• My Post(1) Priecīgas Lieldienas!
  • 56991110_1469034829898405_1819653531645247488_o Gundega Grīnuma “Tomēr Ēģipte”

    27. aprīlī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) notiks literatūrzinātnieces, Raiņa un Aspazijas pētnieces Gundegas Grīnumas priekšlasījums.

    Kas kopīgs Rainim ar vienīgo baznīcu Latvijā, kuras zīmogā attēlota Heopsa piramīda? Vai Rainis tiešām nosapņoja savu Jāzepu Ēģiptē jau Jūrmalā 1905. gada revolūcijas priekšvakarā, vai arī tas ir Aspazijas izdomājums? Ar kādiem stilistiskiem un lingvistiskiem līdzekļiem autors „ēģiptizēja” traģēdijas „Jāzeps un viņa brāļi” pēdējos trīs cēlienus? Kādēļ aizsākto lugu „Zaglis ķēniņš” jeb „Rampsenīts” Rainis 1922. gadā pārdēvēja par „Lielo zagli Tutanhu”? Vai tiešām nav saglabājušās Raiņa 1929. gada pavasarī Ēģiptes apmeklējuma dienās rakstītās piezīmes? Un kādēļ dzejnieka ceļojums uz Palestīnu un Ēģipti noklusēts viņa Kopotu rakstu akadēmiskajā izdevumā (1977–1986)?

     

     

  • rsz_1apazija_uz_ziedi-web-mazais Darbnīca bērniem un vecākiem “Aspazija un ziedi”

    13. aprīlī plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem un vecvecākiem ir aicināti uz mākslas darbnīcu “Aspazija un ziedi” Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30.

    Aspazijai ziedi un augi allaž ir bijuši visapkārt – senos fotoattēlos redzam Aspaziju sēdošu ziedoša dārza vidū vai dzīvoklī līdzās krāšņiem istabaugiem.

    Aspazijas dzejā satiekam gan zilo ilgu puķi, gan trakulīgo magoni, gan pavasara zvaniņu – sirdslūzīti. Un kur vēl krāšņie, ziedu izšuvumiem un rakstiem rotātie Aspazijas tērpi!
    Darbnīcā gan lielam, gan mazam būs iespēja pētīt Aspazijas fotoportretus, iepazīstot tā laika modi, salīdzināt ziedu un augu rakstus dzejnieces apģērbā un lietās – paklāja rakstā, mēbeļu rotājumos, tapešu zīmējumā un citur –, meklēt un atrast attēlos iepazītos augu motīvus Aspazijas un Raiņa dzīvokļa interjerā.

    Ar tekstilflomāsteriem tos kopējot un variējot, izgreznosim nelielu auduma maisiņu, attēlojot dzejas rindās satiktās neparastās puķes. Maisiņu varēs izmantot kā praktiski lietojamu suvenīru.

    Darbnīcas ilgums ir divas stundas. Vecāki un vecvecāki aicināti līdzdarboties.

     

    Līva Kaprāle ir tekstilmāksliniece, kas visvairāk savā darbībā iemīļojusi vilnas velšanu, bet labprāt eksperimentē ar daudziem citiem materiāliem, klasiskām un netradicionālām tehnikām. Darbā ar bērniem iepazīstina viņus gan ar tekstilmākslu, gan keramiku, gan dažādām jauktām tehnikām. Ciena un apbrīno savu nozari, bet neuzskata to par putniņu, kas ieslodzīts kādos rāmjos kā zelta būrītī.

    Ar Aspaziju Līvai nereti burtiska līdzība frizūrā vai tērpos, un pēc 2015. gada muzeju nakts Ogrē Latvijas muzeju darbinieku balsojumā gūta uzvara nominācijā “Labākais un daiļākais vizuālais pierādījums Aspazijas un Raiņa klātbūtnei muzejos Muzeju naktī”.

     

    Darbnīca “Aspazija un ziedi” ir otrā no deviņām nodarbībām ģimenēm, kas no marta līdz decembrim notiek Raiņa un Aspazijas mājā. Piecas mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Līva Kaprāle, Ella Mežule un Eva Vēvere –, izmantojot dažādas tēlotājmākslas veidus (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas un Raiņa tekstus –, sniegs iespēju ģimenēm radoši darboties kopā, veidojot savus mākslas darbus.

     

    Darbnīcu ciklu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

    Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29572469

    Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3.00 EUR.

    Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

     

    Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv

  • rsz_burtu_darbnica-web-ok-01 Burtu darbnīca bērniem un vecākiem
    1. 23. martā plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem un vecvecākiem ir aicināti uz Burtu darbnīcu Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30.

