• Liva_attels Mākslas un dzejas darbnīca bērniem “Mīļvārdiņi”
    1. 20. oktobrī plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem ir aicināti uz dzejas un mākslas darbnīcu “MĪĻVĀRDIŅI” Raiņa un Aspazija mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30.

    Mīļvārdiņi vienmēr bijuši personīgs, radošs uzmanības apliecinājums, tēlains kādu īpašību vai asociāciju iemiesojums gan starp bērniem un vecākiem, gan starp dzīvesbiedriem. Iedvesmojoties no Raiņa un Aspazijas personīgajā sarakstē un dzejā vizuāli spilgti uztveramajiem mīļvārdiņiem (saulbumbulīt, zaļzeltainais mīļputniņ, mīļzeltaino samtputniņ, Lielkukainīt, zeltzeltaino mazkukainīt, zaļizeltmirdzošais kukainīt, u.c) no tekstilmateriāliem radīsim dažādus vizuālos tēlus – gan pūkainus, gan gludus, gan pelēkus, gan spīdīgus, kā vienkrāsainus, tā raibus. Filcētos, līmētos un dažādi veidotos kukainīšus, putniņus un citas mīļradības vēlāk varēsim izmatot kā piespraudes, matu aksesuārus vai atslēgu piekariņus.

    Darbnīcas ilgums ir divas stundas. Visa ģimene ir aicināta līdzdarboties.

    Līva Kaprāle ir tekstilmāksliniece, kas visvairāk savā darbībā iemīļojusi vilnas velšanu, bet labprāt eksperimentē ar daudziem citiem materiāliem, klasiskām un netradicionālām tehnikām. Darbā ar bērniem iepazīstina viņus gan ar tekstilmākslu, gan keramiku, gan dažādām jauktām tehnikām. Ciena un apbrīno savu nozari, bet neuzskata to par putniņu, kas ieslodzīts kādos rāmjos kā zelta būrītī.

    Ar Aspaziju Līvai nereti burtiska līdzība frizūrā vai tērpos, un pēc 2015. gada muzeju nakts Ogrē Latvijas muzeju darbinieku balsojumā nominācijā “Labākais un daiļākais vizuālais pierādījums Aspazijas un Raiņa klātbūtnei muzejos Muzeju naktī” gūta uzvara.

    Mākslas un dzejas darbnīca “MĪĻVĀRDIŅI” ir piektā no septiņām nodarbībām ģimenēm, kas no jūnija līdz decembrim notiek Raiņa un Aspazijas mājā. Piecas mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Līva Kaprāle, Ella Mežule un Eva Vēvere, – izmantojot dažādas tēlotājmākslas tehnikas (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas un Raiņa tekstus, – piedāvā iespēju ģimenēm zīmēt, līmēt, krāsot, šūt, aplicēt, mezglot un citādi aizraujoši, radoši darboties kopā, veidojot pašiem savus mākslas darbus.

    Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29572469.

    Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3.00 EUR.

    Darbnīcu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

    Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

    Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv

  • 43406044_1934174590002498_2015103848175108096_o Mirū skrējiens – Ingas Gailes grāmatas atvēršana

    Atvērs Ingas Gailes stāstu krājumu “Piena ceļi”

    Ar stāsta “Mirū iemīlas” lasījumu Inga Gaile atvērs tikko iznākušo stāstu krājumu “Piena ceļi”. Tas ir viens no astoņiem ļoti personiskiem stāstiem, kura finālu piedzīvot Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30, Rīgā varēsiet jau šajā nedēļas nogalē – 13. oktobrī plkst. 15.00.

    Inga Gaile lasītāju un kritiķu uzmanību pievērsa kā dzejniece (līdz šim izdoti pieci krājumi, to vidū “Migla” / 2012 un “Lieldienas” / 2018, kā arī krājums bērniem “Vai otrā grupa mani dzird?” / 2014), taču viņa ar panākumiem darbojas arī prozā (romāni “Stikli” / 2016 sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts” un “Neredzamie” / 2018), dramaturģijā (lugas “Āda” / 2011, “Mūsu Silvija debesīs” / 2013, “Trauki” / 2014 u.c.) un režijā, ir “Sieviešu stendapa” izveidotāja un dalībniece. 2012. gadā saņēmusi festivāla “Prozas lasījumi” galveno balvu.

