• PASAULES-LITERATŪRAS-VAKARI-–-KANADA-2019---Insta Pasaules literatūras vakari: Kanāda
    1. 29. novembrī plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, turpināsies pasākumu sērija Pasaules literatūras vakari”. Šoreiz pasākums tiks veltīts Kanādas literatūras aktualitātēm. Sarunu vadīs jaunās paaudzes dzejniece Krista Anna Belševica, tajā piedalīsies kanādiešu prozaiķe Debora Vilisa un kanādiešu mūziķis, kinoaktieris un dzejnieks Kriss Dimīnors. Pasākums notiks angļu un latviešu valodā.

    Pasākuma laikā notiks saruna par mūsdienu literatūru Kanādā, tendencēm, virzieniem, publicēšanās iespējām, kā arī par literatūras festivālu kustību Kanādā. Paredzēts arī prozas un dzejas lasījums, sound poetry priekšnesums.

    Kanāda ir otra lielākā valsts pasaulē, tā aptver plašu teritoriju un visdažādāko tautību iedzīvotājus, sākot no indiāņu ciltīm, kur teju katrai ciltij ir sava valoda, līdz pat kolonistu pēctečiem un mūsdienu migrantiem, kas Kanādā tiek gaidīti un iekļauti sabiedrībā. Debora Vilisa uzskata, ka kanādiešu literatūra vienmēr ir bijusi daudzveidīga, bet šobrīd sevi arvien nopietnāk piesaka tās grupas, kas ilgu laiku tika atstātas novārtā, piemēram, Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāji un LGBT+ kopiena. Kanādā ir spēcīga feminisma kustība un Debora Vilisa uzsver, ka viņai ir paveicies piedzimt valstī, kas godina spēcīgas autores sievietes – Margaretu Atvudu, Alisi Munro, Lornu Krozjē, Dionu Brandu un daudzas citas.

    Kriss Dimīnors uzskata, ka Kanādā jautājums „par ko rakstīt?” ir īpaši sarežģīts, bet kanādiešu rakstnieku interešu lauks ir ārkārtīgi plašs. „Lai arī pastāv tradīcijas, uz kā balstās mūsdienu daiļliteratūra, kauna dēļ, kas asociēts ar koloniālo vēsturi, mūsu laikmetīgā literatūra nemitīgi meklē jaunus izteiksmes veidus, nemēģinot pielīdzināt sevi citiem, un tas ir ceļš uz patiesu jaunradi.”

    Debora Vilisa (Deborah Willis, 1982) ir kanādiešu rakstniece, kas dzīvo un strādā Kalgarijā, Kanādā. Viņas pirmā grāmata „Izgaišana un citi stāsti” (Vanishing and Other Stories) tika iekļauta Kanādas ģenerālgubernatora balvas (Canada’s Governor General’s Award) īsajā sarakstā, žurnālā „The Globe and Mail” nosaukta par vienu no 100 gada grāmatām un ASV Nacionālajā sabiedriskajā radio (National Public Radio) ieteikta kā viena no labākajām 2010. gada grāmatām. Viņas otrais stāstu krājums „Tumsa un citi mīlestības stāsti” (The Dark and Other Love Stories) 2017. gadā tika iekļauts Gillera balvas (Giller Prize) garajā sarakstā, tā ir ievērojamākā balva Kanādas literārajā vidē. Krājums ieguva Džordža Buņē balvu (Georges Bugnet Award) par labāko prozas darbu, kas sarakstīts Albertā. Žurnāls “Chatelaine” un radio “The Globe and Mail” to nosauca par vienu no gada labākajām grāmatām. Deboras Vilisas proza ir publicēta daudzos Kanādas un ASV preses izdevumos, tai skaitā “The Walrus”, “The Virginia Quarterly”, “The Iowa Review”, “Lucky Peach”, “The Wall Street Journal” u.c. Ikdienā viņa ir redaktore un brīvprātīgā Kalgarijas sieviešu centrā.