    Mākslas / dzejas darbnīcas Raiņa un Aspazijas mājā atgriežas!

    Šī gada pirmajā darbnīcā bērnus un vecākus spēlēties ar burtiem aicina māksliniece Ilze Aulmane.

     

    Aspazija rotaļājās ar burtiem, kad pierakstīja savus dzejoļus. Mēs šodien tos lasām, un mūsu fantāzijā atkal veidojas tēli, stāsti. Paši burti var būt ārkārtīgi dažādi un ar savu ārieni stāstīt tik daudz! Tie var būt milzīgi vai pavisam sīciņi, grezni un krāsaini vai vienkārši un lakoniski, veidoti no čiekuriem, mākoņiem vai jebkā cita. Rakstu zīmēs var saskatīt visdažādākos tēlus. Šoreiz mēs paši tēlus radīsim no gataviem burtiem, tos izmantojot par acīm ausīm, riteņiem, matiem un visu citu, kas vajadzīgs, lai ikviens izveidotu savu vienreizējo stāstu, cilvēku, vidi vai noskaņu. Meklēsim noslēptos Aspazijas dzejoļu citātus. Lasīsim tos. Un tad izspēlēsimies ar krāsainajiem burtiem, kas atrodami citātā.

     

    Ilze Aulmane ir mācījusies Ogres Mākslas skolā un citās skolās, Latvijas Mākslas akadēmijā šogad turpinās studijas maģistratūrā. Strādājusi gan kā pedagoģe, gan dežurante, gan izstāžu zāles kuratore. Piedalījusies dažādās izstādēs un arvien nopietnāk grib pievērsties savai radošajai darbībai.

    Ilzi aizrauj gandrīz viss dzīvīgais – vai tas būtu brauciens ar kartingu pirmo reizi, vai ikgadējā un vienreizīgā slidošana ziemā, neregulāri baseina, teātra, operas, džeza un akadēmiskās mūzikas koncertu, citu mākslinieku izstāžu, lekciju, dievkalpojumu apmeklējumi utt. Par galveno vērtību Ilze uzskata iespēju mēģināt izzināt un izdzīvot kristīgās ticības būtību. Par nepieciešamām uzskata sportiskas pastaigas ar dabas estētikas baudīšanas elementiem. Nozīmīga vieta Ilzes dzīvē ir humoram un pozitīvai attieksmei.

    Burtu darbnīca ir pirmā no deviņām nodarbībām ģimenēm, kas no marta līdz decembrim notiek Raiņa un Aspazijas mājā. Piecas mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Līva Kaprāle, Ella Mežule un Eva Vēvere –, izmantojot dažādas tēlotājmākslas veidus (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas un Raiņa tekstus, sniegs iespēju ģimenēm radoši darboties kopā, veidojot savus mākslas darbus.

     

    Darbnīcas ilgums ir 2 stundas. Dalībnieku vecums – no 3 līdz 100 gadiem. Vecāki un vecvecāki aicināti līdzdarboties.

     

    Darbnīcu ciklu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

     

    Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29572469

    Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3,00 EUR.

    Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

    Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv

     

     

    Informāciju sagatavoja:

    Kaspars Zalāns

    Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciālists

    Mob. tālr. 29486114

     

    Stabu ielā 18, Rīga, LV-1011

     

    www.memorialiemuzeji.lv

  • IMG_4584 Pasaules literatūras vakari – ārzemju literatūras tulkojumi

    Literatūras un filozofijas portālā “Punctum” lasāmi Pasaules literatūras vakaru projektā tapušie ārzemju literatūras tulkojumi:

    Dmitrijs Gavrišs “Manu priekšteču paražas kā mācība nākotnei”
    http://www.punctummagazine.lv/…/manu-priekstecu-parazas-ka…/

    Teds Hjūzs “Tīģeriene, odzes māsa”
    http://www.punctummagazine.lv/20…/…/23/tigeriene-odzes-masa/

    Aleksandrs Makarovs-Krotkovs “Nekā lieka” http://www.punctummagazine.lv/2018/07/27/neka-lieka/

    Karolīna Lamarša “Muša”
    http://www.punctummagazine.lv/2018/08/22/musa/

    Pasaules literatūras vakari notika Raiņa un Aspazijas mājā un tajos piedalījās skotu rakstnieks Graems Makre Bērnets, krievu dzejnieks Vjačeslavs Kuprijanovs, beļģu prozaiķe Ženevjēva Berže, vācu dzejnieces Johanna Hansena un Izabella Breijere, kā arī ukraiņu izcelsmes vācu rakstniek Dmitrijs Gavrišs.