    Krājumā “Piena ceļi” apkopotie stāsti tapuši desmit gadu laikā. Tajos piedalās Mirū, Marija, Saule, Tauriņcilvēks, Jēzus, Pēteris, Kaspičs, Viņš Pats un visādi citi varoņi. Pat daži vīrieši.

    Raiņa un Aspazijas mājā būs iespējams tikt pie sava grāmatas eksemplāra. Vairāk par pasākumu uzzini https://www.facebook.com/events/483907878796917/

  • Indulis un Ārija A3-0909_1 Izstāde un zinātniskie lasījumi “Raiņa “Indulis un Ārija” no radāmo domu lapiņas līdz mūsdienām”

    11. oktobrī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas iela 30, Rīga) notiks izstāde un zinātniskie lasījumi par Raiņa lugu “Indulis un Ārija”.

    1920. gada 19. novembrī – jaunās Latvijas valsts otrās gadadienas noskaņās – ar Raiņa jaunības traģēdijas “Indulis un Ārija” (1911) uzvedumu savu darbību sāka Dailes teātris. Teātra dibināšanas organizatori – dramaturgs Rainis, režisors un aktieris Eduards Smiļģis, skatuves gleznotājs Jānis Kuga – bija arī galvenie šī iestudējuma iniciatori un veidotāji.

    Izstādes “Raiņa “Indulis un Ārija”: no radāmo domu lapiņas līdz mūsdienām” mērķis ir ielūkoties lugas tapšanas procesā un izsekot tās skatuves gaitām, sākot ar pirmiestudējumu 1912. gadā Jaunajā Rīgas teātrī un beidzot ar “versiju bez vārdiem” – Sergeja Zemļanska iestudējumu Liepājas teātrī Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gada priekšvakarā.

    Izstādi iesāk Memoriālo muzeju apvienības direktores Ritas Meinertes uzruna.

    Piedalās aktieri Samira Adgezalova un Raimonds Celms. Atklāšanā tiks lasīti sekojoši zinātniski lasījumi:

    Gaidas Jablovskas priekšlasījums veidots kā ieskats “Induļa un Ārijas” rokrakstu materiālos, kas glabājas apjomīgajā Raiņa un Aspazijas kolekcijā Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā. Par lugas tapšanas gaitu ne mazums interesantu liecību atrodams arī izstādē eksponētajos iespieddarbos no Raiņa un Aspazijas personīgās bibliotēkas.

    Jānis Zālītis centies izsekot “Induļa un Ārijas” tulkojumu vēsturei. Tā aizsākas ar vācbaltiešu rakstnieka Johannesa fon Gintera un viņa māsas Luzas Feldmanes darbu pie lugas tulkojuma vācu valodā un šobrīd noslēdzas ar Marijas Leinonenas publicējumu somu valodā (2016). Krievu valodā iznākuši divi (Vladimirs Deržavins, Roalds Dobrovenskis) “Induļa un Ārijas” tulkojumi; ir ziņas arī par citu autoru mēģinājumiem veidot lugas “krievu variantu”.

    Līga Ulberte dalās pārdomās par “Induļa un Ārijas” interpretācijām un riskiem, lugas “skatuviskuma” potenciāla realizāciju dažādu režisoru inscenējumos.

    Jānis Siliņš ar plašu vizuālo materiālu analizējis jaunākos “Induļa un Ārijas” iestudējumus – Arnolda Liniņa (1987), Mihaila Kublinska (1999) un Sergeja Zemļanska (2014) interpretācijas.

    Izstāde ir Raiņa un Aspazijas mājas (MMA) un E. Smiļģa Teātra muzeja (LKA) kopdarbs.

    Izstādes kuratori:

    Gaida Jablovska

    Jānis Siliņš

    Jānis Zālītis

    Mākslinieks – Ints Sedlenieks

    Projektu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

    Izstāde skatāma līdz 14. novembrim.