    Kriss Dimīnors (Kris Demeanor, 1969) ir kanādiešu mūziķis, kinoaktieris un dzejnieks, kurš savu muzikālo karjeru uzsāka 1990. gados. Kopš tā brīža ir izdoti deviņi mūzikas albumi, kā arī koncertējot apceļota Austrālija, Eiropa un Ziemeļamerika. Kriss Dimīnors ir nominēts Kanādas Kino balvai kā labākais otrā plāna aktieris filmā „Ieleja” (The Valley Below), piedalījies arī citos kino projektos. 2008. gadā Kriss tika nosaukts par labāko jauno rakstnieku par eseju „Atrodi īstu darbu” (Get a Real Job) Kanādas žurnāla balvas (Canadian Magazine Awards) pasniegšanas ceremonijā. Viņš kļuva par pirmo Kalgarijas dzejnieku – laureātu (Poet Laureate) laikā no 2012. līdz 2014. gadam. Šo divu gadu laikā viņš sarakstīja vairāk nekā piecdesmit dzejoļu un piedalījās dažādos ar dzeju saistītos projektos Kalgarijā.

    Pēdējos gados Kriss piedalās lugu un teātra izrāžu tapšanā, kā arī raksta dziesmas folka leģendai Janam Taisonam. Viņš ir sarakstījis arī nelielu satīrisku bukletu „Kā būt kretīnam Kalgarijā” (How to Be an Asshole of Calgary), kas jau divus gadus ir viena no visvairāk pārdotajām grāmatām šajā reģionā. Šobrīd Kriss raksta dziesmas mūzikas albumam „Dziesmas, kas palīdzēs iemidzināt jūsu vecākus” un gatavojas solo teātra šovam, kā pirmizrāde plānota 2020. gada janvārī.

    Krista Anna Belševica (1993) ir latviešu dzejniece, publiciste un pētniece. Belševica dzejā debitēja 2017. gadā ar dzejoļu krājumu „Medījot dzīvi”. Studējusi filoloģiju Latvijas Universitātē bakalaura programmā, arī politikas zinātni Sociālo zinātņu fakultātē. Sociālo zinātņu maģistra grāds sociālantropoloģijā iegūts Rīgas Stradiņa universitātē. Apmaiņas programmā studējusi Oslo Universitātē Norvēģijā un Hamburgas Universitātē Vācijā.

    Literatūras un filozofijas žurnālā „Punctum” tiks publicēts Deboras Vilisas stāsts „Skaidrā” un Krisa Dimīnora dzejas izlase.

    Raiņa un Aspazijas māja Pasaules literatūras vakarus organizē sadarbībā ar Ventspils Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju.

    Finansiālais atbalsts: VKKF.

    Ieejas maksa: 2.00 EUR.

    Skolēniem, studentiem, senioriem: 1.00 EUR.

    Tuvāka informācija pa tālruni 26912310 vai e–pastu elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • PASAULES-LITERATŪRAS-VAKARI-–-KRIEVIJA-2019---Insta Pasaules literatūras vakari – Krievija
    1. 6. novembrī, plkst. 18.00, Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, turpināsies pasākumu sērija Pasaules literatūras vakari”, un šoreiz vakars tiks veltīts krievu dzejai ārpus Krievijas. Sarunu vadīs literatūrzinātniece Svetlana Pogodina, tajā piedalīsies krievu dzejnieks, izdevējs, atdzejotājs Dmitrijs Kuzmins un krievu dzejniece, māksliniece no Austrālijas Tatjana Bonča-Osmolovskaja. Pasākums notiks krievu un latviešu valodā.

    Pasākuma laikā notiks saruna par krievu dzeju ārpus Krievijas, tai skaitā arī Latvijā, atšķirībām dažādu valstu krievu diasporas dzejā, kā arī Tatjanas Bončas-Osmolovskajas dzejas lasījums.

