• IMG_4584 Pasaules literatūras vakari – ārzemju literatūras tulkojumi

    Literatūras un filozofijas portālā “Punctum” lasāmi Pasaules literatūras vakaru projektā tapušie ārzemju literatūras tulkojumi:

    Dmitrijs Gavrišs “Manu priekšteču paražas kā mācība nākotnei”
    http://www.punctummagazine.lv/…/manu-priekstecu-parazas-ka…/

    Teds Hjūzs “Tīģeriene, odzes māsa”
    http://www.punctummagazine.lv/20…/…/23/tigeriene-odzes-masa/

    Aleksandrs Makarovs-Krotkovs “Nekā lieka” http://www.punctummagazine.lv/2018/07/27/neka-lieka/

    Karolīna Lamarša “Muša”
    http://www.punctummagazine.lv/2018/08/22/musa/

    Pasaules literatūras vakari notika Raiņa un Aspazijas mājā un tajos piedalījās skotu rakstnieks Graems Makre Bērnets, krievu dzejnieks Vjačeslavs Kuprijanovs, beļģu prozaiķe Ženevjēva Berže, vācu dzejnieces Johanna Hansena un Izabella Breijere, kā arī ukraiņu izcelsmes vācu rakstniek Dmitrijs Gavrišs.

    Pasākumi notika sadarbībā ar Ventspils Starptautisko rakstnieku un tulkotāju mājā, projektu atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds.

  • 48392132_1935332646588359_8982191528487157760_n Preiļu konceptuālisma dzejas prezentācija

    2019. gada 4. janvārī Raiņa un Aspazijas mājā notiks Preiļu konceptuālisma dzejas grupējuma lasījumi, kurus pavadīs izglītojoši priekšlasījumi par konceptuālisma dzeju.

    Nav noslēpums, ka 2019. gadā aizsāksies vērienīgs Eiropas Savienības finansēts projekts, kas Latvijā atbalstīs tikai konceptuālās dzejas tapšanu, publiskošanu un tulkošanu Eiropas Savienības valodās. Lai informētu Latvijas dzejniekus, izdevējus un tulkotājus par gaidāmo projektu un iepazīstinātu ar labākajiem Preiļu konceptuālisma dzejas paraugiem, dzejnieki Anna Auziņa, Raimonds Ķirķis, Aivars Madris, Artis Ostups, Einārs Pelšs un Kārlis Vērdiņš ir sagatavojuši īpašu programmu, kura apvienos informāciju un poēziju. Lai veiksmīgi sagatavotu Latvijas dzejniekus gaidāmā finansējuma apgūšanai, uz sarīkojumu tiks aicināti arī Latvijas Rakstnieku savienības, Kultūras ministrijas, platformas “Latvian Literature”, Valsts kultūrkapitāla fonda pārstāvji un izdevējs Valters Dakša. Ņemot vērā pasākumā izplatītās informācijas sensitīvo raksturu, tā laikā būs aizliegts fotografēt, filmēt un veikt skaņu ierakstus.

    Kārlis Vērdiņš ir autors četriem dzejas krājumiem: “Ledlauži” (2001), “Biezpiens ar krējumu” (2004), “Es” (2008) un “Pieaugušie” (2015), kā arī dzejas krājumam bērniem “Burtiņu zupa” (2007). Sastādījis un rediģējis vairākus dzejas krājumus, pētījumus.

    Aivars Madris ir diplomēts filologs, raksta kritiku par kino un literatūru, publicējis dzeju Satori, Punctummagazine un citviet, tulkojis Frenku O’Haru, Viljamu Berouzu un citus nozīmīgus autorus.

    Raimonds Ķirķis ir dzejnieks, atdzejotājs un literatūrkritiķis. Studē kultūras teoriju Latvijas Kultūras akadēmijā un strādā Raiņa un Aspazijas mājā. Ir viens no 7 dzejniekiem, kura teksti iekļauti Valtera Dakšas izdotajā un Arta Ostupa sastādītajā jauno dzejnieku antoloģijā ‘‘Kā pārvarēt niezi galvaskausā’’. Vada literatūras raidījumu “Bron-Hīts” radio NABA.

    Anna Auziņa ir autore četriem dzejas krājumiem: “Atšķirtie dārzi” (1995), “Slēpotāji bučojas sniegā” (2001), “Es izskatījos laimīga” (2010) un “Annas pūra govs” (2017), ir saņēmusi Klāva Elsberga un Ojāra Vācieša prēmiju, laikraksta “Diena” gada balvu kultūrā un daudzas citas.

    Artis Ostups – dzejnieks un literatūrkritiķis, strādā par zinātnisko asistentu LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, kā arī vada laikmetīgās literatūras un filozofijas žurnālu “Puctum”. Artis Ostups debitē dzejā ar krājumu “Biedrs Sniegs” (2010), kam drīz seko krājumi “Fotogrāfija un šķēres” (2013) un “Žesti” (2016). Viņa darbi tulkoti vairākās Eiropas valodās. ASV iznācis dzejoļu krājuma “Žesti” tulkojums (2018).