    Vairāk informācijas: 29689489;

    gaida.jablovska@memorialiemuzeji.lv

    Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • rainis-reloaded_42812182990_o Raiņa un Aspazijas mājas septembra pasākumu foto atskats

    Septembris Raiņa un Aspazijas mājā bija pasākumiem bagāts, notika gan dzejas dienu, gan Baltās nakts pasākumi, izstādes atklāšana, dzejas antoloģijas un dzejas burtnīcas atvēršana, pasaules literatūras vācu literatūrai veltītie vakari, pirmskolas vecuma bērniem domāta mākslas darbnīca, kā arī zinātniskie lasījumi un piemiņas brīdis Raiņa kapos.

    Baltajā naktī, 8. septembrī, bija iespēja apmeklēt jauno dzejnieku dzejas antoloģijas “Kā pārvarēt niezi galvaskausā?” un ilustrāciju albuma “Tā” atklāšanas pasākumu – gan izstādes atklāšanu, gan dzejas lasījumus. Antololoģijā iekļauti jaunākās paaudzes dzejnieku Kirila Ēča, Lotes Vilmas Vītiņas, Annas Belkovskas, Marijas Luīzes Meļķes, Raimonda Ķirķa, Laura Veipa, Edvarda Kuka dzeja. Ilustrācijas veidoja LMA KAS studentes  Karlīna Marta Zvirbule, Alise Krajeviča, Beāte Gredzena, Sigita Ēķe, Anna Malicka, Kate Rasa Ozola un Baiba Jegorova, izstādi iekārtoja LMA pasniedzēja, māksliniece Maija Kurševa. Pasākumu finansiāli atbalstīja Dzejas dienas, informatīvais atbalsts – Baltā nakts

    IMG_2994

    Dzejas antoloģijas “Kā pārvarēt niezi galvaskausā?” un ilustrāciju albuma izstādes atklāšana. Foto: Annemarija Gulbe

    IMG_3046

    Ilustrācijas veidoja LMA KAS studentes Karlīna Marta Zvirbule, Alise Krajeviča, Beāte Gredzena, Sigita Ēķe, Anna Malicka, Kate Rasa Ozola un Baiba Jegorova, izstādi iekārtoja LMA pasniedzēja, māksliniece Maija Kurševa. Foto: Annemarija Gulbe

    IMG_3083

    Dzejas antoloģijas dizaina autore – Beāte Gredzena, izstādē bija apskatāms saplākšņa gabals ar naglām un putuplasts, kas tika izmantots izdevumu vāka dizaina veidošanai. Katrs izdevums ir unikāls, veidots ar rokām – elsemplāru skaits ir ierobežots. Foto: Annemarija Gulbe

    IMG_3277

    Dzejas antoloģijai tie ir 200 eksemplāri, taču ilustrāciju albums ir drukāts ar risogrāfu un eksemplāru skaits – mazāks par 10. Ilustrāciju albuma cena – 100 EUR. Foto: Annemarija Gulbe

    IMG_3289

    Foto: Annemarija Gulbe

     

    Dzejas dienu laikā Raiņa un Aspazijas māja piedalījās vēl kāda izdevuma tapšanā – sadarbībā ar interneta žurnālu un izdevniecību “Satori” klajā laista dzejas burtnīca “Aspazija. Rainis. Reloaded”. Tajā apkopoti 20 Raiņa un Aspazijas dzejoļi un 20 šo dzejoļu parafrāzes, versijas, turpinājumi, dekonstrukcijas, ko radījuši mūsdienu dzejnieki Inga Gaile, Raimonds Ķirķis, Aivars Eipurs, Anna Auziņa, Arvis Viguls, Kirils Ēcis, Ilmārs Šlāpins, Jeļena Glazova, kormak, Madara Gruntmane, Katrīna Rudzīte, Toms Treibergs, Sergejs Timofejevs un citi.

    rainis-reloaded_42812193240_o

    Sadarbībā ar interneta žurnālu un izdevniecību “Satori” klajā laista dzejas burtnīca “Aspazija. Rainis. Reloaded”. Foto: Ģirts Raģelis

