, diriģents Artūrs Ancāns.


loading