    Svetlana Pogodina (1985) ir Rīgā dzīvojoša literatūrzinātniece, tradicionālās un mūsdienu slāvu kultūras pētniece. 2009. gadā mācījusies krievu un slāvu filoloģiju Belgradas Universitātē Serbijā, 2010. gadā ieguvusi maģistra grādu slāvistikā Latvijas Universitātē, 2016. gadā ieguvusi doktora grādu cittautu folkloristikā Latvijas Universitātē, no 2017. gada docente LU HZF Slāvistikas un rusistikas nodaļā, no šī gada LU Jūdaistikas studiju centra izpilddirektore. Zinātniskās intereses – slāvu un ebreju folklora (ebreju stereotipi latviešu un slāvu kultūrā), mūsdienu folklora, „Yiddish Cinema”, kinozinātne, mūsdienu krievu literatūra.

    Tatjana Bonča-Osmolovskaja (Tatiana Bonch-Osmolovskaya, 1963) ir Sidnejā, Austrālijā dzīvojoša krievu rakstniece, publiciste, dzejniece un māksliniece. Studējusi fiziku Maskavas Tehnoloģiju un fizikas institūtā, pēc tam filoloģiju Maskavas Valsts humanitāro zinātņu universitātē. Publicējas krievu un angļu valodā. Kā māksliniece piedalījusies vairāk nekā trīsdesmit izstādēs Krievijā, Austrālijā, Eiropā un ASV, tai skaitā arī personālizstādes Krievijā un Austrālijā. Mākslā Tatjana pēta matemātiskas formas, meklē kārtību haotiskās struktūrās. Žurnāla „Artikulācijas” (Артикуляции) galvenā redaktore. Apbalvota ar Starptautisko Burļuka balvu (2009, Международная отметина имени Бурлюка), žurnāla „Logs” (Окно) prēmiju (2010), prēmiju „Lidojošie suņi” (2013, Летающие собаки) u.c. Viņas darbi iekļauti Noras Galas (Норa Галь) prēmijas īsajā sarakstā 2015. gadā, prēmijas „Maskavas novērotājs” (Московский наблюдатель) īsajā sarakstā 2015. gadā un Krievu prēmijas (Русскaя премия) garajā sarakstā 2016. gadā. Maskavas PEN kluba biedre. Jaunākā grāmata „Eikalipta lapas. Vēstules no Austrālijas Krievijas politieslodzītajiem” (Листья эвкалипта. Письма из Австралии российским политическим заключенным) nesen prezentēta Saharova centrā Maskavā un Sanktpēterburgas PEN klubā.

    Dmitrijs Kuzmins (Dmitry Kuzmin, 1968) – krievu dzejnieks, literatūrzinātnieks, tulkotājs un izdevējs. Dzeju publicē kopš 1990. gada, 2008. gadā izdots krājums „Cik labi būt dzīvam”. Par ieguldījumu krievu literatūrā 2002. gadā apbalvots ar prestižo Andreja Belija balvu. Bijis daudzu periodisko izdevumu un antoloģiju redaktors un sastādītājs. Izveidojis izdevniecību „ARGO-RISK”, kas kopš 1993. gada publicējusi ap 500 aktuālās krievu, kā arī ārvalstu, tostarp latviešu, dzejas grāmatas. Nodibinājis literāro žurnālu „Vozdukh” (Воздух, iznāk kopš 2006. gada), ir tā redaktors, šobrīd gatavo tā 39. numuru. Pēc emigrēšanas uz Latviju 2014. gadā organizējis projektu „Literatūra bez robežām”, kas nodarbojas gan ar izdevējdarbību, gan nodrošina rezidences iespēju dzejniekiem un atdzejotājiem. Dmitrijs Kuzmins uzsver: „Ne tikai mūsdienās, bet visos laikos starpkultūru dialogs ir bijis viens no spēcīgākajiem nacionālo tradīciju izkopšanas stimuliem.”