    rainis-reloaded_30752422238_o

    Dzejniece Jeļena Glazova pasākumā “Rainis. Reloaded”. Foto: Ģirts Raģelis

    rainis-reloaded_30752425158_o

    Dzejniece Elvīra Bloma pasākumā “Rainis. Reloaded”. Foto: Ģirts Raģelis

    rainis-reloaded_30752423488_o

    Dzejniece Marija Luīze Meļķe pasākumā “Rainis. Reloaded”. Foto: Ģirts Raģelis

    rainis-reloaded_30752422058_o

    Dzejnieks Raimonds Ķirķis pasākumā “Rainis. Reloaded”. Foto: Ģirts Raģelis

    Pasākums notika 11. septembrī, Raiņas 153. dzimšanas dienā. Dzejas burtnīca ir bez maksas pieejama grāmatnīcās, kultūrvietās, Raiņa un Aspazijas muzejā Baznīcas ielā, krājuma sastādītāji – Ilmārs Šlāpins un RA muzeja speciāliste, dzejniece Elvīra Bloma. Foto: Ģirts Raģelis, satori.lv. Pasākumu un dzejas burtnīcu finansiāli atbalstīja VKKF, Dzejas dienas un  viesnīca Grand Poet.

    Raiņa dzimšanas dienā notika arī zinātniskie lasījumi Raiņa un Aspazijas mājas sētas mājā, kā arī pirms tam – piemiņas brīdis pie Raiņa kapavietas.

    dav

    Raiņa dzimšanas dienā notika arī piemiņas brīdis pie Raiņa kapavietas. Attēlā – Raiņa un Aspazijas muzeja speciāliste Gaida Jablovska.

    dav

    Raiņa dzimšanas dienā notika arī zinātniskie lasījumi Raiņa un Aspazijas mājas sētas mājā. Attēlā – uzstājas pētniece Madara Eversone.

    Raiņa un Aspazijas muzejā turpinājās arī pasaules literatūras vakari, veltīti vācu literatūrai. 9. septembrī muzejā viesojās vācu dzejnieces Johanna Hansena un Izabella Breijere, kas kopā ar dzejniekiem Arvi Vigulu un Amandu Aizpurieti apsprieda vācu dzejas aktualitātes. 18. septembrī notika tikšanās ar ukraiņu izcelsmes vācu dzejnieku Dmitriju Gavrišu, kurš stāstīja par to, kā ir iedzīvoties svešā kultūrā un pieņemt to kā savu. Notika arī Gavriša prozas lasījums. Pasaules literatūras vakaru sēriju finansiāli atbalsta VKKF. Foto: Vitālijs Vinogradovs

    IMG_6125

    No kreisās: Izabella Breijere, Amanda Aizpuriete, Johanna Hansena, Arvis Viguls. Foto: Vitālijs Vinogradovs

    IMG_6100

    Foto: Vitālijs Vinogradovs

    IMG_6094

    18. septembrī notika tikšanās ar ukraiņu izcelsmes vācu dzejnieku Dmitriju Gavrišu, kurš stāstīja par to, kā ir iedzīvoties svešā kultūrā un pieņemt to kā savu. Notika arī Gavriša prozas lasījums. Pasaules literatūras vakaru sēriju finansiāli atbalsta VKKF. Foto: Vitālijs Vinogradovs

    IMG_6170

    Ukraiņu izcelsmes vācu rakstnieks, dramaturgs Dmitrijs Gavrišs un dzejnieks Arvis Viguls. Foto: Vitālijs Vinogradovs

     

    Dzejas dienu laikā muzejā notika arī tikšanās ar slaveno lietuviešu dzejnieku Tomu Venclovu, pasākumu vadīja dzejnieks Jānis Elsbergs, 5. septembrī notika arī dzejnieka Arvja Vigula grāmatas atvēršanas svētki.

    IMG_1594

    Jānis Elsbergs un Toms Venclova Raiņa un Aspazijas mājā.

    22. septembrī pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem piedalījās mākslas darbnīcā “KLAU, KLAU: ČIR! ČIR!”, to vadīja māksliniece Eva Vēvere. Darbnīcas bērniem sestdienās notiks arī turpmāk.

    rsz_vj3_0206 rsz_vj3_0287

     

     

     

  • tikumiba_afisha_oktobris_instagram Diskusiju vakari: tikumība

    Kurš no mums gan nesteigtos palīgā, kad tas sev priekš acīm redzētu slīkstam cilvēku? […] Kas še spētu vienaldzīgi skatīt un filozofēt par savu tikumu, tam vajaga būt cietākam kā akmenim. 

    Aspazija.