    Pasākumi notika sadarbībā ar Ventspils Starptautisko rakstnieku un tulkotāju mājā, projektu atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds.

  • 48392132_1935332646588359_8982191528487157760_n Preiļu konceptuālisma dzejas prezentācija

    2019. gada 4. janvārī Raiņa un Aspazijas mājā notiks Preiļu konceptuālisma dzejas grupējuma lasījumi, kurus pavadīs izglītojoši priekšlasījumi par konceptuālisma dzeju.

    Nav noslēpums, ka 2019. gadā aizsāksies vērienīgs Eiropas Savienības finansēts projekts, kas Latvijā atbalstīs tikai konceptuālās dzejas tapšanu, publiskošanu un tulkošanu Eiropas Savienības valodās. Lai informētu Latvijas dzejniekus, izdevējus un tulkotājus par gaidāmo projektu un iepazīstinātu ar labākajiem Preiļu konceptuālisma dzejas paraugiem, dzejnieki Anna Auziņa, Raimonds Ķirķis, Aivars Madris, Artis Ostups, Einārs Pelšs un Kārlis Vērdiņš ir sagatavojuši īpašu programmu, kura apvienos informāciju un poēziju. Lai veiksmīgi sagatavotu Latvijas dzejniekus gaidāmā finansējuma apgūšanai, uz sarīkojumu tiks aicināti arī Latvijas Rakstnieku savienības, Kultūras ministrijas, platformas “Latvian Literature”, Valsts kultūrkapitāla fonda pārstāvji un izdevējs Valters Dakša. Ņemot vērā pasākumā izplatītās informācijas sensitīvo raksturu, tā laikā būs aizliegts fotografēt, filmēt un veikt skaņu ierakstus.

    Kārlis Vērdiņš ir autors četriem dzejas krājumiem: “Ledlauži” (2001), “Biezpiens ar krējumu” (2004), “Es” (2008) un “Pieaugušie” (2015), kā arī dzejas krājumam bērniem “Burtiņu zupa” (2007). Sastādījis un rediģējis vairākus dzejas krājumus, pētījumus.

    Aivars Madris ir diplomēts filologs, raksta kritiku par kino un literatūru, publicējis dzeju Satori, Punctummagazine un citviet, tulkojis Frenku O’Haru, Viljamu Berouzu un citus nozīmīgus autorus.

    Raimonds Ķirķis ir dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis. Studē kultūras teoriju Latvijas Kultūras akadēmijā un strādā Raiņa un Aspazijas mājā. Ir viens no 7 dzejniekiem, kura teksti iekļauti Valtera Dakšas izdotajā un Arta Ostupa sastādītajā jauno dzejnieku antoloģijā ‘‘Kā pārvarēt niezi galvaskausā’’. Vada literatūras raidījumu “Bron-Hīts” radio NABA.

    Anna Auziņa ir autore četriem dzejas krājumiem: “Atšķirtie dārzi” (1995), “Slēpotāji bučojas sniegā” (2001), “Es izskatījos laimīga” (2010) un “Annas pūra govs” (2017), ir saņēmusi Klāva Elsberga un Ojāra Vācieša prēmiju, laikraksta “Diena” gada balvu kultūrā un daudzas citas.

    Artis Ostups – dzejnieks un literatūrkritiķis, strādā par zinātnisko asistentu LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, kā arī vada laikmetīgās literatūras un filozofijas žurnālu “Puctum”. Artis Ostups debitē dzejā ar krājumu “Biedrs Sniegs” (2010), kam drīz seko krājumi “Fotogrāfija un šķēres” (2013) un “Žesti” (2016). Viņa darbi tulkoti vairākās Eiropas valodās. ASV iznācis dzejoļu krājuma “Žesti” tulkojums (2018).

    Einārs Pelšs – Latviešu literatūrā debitējis 1987. gadā ar dzejoļu krājumu “Maija”, kurā lirikas līdzekļiem risina dažādus mūžīgus jautājumus, vairoties no ironiska pastarpinājuma. Pirmajai grāmatai seko divdesmit piecus gadus garš radošais apsīkums, ko Pelšs pārvar, pamazām atteikdamies no abstraktas un ilgpilnas intonācijas un pievēršoties avangarda estētikai. Viņa eksperimentālajos krājumos “Mīļākais tētis pasaulē” (2016) un “Condom” (2018) izmantotas ne tikai rakstītā vārda, bet arī dažādu grafisku un internetā atrastu zīmju iespējas, tādējādi paplašinot latviešu mūsdienu dzejas robežas. Tulkojis Linoru Goraļiku, Nikolaju Gumiļovu, Daniilu Harmsu, Vladimiru Majakovski un Igoru Severjaņinu.