    Raiņa un Aspazijas māja Pasaules literatūras vakarus organizē sadarbībā ar Ventspils Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju.

    Finansiālais atbalsts: VKKF.

    Tuvāka informācija pa tālruni 26912310 vai e-pastu elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • Negaiditi_prieksmeti_plakats Izstāde “Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā”

    No 1. novembra līdz 15. decembrim Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, būs skatāma izstāde „Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā”.

    Izstādes atklāšana piektdien, 1. novembrī, plkst. 18.00.

    Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, ir aplūkojama Raiņa un Aspazijas unikālā personīgā bibliotēka. To veido vairāk nekā 6000 grāmatu 17 valodās, kas aptver visdažādākās literatūras un dzīves jomas – vēsturi, ģeogrāfiju, filozofiju, folkloru, literatūras un mākslas teoriju, jurisprudenci, latviešu un cittautu daiļliteratūru, dabaszinātnes utt. –, kā arī plašs laikrakstu un žurnālu klāsts. Sekojot Raiņa un Aspazijas vēlmei, bibliotēka ir pieejama izpētei.

    Tomēr atsevišķas bibliotēkas grāmatas ir interesantas arī kā lietas pašas par sevi, turklāt tās glabā pavisam negaidītus atklājumus – tajās tīši vai netīši ievietotus priekšmetus, visbiežāk pavisam nesaistītus ar grāmatas saturu.

    Izstādē, kurā pirmo reizi eksponēti interesantākie no šiem priekšmetiem, ir iespēja no neparasta skatupunkta ielūkoties Aspazijas un Raiņa radošajā laboratorijā – bibliotēkā – un uzzināt, kas bijis noslēpts starp grāmatu lapām.

    Grāmatās atrasto lietu ekspozīciju saturiski padziļina gleznotājas, ilustratores, operas un teātra scenogrāfes, kostīmu un filmu mākslinieces Ievas Jurjānes radītie mākslas darbi – eksponēto grāmatu portreti un krāšņas vīzijas, kas ilustrē izstādē skatāmās tēmas.

    Arī mazie izstādes apmeklētāji varēs atrast sev interesējošas nodarbes – saliekamas bilžu mīklas ar putnu attēliem un dzeju, garšvielu smaržu piedzīvojumu, iespēju uzbūvēt pilsētu.

    Izstādē izmantoti Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli.

    Izstādi veidojuši:
    Ieva Jurjāne – oriģinālilustrācijas;
    Gints Mālderis un „Dizaina informācijas centrs” – dizains;
    Dora Pauzere – priekšmetu atlase un teksts.

    Vairāk informācijas: Dora Pauzere, e-pasts: dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv, tālrunis: 29572469.

    Izstādi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

    Memoriālo muzeju apvienības un Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums.

    Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

    Ilustrācijas autore: Ieva Jurjāne

    rsz_pa1_3276

     

    rsz_pa1_3278
  • rsz_vj3_8215 Rožu darbnīca ģimenēm

    Sestdien, 19. oktobrī plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem un vecvecākiem ir aicināti uz Rožu darbnīcu Raiņa un Aspazija mājā Baznīcas ielā 30, Rīgā.

    Rudenī Raiņa un Aspazijas māja ietinas rožu smaržā!
    Mākslas darbnīcā, ko vada māksliniece Ieva Baumgarte, veidosim rozes no dažādiem neparastiem materiāliem, kuras būs iespējams paņemt līdzi uz mājām vai uzdāvināt kādam īpašam cilvēkam. Lasīsim Aspazijas dzeju par puķēm, izzināsim rozes uzbūvi – gluži kā roze, kuras krāšņo un smaržīgo ziedu veido ziedlapiņas, kas kārtojas cita aiz citas, arī dzeja top, vienam vārdam saistoties ar nākošo. Malkojot rožlapiņu tēju, runāsim par raksturu, pašapziņu, uzdrīkstēšanos un vienkāršu dzīves svinēšanu.