    Raiņa un Aspazijas mājā, Baznīcas ielā 30, oktobrī, novembrī un decembrī notiks trīs žurnālistes Ritas Rudušas vadīti diskusiju vakari par mūsdienās aktuālām sociālpolitiskām tēmām, kas savulaik bija aktuālas arī Rainim un Aspazijai. Pasākumos tiks diskutēts par feminismu, preskriptīvismu valodā un tikumības un radošuma attiecībām.
    Rita Ruduša: “Diskusiju cikla tēmas izvēlētas, lai sasaistītu šodien sabiedrībai svarīgus domas priekšmetus ar Raiņa un Aspazijas publicistikā aplūkotām tēmām. Diskusijās aplūkosim, ko Rainis un Aspazija rakstījuši par attiecīgo tēmu – tikumība, feminisms, valoda – padomāsim, kā uzsvari ir mainījušies kopš viņu laika, vai un cik esam progresējuši vai, gluži otrādi, regresējuši, un kādā kontekstā par konkrēto jēdzienu šodien būtu svarīgi runāt.”
    Pirmās diskusijas tēma – “tikumība”:
    Kas ir mūsu “morālais kompass” un vērtības Raiņa laikā un tagad, kas ir mainījies un kādēļ? Vai valsts var reglamentēt mūsu sirdsapziņu? Kāpēc mūsu kopumā sekulārajā vērtību sistēmā iezogas tradicionālo vērtību naratīvi, kas parasti raksturīgi reliģiski konservatīvām kopienām?

    Diskusijas dalībnieki:

    Klāvs Sedlenieks, sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes docents un maģistrantūras programmas “Sociālā antropoloģija” vadītājs, viens no Latvijas Antropologu biedrības dibinātājiem.

    Ieva Viese-Vigula, rakstniece un kinokritiķe, beigusi Audiovizuālās kultūras un Kultūras teorijas programmas Latvijas Kultūras akadēmijā. Pēta animāciju, it sevišķi animācijas filmu aizsācēju Latvijā Rozes Stiebras un Anša Bērziņa daiļradi.

    Raimonds Ķirķis, dzejnieks, literatūrkritiķis, studē Latvijas Kultūras akadēmijā, vada “Radio NABA” raidījumu “Bron-Hīts”, atdzejojis no persiešu valodas.

    Dzemma Sudraba, komiķe, vada podkāstu “Starp mums, meitenēm, runājot”, kurā ik mēnesi viesojas sievietes, kas asā un asprātīgā veidā runā par mūsdienu sabiedrības un sieviešu tiesību jautājumiem.

    Ieeja bez maksas.

    Sīkāka informācija: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv, t. 26912310

  • rsz_klau-klau-ielugums KLAU, KLAU: ČIR! ČIR!
    1. 22. septembrī plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem ir aicināti uz dzejas un mākslas darbnīcu “KLAU, KLAU: ČIR! ČIR!” Raiņa un Aspazija mājā, Rīgā, Baznīcas ielā 30.

    Klausīšanās un zīmēšanas darbnīca, kurā caur skaņām, formām un tekstūrām atdzīvojas dažādu putnu tēli. Kopā ar vizuālo mākslinieci Evu Vēveri lasīsim Raiņa dzejoļus par putniem no dažādiem krājumiem un izmēģināsim frotāžas tehniku, lai atklātu reljefa un grafīta neparasto saderību.

    Darbnīcas ilgums ir divas stundas. Vecāki aicināti aktīvi piedalīties. Darbnīcā paredzēts zīmēt ar ogli un citiem mīkstajiem zīmēšanas materiāliem, tāpēc ieteicams ierasties apģērbā, kuru nav bail nosmērēt. Būs iespēja pārģērbties.

    Eva Vēvere ir vizuālā māksliniece, plašāk zināma ar Poētiskā Robotisma projektiem, kuros spēles formā tiek risināti spriedzes pilni uzdevumi īpaši izvēlētās, ar laikmetīgo mākslu saistītās platformās un notikumos. Strādā dažādos medijos, tai skaitā instalācijā, procesuālos notikumos, video, zīmējumā. Pēdējos gados pievēršas eksperimentālu sadarbību veidošanai ar laikmetīgās dejas un mūzikas profesionāļiem. Vadījusi mākslas darbnīcas bērniem Somijā, Igaunijā, Vācijā, kā arī London Gates Education Group izglītības programmas ietvaros Rīgā. Eva Vēvere kopā ar horeogrāfi Alisi Putniņu jau vadīja “Lielā slinkuma darbnīcu” ģimenēm 28. jūlijā.