    Preiļu konceptuālisms ir visjaunākais un vislaikmetīgākais mūsdienu Latvijas dzejas grupējums, kurš pastāv kopš 2016. gada un nodarbojas ar laikmetīgo dzeju un performanci. Grupējuma radošā darbība ir saskaņota ar galvenajām Latvijas kultūrpolitikas nostādnēm un Latvijas paplašinātā kultūras kanona ekspertu komisijas izveidotajiem kritērijiem. Pozitīvā ietekme, kas raksturīga Preiļu konceptuālisma dzejai kā radošo industriju sastāvdaļai, palīdz veidot radošāku valsts pārvaldi, mūsdienīgas mācību metodes un mūžizglītību, jaunas kvalitātes sociālos pakalpojumus, kvalitatīvu tūrismu, ilgtspējīgu teritoriju attīstību, inovatīvāku ekonomiku, vides ilgtspēju un konkurētspējīgu identitāti – radošu valsti radošiem un saliedētiem cilvēkiem.

    Pasākumu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds

    Ieejas maksa: 2.00 EUR

    Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.50 EUR

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

    Vairāk informācijas: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv

    +371 67272643; +371 26912310.

    Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums.

  • RTMM_16942-Aspazija-page-002_1 Raiņa un Aspazijas muzeja darba laiks svētkos!

    Muzejs slēgts no 24. līdz 26. decembrim, kā arī 1. janvārī.

    1. 22. un 29. decembrī strādāsim līdz plkst. 16.00.

     

    Raiņa un Aspazijas māja sveic Ziemassvētkos un vēl ražīgu Jauno gadu!

     

    (Attēlā Aspazijas Rainim sūtīta pastkarte no Bernes, 1908. gads, RTMM 16942)

  • Valoda_afisha_decembris_Instagram Diskusiju vakari: valoda

    Vispārzināma ir neviennozīmīgā situācija ar latgaļu mēli – vai tā valoda vai dialekts. Taču, ja Saeimas priekšsēdētāja liek diviem deputātiem zvērestu nodot vēlreiz “valsts valodā”, tas apstiprina to, ka viņi domā, ka latgaļiem ir sava valoda, nevis dialekts.

    Aivars Eipurs, “Minimas jeb zemestrīce zābakā”, 2008.

    Beidzot oktobrī iesākto diskusiju ciklu Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) 18. decembrī plkst. 19.00 notiks žurnālistes Ritas Rudušas vadīts vakars par valodu. Pasākumu ievirze ir saistīta ar mūsdienās aktuālām sociālpolitiskām tēmām, kas savulaik bija nozīmīgas arī Rainim un Aspazijai.

    Diskusija ir daļa no žurnālistes un redaktores Ritas Rudušas vadītajiem diskusiju vakariem Raiņa un Aspazijas muzejā par mūsdienās aktuālām sociālpolitiskām tēmām, kas savulaik nodarbināja Raini un Aspaziju, un turpina būt aktuālas arī šodien. Rita Ruduša par diskusiju: “Vēlamies runāt par valodu kā dzīvu organismu. Rainis bija jaunvārdu meistars un latviešu literārās valodas attīstības dzinējspēks – vai kopš viņa laikiem esam zaudējuši drosmi vārdu jaunradē? Būtu būtiski arī saprast, kā mazas valodas veselību un ilgtspēju ietekmē ātrā, multimediālā vide un kā uzturēt spēju latviešu valodā skaidri, bagātīgi un eleganti diskutēt par sarežģītiem tematiem.”

    Diskusijā piedalās:

    Ieva Lešinska – studējusi angļu filoloģiju Latvijas Universitātē. Laikā no 1978. līdz 1987. gadam tulkotāja dzīvoja un strādāja ASV, un studēja Ohaijo štata universitātē un Kolorado universitātē. Pašlaik Ieva Lešinska dzīvo Rīgā un strādā par tulkotāju un žurnālisti. Strādājusi arī žurnālā “Rīgas Laiks”. Viņa ir atdzejojusi latviski tādus dzejniekus kā Šeimusu Hīniju (Seamus Heaney), Robertu Frostu (Robert Frost), D. H. Lorensu (D H Lawrence), Ezra Paundu (Ezra Pound) un Tomasu Stērnsu Eliotu (T S Eliot). Kā arī vairāki viņas latviešu autoru darbu tulkojumi publicēti periodikā un antoloģijās gan ASV, gan Lielbritānijā. Lielbritānijas izdevniecība Arc Publications 2011. gadā izdevusi Latvijas dzejnieku antoloģiju “Six Latvian poets” un 2014. gadā Kārļa Vērdiņa dzejoļu krājumu “Come to me” Ievas Lešinskas atdzejojumā. 2017. gadā Lielbritānijas apgāds Vagabond Voices laida klajā Ievas Lešinskas tulkoto Paula Bankovska romānu “18”.