    Ieva Baumgarte ir grafiķe, gleznotāja un mākslas pedagoģe, veidojusi gleznas tiešraidē un koncertu laikā. Par sevi Ieva saka: “Zīmēt ir mans – lidot.”

    Rožu darbnīca ir viena no deviņām nodarbībām ģimenēm, kas no jūnija līdz decembrim notiek Raiņa un Aspazijas mājā. Piecas mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Līva Kaprāle, Ella Mežule un Eva Vēvere –, izmantojot dažādas tēlotājmākslas tehnikas (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas dzeju, sniegs iespēju ģimenēm radoši darboties kopā, veidojot savus mākslas darbus.

    Darbnīcas ilgums ir divas stundas.

     

    Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv, tālrunis: 29572469.

    Ieejas maksa ģimenēm ar bērniem – 3.00 EUR.

    Darbnīcu ciklu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

    Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

     

  • IMG_7117 Izstādes pēdējā diena līdz plkst. 16.00

    UZMANĪBU! Izstāde “Emodži dzeja” apskatāma līdz 4. oktobra plkst. 16.00! Pēc tam tā vairs nebūs pieejama!

  • 859A2BA2-B043-4B6C-9B02-BD704C410FED 26.septembrī muzejs slēgts!

    Ceturtdien, 26. septembrī, Raiņa un Aspazijas māja Baznīcas ielā ir slēgta.

  • IMG_7142 Pagarināta izstāde “Emodži dzeja”

    Ņemot vērā lielo pieprasījumu, mākslinieces Vikas Ekstas izstāde “Emodži dzeja” tiek pagarināta līdz 4. oktobrim. Gaidīsim!

    Skolēnu grupas var pieteikt zvanot pa tālr. +371 67272643; +371 29254193 vai arī rakstot uz e-pastu rainis.maja@memorialiemuzeji.lv. Jaunieši novērtēs.

     

    IMG_7153 IMG_7191 IMG_7261 IMG_7423 IMG_7466 (1) IMG_7477
  • Mini “Parādīšu tev bildes aplaistīsim jautājumus man ir dažas atbildes” Raiņa un Aspazijas mājā

    Dzejniekam lasījumos ērtākā pozīcija ir savas balss statiska godsardze. Tikmēr neizmantots saglabājas plašs klāsts citu komunikācijas veidu starp telpu, klausītājiem un lasītājiem. Lai šo standrtformu lauztu, dzejas lasījumus citādus veidos horeogrāfe un dejotāja Agate Bankava, multimediju mākslinieks Andrejs Poikans, bundzinieks Aleksandrs Barons un dzejnieki Lote Vilma Vītiņa un Raimonds Ķirķis.
    Festivāla programma skatāma https://www.dzejasdienas.com/programma/

    Festivālu organizē Latvijas Rakstnieku savienība. Festivālu informatīvi atbalsta portāli Satori un LSM, izdevumi Domuzīme un konTEKSTS. Festivālu finansē Rīgas Dome un Valsts kultūrkapitāla fonds. Festivālu atbalsta Valmiermuižas alus darītava.

    Visi festivāla pasākumi ir apmeklējami bez maksas. Informējam, ka pasākumi tiks fotografēti un/vai filmēti. Apmeklējot pasākumus, Jūs piekrītat foto un video uzņemšanai pasākumu laikā un publiskai izvietošanai reklāmas nolūkos.

  • Afiša IZSTĀDE EMODŽI DZEJA

    Baltajā naktī, Dzejas dienu ietvaros, 7. septembrī, no plkst. 20.00 līdz 1.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) notiks mākslinieces Vikas Ekstas un datorprogrammētāja NB izstādes Emodži dzeja atklāšana un interaktīva Emoji vision performance. Izstādē būs iespēja izpētīt emodži alfabētu un tajā balstīto Raiņa dzejas tulkojumus, izmēģināt emodži dzejas rakstīšanas aplikāciju un iepazīt emodži dzejas konkursam iesūtītos darbus.