    Mākslas un dzejas darbnīca “KLAU, KLAU: ČIR! ČIR!” ir ceturtā no septiņām nodarbībām ģimenēm, kas no jūnija līdz decembrim notiek Raiņa un Aspazijas mājā. Piecas mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Līva Kaprāle, Ella Mežule un Eva Vēvere – izmantojot dažādas tēlotājmākslas tehnikas (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas un Raiņa tekstus, piedāvā iespēju ģimenēm zīmēt, līmēt, krāsot, šūt, aplicēt, mezglot un citādi aizraujoši, radoši darboties kopā, veidojot pašiem savus mākslas darbus.

    Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29572469.

    Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3,00 EUR.

    Darbnīcu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

    Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • PASAULES LITERATŪRAS VAKARI – Ukraine Germany - FB Tikšanās ar Dmitriju Gavrišu (Vācija/Ukraina)

    Otrdien, 18. septembrī, plkst. 19.30 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) notiks tikšanās ar ukraiņu izcelsmes vācu rakstnieku un dramaturgu Dmitriju Gavrišu.

    Rakstnieks (1982) ir dzimis Kijevā, bet 11 gadu vecumā pārcēlās uz Šveici. Izstudējis biznesu un ekonomiku Bernes universitātē, Dmitrijs uzrakstīja savu pirmo lugu “Neauglīgā zeme” (Brachland, 2010), kas tiek iestudēta Vācijā, Šveicē, Lielbritānijā, Polijā, Ukrainā un Krievijā.

    Dmitrijs Gavrišs ir arī autors lugām “Kaut kas par Āfriku” (Mal was Afrika), “Tecēšanas mācības” (Lessons of Leaking) un “Viss būs labi” (Wird schon werden).

    Dmitrijs ir ticis regulāri publicēts literārajā un kultūras žurnālā “Reportagen”. Žurnālā iekļautie raksti ir tikuši publicēti grāmatā Kazaņā, Krievijā, ar nosakumu “Lietu negaidiet. Reportāžas.” (Дождя не ждите. Репортажи, 2016).

    Šobrīd autors strādā pie savas autobiogrāfijas, kā arī romāna “Dzērve sniegā” (Der Kranich im Schnee). Dmitrijs Gavrišs dzīvo Berlīnē.

    Dmitrijs Gavrišs pats sevi apraksta kā autoru ar neviennozīmīgu identitāti: “Esmu Šveices pilsonis, kurš piedzima un uzauga Kijevā, bet šobrīd dzīvo Berlīnē. Es protu krievu, ukraiņu, angļu un mazliet arī franču valodu, bet rakstu tikai vāciski. Grāmatā “Lietu negaidiet.” Esmu nosaukts par “ukraiņu cilmes Šveices rakstnieku”, bet kā ir ar manu vācisko dzīvi? Vai cilvēkam ir vajadzīga pase vai dzimšanas apliecība, lai tiktu uzskatīts par tās valsts rakstnieku?

    Tā kā laikam vien es esmu vāciešu-šveiciešu-ukraiņu rakstnieks, kas raksta tikai vācu valodā. Vai arī vienkārši Dmitrijs Gavrišs, kas raksta to, ko es rakstu, neatkarīgi no tā, kur es biju dzimis vai dzīvoju.”

    Ieeja bez maksas.

    Pasākumu vada dzejnieks un atdzejotājs Arvis Viguls.

    Pasākumu atbalsta VKKF, tā vizuālo identitāti veidojis Vitālijs Vinogradovs.

    Vairāk informācijas: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv, tel. 26912310.

    Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • TIKŠANĀS AR TOMU VENCLOVU A302 Tikšanās ar Tomu Venclovu (Lietuva/ASV)
    1. 14. septembrī, plkst. 17.30, Raiņa un Aspazijas mājā, Baznīcas ielā 30, notiks lietuviešu dzejnieka Toma Venclovas dzejas lasījums, kā arī saruna par literatūru. Pasākumu vadīs dzejnieks un atdzejotājs Jānis Elsbergs.