    ansis – kā pats sevi raksturo: “reperis, bītmeikers/producents, Dirty Deal Audio HQ skaņu ierakstu un apstrādes studijas rezidents un gandrīz viss, kas vien varu būt, ja runa ir par hiphopu un tā izpausmes veidiem.

    Vairāk kā desmit gadu laikā esmu bijis saistīts ar un/vai ņēmis dalību tādos projektos kā PKI (Skutelis, Edavārdi, KasPis, Arčijs, Eliots, 181h, AKE), Riekstu Armija (Edavārdi, Arčijs), Kreisais Krasts, Ritmiskās Runas, Lāzeri, [KjP], Netīrās cilpas un Dirty Deal Audio, piedalījies daudzu repa ierakstu veidošanā un sadarbojies ar lielāko daļu atzītāko latviešvalodīgo reperu buķetes. Pārstāvu hiphopu.”

    Janušs Kaminskis – poļu tulkotājs, kurš studējis Latvijā un ikdienā strādā ar latviešu valodu gan rakstot, gan dziedot korī.

    Māris Baltiņš – Valsts valodas centra direktors kopš 2009. gada, pārvalda franču, angļu, krievu un vācu. Vairāk nekā 130 zinātnisku rakstu par latviešu terminoloģijas attīstību un tās vēsturi, kā arī par medicīnu, sabiedrības veselību un augstskolu vēsturi, 7 grāmatu autors. Kopš 1984. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas, kopš 1992. gada Starptautiskās slimību klasifikācijas un citu ar veselību saistīto klasifikāciju zinātniskais redaktors, kopš 2004. gada Valsts valodas komisijas loceklis un “Valsts valodas komisijas rakstu” redkolēģijas loceklis.

    Informācija: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv, t. 26912310

    Memoriālo muzeju apvienības un Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums.

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • signalisms_PARCELTS UZMANĪBU! Pasākums pārcelts!

    Dzejas lasījumi “Signālisma sesija” tiek pārcelti uz janvāra sākumu, dalībnieku slimības dēļ!

    Sekojiet informācijai šeit un facebook.com lapā!

    Cieņā,

    Raiņa un Aspazijas muzejs.

  • Teiksma-koncerts-A302-mini Teiksma: “Man ziema patīk, man viņa laba”

    2018. gada 15. decembrī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Rīgā, Baznīcas ielā 30) notiks Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” koklētāju ansambļa “Teiksma” koncerts.

    Koklētāju ansamblis “Teiksma” pastāv kopš 1955. gada. Savos koncertos atskaņo ne tikai latviešu komponistu orģinālskaņdarbus, bet arī klasiskās un mūsdienu populārās mūzikas pārlikumus. Ansamblis labprāt spēlē kopā ar citiem instrumentiem – flautu, vijoli, sitaminstrumentiem, pavada dziedātājus un korus. Ansamblis regulāri piedalās Dziesmu svētku Kokļu un Tautas mūzikas koncertos. “Teiksmas” kokles ir skanējušas arī tuvu un tālu ārzemēs.

    Gadskārtējais “Teiksmas” Ziemassvētku koncerts notiks Raiņa un Aspazijas mājā. Tas rosināja koncerta nosaukumā likt rindu no Raiņa dzejoļa “Man patīk ziema, man viņa laba” un programmā ietvert skaņdarbus par un ap ziemu. Koncertā varēs dzirdēt dažādu laiku mūziku koklēm – tautasdziesmas, oriģinālmūziku, pārlikumus. Koncertkokļu skanējumam pievienosies Ievas Nīmanes spēlētie pūšaminstrumenti – dūdas, oboja, rakets, stabule, Olgas Ridzevskas flauta un Sanitas Sprūžas etnogrāfiskā kokle.

    Ansambļa vadītāja Teiksma Jansone.

    Ieeja: 2.00 EUR

    Skolēniem, studentiem, senioriem: 1.50 EUR

    Vairāk informācijas: Zanda Rozenberga

    +371 67272643; +371 29254193; zanda.rozenberga@memorialiemuzeji.lv

    Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums.

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.