    Māksliniece Vika Eksta interaktīvajā izstādē “Emodži dzeja” meklē dzejas pirmatnējo impulsu, kas sākas krietni pirms valodas matērijas, un pēta vizualitāti kā dzejas medija ekvivalentu. Emotikoni ir kļuvuši par būtisku digitālās komunikācijas sastāvdaļu, kas palīdz nodot informāciju par sarunas dalībnieku emocionālo fonu, šādi mainot sarunas toni un ietekmējot sarunas dalībnieku reakciju. Taču vai šīs mūsdienu piktogrammas, ko izmantojam tikai kā teksta papildelementu, spētu aizstāt valodu pilnībā? Vai ir iespējams radīt šādu emotikonu valodu vai varbūt tā jau pastāv? Vai dzeja, kas pati par sevi tiecas iziet ārpus valodas ierobežojumiem, var tikt pārtulkota emotikonu valodā, un kā tas maina, variē, papildina šīs dzejas uztveri? Vai Rainis un Aspazija lietotu smailijus, ja dzīvotu mūsdienu pasaulē?

    Izstādē dalībniekiem būs iespēja iepazīt emodži alfabētu un Raiņa dzejas tulkojumus, kuros tas tiek izmantots, pašiem izmēģināt emodži dzejas rakstīšanas un Emoji Vision aplikācijas, kā arī konkursam iesūtītos darbus. Izstādi veido māksliniece Vika Eksta kopā ar programmētāju NB.

    Emoji Vision ir aplikācija, kas uzrakstīta speciāli šai izstādei un darbojas, pārveidojot apkārtējās pasaules attēlojumu emodži zīmēs. Dators tiek savienots ar kameru un monitoru, kurā tiek translēts reāllaika kameras filmētais attēls un ar aplikācijas palīdzību tas tiek pārvērsts dažādās emodži zīmēs, kuras aplikācija piemeklē, balstoties uz tonālo atbilstību.

    Izstāde būs skatāma no 7.  līdz 26. septembrim.

    Latvijas Nacionālās Televīzijas sižets par projektu: https://www.la.lv/video-aicina-rakstit-dzeju-emodzi-valoda?fbclid=IwAR3a4tRKLBSaE7X9NvesmakiKK2gnBNdn7jLzzSk1dIzCGLGBFiIUX7YhDQ

    Izstādes sakarā portālā punctummagazine.lv tiks publicēta arī dzejnieka Raimonda Ķirķa eseja par vizuālo dzeju un emotikoniem.

    Izstādes norises vieta: Raiņa un Aspazijas māja, Baznīcas iela 30.

    Izstādes organizētāji: Raiņa un Aspazijas māja, Dzejas dienas, Memoriālo muzeju apvienība.

    Pasākums noritēs Dzejas dienu ietvaros.

    Raiņa un Aspazijas mājas un Memoriālo muzeju apvienības rīkots pasākums.

    Tuvāka informācija pa tālruni: +371 67272643; +371 29254193 vai e-pastu komunikacija@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv un www.aspazijarainis.lv

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • Afiša DZEJAS PERFORMANCE “7”

    Septiņi dzejnieki, katrs ar septiņiem dzejoļiem. Septiņi senās pasaules brīnumi, septiņas varavīksnes krāsas, septiņi nāves grēki un kristieša tikumi, septiņi pēdējie cepumiņi un septiņi šoti metriņā. 3. septembrī plkst. 19.00 dzejas kustība “Sausais atlikums” jūs ielūdz uz multimediālu performanci Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30).