    Lietuviešu dzejnieks, literatūrpētnieks un publicists Toms Venclova (Tomas Venclova) dzimis 1937. gada 11. septembrī. Izstudējis lietuviešu filoloģiju Viļņas universitātē. Ap 1960. gadu kļuvis par klaji opozicionāru figūru pastāvošajam režīmam, sadūries ar regulārām publicēšanās grūtībām. Vairākus gadus nodzīvojis Krievijā, iepazinies ar B. Pasternaku, A. Ahmatovu, tuvu sadraudzējies ar J. Brodski, A. Kušneru, N. Gorbaņevsku. Pasniedzis ārzemju literatūru Lietuvas augstskolās. J. Lotmana aicināts, bijis vieslektors Tartu universitātē. 1972. gadā beidzot tiek atļauts iznākt viņa pirmajam dzejoļu krājumam „Valodas zīme” (Kalbos ženklas).

    1. 1977. gadā Venclova emigrē uz ASV. Pēc dažiem gadiem kļūst par krievu un poļu literatūras pasniedzēju Jeilas universitātē, kuras profesors emeritus viņš ir vēl šobaltdien, strukturālisma skolas pārstāvis. Krievu dzejas pētniecībā globāli nozīmīga ir viņa krieviski sarakstītā grāmata „Nenoturīgais līdzsvars: astoņi krievu dzejas teksti” (Неустойчивое равновесие: восемь русских поэтических текстов – par Puškina, Ņekrasova, Feta, V. Ivanova, Pasternaka, Cvetajevas, Ahmatovas, Brodska dzeju). Polonistu grāmatplauktā angliski rakstītā monogrāfija „Aleksandrs Vats: svētbilžu grāvēja dzīve un māksla” (Aleksander Wat: Life and Art of an Iconoclast).

    Dzeju Venclova raksta maz, 60 literārās darbības gadu laikā tapuši vien seši neliela apjoma krājumi, kopumā vien pāris simti dzejoļu, kas periodiski tiek apkopoti izlasēs, tomēr ar to ir pieticis, lai viņš saņemtu virkni ievērojamu prēmiju ne vien Lietuvā, bet arī Polijā, Slovēnijā, Ķīnā, Krievijā, Vācijā. Dzejas grāmatas iznākušas vismaz 10 valodās, daudzās valodās tulkots arī Venclovas „Viļņas ceļvedis”, tāpat kopā ar poļu klasiķi Česlavu Milošu sarakstītais „Dialogs par Viļņu”, populāri ir arī viņa eseju un publicistikas krājumi – Polijā vien viņam iznākušas 12 grāmatas. Par ikonisku faktu kļuvis tas, ka Nobela prēmijas laureāts Josifs Brodskis Venclovam veltījis veselus divus dzejoļu ciklus – „Lietuviešu divertismentu” (7 dzejoļi) un „Lietuviešu noktirni” (21 dzejolis), J. Brodskis arī atdzejojis Venclovas dzeju krieviski, Č. Milošs – poliski.

    Latviski Tomu Venclovu pirmais atdzejoja Hermanis Marģers Majevskis (žurnālā „Avots” 1991, 11/12), pēc tam viņš kļuva par vienu no Pētera Brūvera favorītiem – sekoja vairākas publikācijas „Literatūrā un Mākslā”, „Karogā”, „Lunā” un citur. Dažus dzejoļus no Venclovas pēdējo gadu dzejas tulkojis Jānis Elsbergs. Apgāda „Neputns” samta sērijā iecerēta T. Venclovas dzejas izlase latviski.

     

    Vairāk informācijas: www.aspazijarainis.lv, janis.elsbergs@gmail.com

    Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums.

    Foto: Vladas Braziūnas

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

     

  • fb-01 Rainis reloaded
    1. 11. septembrī, plkst. 19.00, viesnīcā Grand Poet notiks interneta žurnāla Satori un Raiņa un Aspazijas mājas rīkoti laikmetīgās dzejas lasījumi “Rainis. Reloaded” kā arī dzejas burtnīcas atvēršana.

    Pasākumā vairāk kā desmit dzejnieki prezentēs kādu Raiņa dzejoli un tā savu dzejas parafrāzi, versiju, turpinājumu, dekonstrukciju vai kompilāciju. Pasākums iecerēts kā viens no dzejas dienu notikumiem un tajā uzstāsies dzejnieki Inga Arvis Viguls, Jeļena Glazova, Aivars Eipurs, Kirils Ēcis, Raimonds Ķirķis, Ilmārs Šlāpins, Marija Luīze Meļķe, Elvīra Bloma, kormak (Vasilijs Karasjovs), Ingas Gailes dzejoli nolasīs Ausma Perons. Dzejas lasījumus papildinās un paspilgtinās mākslinieka Kaspara Groševa avangarda mākslas kompilāciju – kolāžu video projekcija.

    Jau iepriekš notika pasākums “Aspazija. Reloaded”, kurā desmit dzejnieki prezentēja desmit Aspazijas dzejas parafrāzes, šajā pasākumā piedalījās dzejnieki Anna Auziņa, Inga Gaile, Arvis Viguls, Sergejs Timofejevs, Artis Ostups, Ilmārs Šlāpins, Katrīna Rudzīte, Madara Gruntmane, Elvīra Bloma, Toms Treibergs, tagad šie dzejoļi ir apkopoti un tiks izdotie vienotā dzejas krājumā, kopā ar Rainis. Reloaded dzejoļiem. Grāmatā būs lasāmi gan oriģinālie Raiņa un Aspazijas teksti, gan mūsdienu dzejnieku radītās parafrāzes. Pasākuma laikā notiks šī dzejas krājuma prezentācija, kā arī to būs iespējams iegūt savā īpašumā. Izdevuma redaktors ir interneta žurnāla “Satori” galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins, grāmatas dizainu veidojis mākslinieks Kaspars Groševs.

    Raiņa un Aspazijas mājas misija ir saglabāt kultūras mantojumu, rosinot katru nākamo paaudzi to iepazīt no jauna, kā arī kļūt par platformu jaunradei un vietu iedvesmai. “Satori” ir ne tikai interneta žurnāls, bet arī izdevniecība – ik gadu tiek izdoti vairāki drukāti izdevumi: vasaras avīzes, grāmatas, daiļliteratūras burtnīcas, rakstu krājumi, kā arī grāmatžurnāls.

    Pasākumu finansiāli atbalsta viesnīca Grand Poet un Valts kultūrkapitāla fonds.

    Dzejas krājuma izdošanu finansiāli atbalsta festivāls Dzejas dienas un viesnīca Grand Poet.

    Vairāk informācijas: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv

  • Надгробный_памятник_Райнису Atceres brīdis kapos un zinātniskie lasījumi
    1. 11. septembris ir Raiņa dzimšanas diena. 2018. gada 11. septembrī plkst. 13.00 Latvijas Rakstnieku savienība un Raiņa un Aspazijas māja (MMA) aicina uz atceres brīdi dzejnieka atdusas vietā Raiņa kapos. Skanēs Raiņa dzeja un tautasdziesma no tālās jaunības zemes Latgales, pārdomas par viņa daiļradi un dzīves gājumu. Piemiņas brīdī piedalīsies Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze, Raiņa un Aspazijas mājas galvenā speciāliste Gaida Jablovska, aktieris Haralds Ulmanis, VEF Kultūras pils Latgaļu sadzīves dziesmu ansamblis OLŪTEŅŠ (vadītāja Rasma Mežale).

    Plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30, Rīgā, Zinātnisko lasījumu laikā ieklausīsimies, ielūkosimies vēstures dokumentos, kuri glabājas mūsu nemateriālā kultūras mantojuma krājumā, kā arī privātos arhīvos. Mūs uzrunās LRS priekšsēdētājs Arno Jundze.

    Pārdomās dalīsies pētnieki, bijušās Rakstnieku savienības amatpersonas, dzejnieki un rakstnieki: LU LFMI zinātniskā asistente Madara Eversone, literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons, dzejnieces Lija Brīdaka un Velta Kaltiņa, rakstnieks Roalds Dobrovenskis un Raiņa un Aspazijas mājas (MMA) galvenā speciāliste Gaida Jablovska.

    Pasākumu organizē un atbalsta Latvijas Rakstnieku savienība, Raiņa un Aspazijas māja (MMA), VKKF.