    Kaspars Zalāns ir jaunās paaudzes dzejnieks, publicējies Satori, konTEKSTS, Kultūrzīmes, Domuzīme un Punctum. Lasījis savus dzeju Vērmanes dārzā, Hāgenskalna Komūnā, Rīgas mākslas telpā un citviet.

    Ikdienā darbojas sabiedriskajās attiecībās un tulko ar literatūru saistītus tekstus.

    Elīza Dāldere ir vēstures studente, kura it sevišķi interesējas par viduslaiku vēstures periodu un kultūras pārneses procesiem. Par sevi saka: “Rakstu spontāni un negaidīti, un tā mēğinu saprast, kā darbojas zemapziņa.”

    Ieva Viese-Vigula jūsmo par neatkarīgo animāciju, raksta reklāmas tekstus jogurtiem un dažkārt kāpj uz skatuves stāstīt jokus. Publicējusi tekstus un kino un literatūras kritiku portālos Satori, Kino Raksti, Punctum. Šoruden atgriežas studentes statusā LMA.

    Rihards Ošenieks par sevi saka “esmu 18 gadus vecs ģimnāzists. Ziemās vāru kafijas, bet vasaras pavadu brokoļu plantācijās Beļģijas biofermās. Man patīk vērot kūstošu sniegu un smērēt sviestmaizes. Kad nedaru to, rakstu dzejoļus par nīlzirgiem, pusmūža krīzi un absurda neizbēgamību.”

    Loreta Kalniņa: “Pirms kādiem diviem gadiem aptvēru to, ka labs dzejolis ir tas, kas dod gandarījumu un prieku manam garam, tādēļ turpinu ķert labas domas un slīpēt tās līdz tās izskatās pēc dzejoļa. Šogad sāku apmeklēt arī prozas meistardarbnīcas pie Ievas Melgalves, bet jāatzīst, ka stāstu rakstīšana sāk mani patiesi biedēt, jo līdzšinējā vasaras pieredze rāda, ka iztēlotais un uzrakstītais, negaidot, piepildās pašas dzīvē.”

    Lāsma Olte: “Ir dzejoļi, kas uzrodas tik viegli, it kā nekas netiktu izkustināts. Un ir tādi, kurus būtu gribējies nevarēt spēt uzrakstīt. Patīk un reizē biedē telpa, kas rodas strap maniem dzejoļiem un to lasītājiem. Ir publikācija interneta žurnālā “Punctum”.

    Agnese Zarāne ikdienā strādā pieaugušo izglītības projekta komunikācijas jomā, bet brīvo laiku velta prozas un dzejas rindu lasīšanai un tapināšanai. “Teksts ir teritorija, kurā joprojām taustos un bieži vien paļaujos uz intuīciju. Laikam jau man ir nozīmīga šī taustīšanās, ja apzināti tai veltu tik lielu daļu no savas dzīves.”

    Agneses darbu publikācijas ir pieejamas punctummagazine.lv, satori.lv un laikrakstā “Kultūrzīmes”. Apgādā “Zvaigzne ABC” ir iznācis viņas garstāsts jauniešiem “Slīdošās kāpnes”.

    Par muzikālo pavadījumu atbildēs Kārlis Lazdovskis.

    Mūziķis Kārlis Lazdovskis ir spēlējis bungas jau no pusaudžu laikiem. Spēlēts ir mazās pagrīdes grupās “BeReet”, “Parára” un “TriggerHappy”. Pēdējā gada laikā viņam ir radusies vēlme apvienot mūziku ar citiem mākslas formātiem, piemēram, dzeju.

    Pasākums noritēs Dzejas dienu ietvaros.

    Raiņa un Aspazijas mājas un Memoriālo muzeju apvienības rīkots pasākums.

    Tuvāka informācija pa tālruni: +371 67272643; +371 29254193 vai e-pastu komunikacija@memorialiemuzeji.lv,kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv un www.aspazijarainis.lv

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.