    Einārs Pelšs – Latviešu literatūrā debitējis 1987. gadā ar dzejoļu krājumu “Maija”, kurā lirikas līdzekļiem risina dažādus mūžīgus jautājumus, vairoties no ironiska pastarpinājuma. Pirmajai grāmatai seko divdesmit piecus gadus garš radošais apsīkums, ko Pelšs pārvar, pamazām atteikdamies no abstraktas un ilgpilnas intonācijas un pievēršoties avangarda estētikai. Viņa eksperimentālajos krājumos “Mīļākais tētis pasaulē” (2016) un “Condom” (2018) izmantotas ne tikai rakstītā vārda, bet arī dažādu grafisku un internetā atrastu zīmju iespējas, tādējādi paplašinot latviešu mūsdienu dzejas robežas. Tulkojis Linoru Goraļiku, Nikolaju Gumiļovu, Daniilu Harmsu, Vladimiru Majakovski un Igoru Severjaņinu.

    Preiļu konceptuālisms ir visjaunākais un vislaikmetīgākais mūsdienu Latvijas dzejas grupējums, kurš pastāv kopš 2016. gada un nodarbojas ar laikmetīgo dzeju un performanci. Grupējuma radošā darbība ir saskaņota ar galvenajām Latvijas kultūrpolitikas nostādnēm un Latvijas paplašinātā kultūras kanona ekspertu komisijas izveidotajiem kritērijiem. Pozitīvā ietekme, kas raksturīga Preiļu konceptuālisma dzejai kā radošo industriju sastāvdaļai, palīdz veidot radošāku valsts pārvaldi, mūsdienīgas mācību metodes un mūžizglītību, jaunas kvalitātes sociālos pakalpojumus, kvalitatīvu tūrismu, ilgtspējīgu teritoriju attīstību, inovatīvāku ekonomiku, vides ilgtspēju un konkurētspējīgu identitāti – radošu valsti radošiem un saliedētiem cilvēkiem.

    Pasākumu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds

    Ieejas maksa: 2.00 EUR

    Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.50 EUR

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

    Vairāk informācijas: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv

    +371 67272643; +371 26912310.

    Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums.

  • RTMM_16942-Aspazija-page-002_1 Raiņa un Aspazijas muzeja darba laiks svētkos!

    Muzejs slēgts no 24. līdz 26. decembrim, kā arī 1. janvārī.

    1. 22. un 29. decembrī strādāsim līdz plkst. 16.00.

     

    Raiņa un Aspazijas māja sveic Ziemassvētkos un vēl ražīgu Jauno gadu!

     

    (Attēlā Aspazijas Rainim sūtīta pastkarte no Bernes, 1908. gads, RTMM 16942)

  • Valoda_afisha_decembris_Instagram Diskusiju vakari: valoda

    Vispārzināma ir neviennozīmīgā situācija ar latgaļu mēli – vai tā valoda vai dialekts. Taču, ja Saeimas priekšsēdētāja liek diviem deputātiem zvērestu nodot vēlreiz “valsts valodā”, tas apstiprina to, ka viņi domā, ka latgaļiem ir sava valoda, nevis dialekts.

    Aivars Eipurs, “Minimas jeb zemestrīce zābakā”, 2008.

    Beidzot oktobrī iesākto diskusiju ciklu Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) 18. decembrī plkst. 19.00 notiks žurnālistes Ritas Rudušas vadīts vakars par valodu. Pasākumu ievirze ir saistīta ar mūsdienās aktuālām sociālpolitiskām tēmām, kas savulaik bija nozīmīgas arī Rainim un Aspazijai.

    Diskusija ir daļa no žurnālistes un redaktores Ritas Rudušas vadītajiem diskusiju vakariem Raiņa un Aspazijas muzejā par mūsdienās aktuālām sociālpolitiskām tēmām, kas savulaik nodarbināja Raini un Aspaziju, un turpina būt aktuālas arī šodien. Rita Ruduša par diskusiju: “Vēlamies runāt par valodu kā dzīvu organismu. Rainis bija jaunvārdu meistars un latviešu literārās valodas attīstības dzinējspēks – vai kopš viņa laikiem esam zaudējuši drosmi vārdu jaunradē? Būtu būtiski arī saprast, kā mazas valodas veselību un ilgtspēju ietekmē ātrā, multimediālā vide un kā uzturēt spēju latviešu valodā skaidri, bagātīgi un eleganti diskutēt par sarežģītiem tematiem.”

    Diskusijā piedalās:

    Ieva Lešinska – studējusi angļu filoloģiju Latvijas Universitātē. Laikā no 1978. līdz 1987. gadam tulkotāja dzīvoja un strādāja ASV, un studēja Ohaijo štata universitātē un Kolorado universitātē. Pašlaik Ieva Lešinska dzīvo Rīgā un strādā par tulkotāju un žurnālisti. Strādājusi arī žurnālā “Rīgas Laiks”. Viņa ir atdzejojusi latviski tādus dzejniekus kā Šeimusu Hīniju (Seamus Heaney), Robertu Frostu (Robert Frost), D. H. Lorensu (D H Lawrence), Ezra Paundu (Ezra Pound) un Tomasu Stērnsu Eliotu (T S Eliot). Kā arī vairāki viņas latviešu autoru darbu tulkojumi publicēti periodikā un antoloģijās gan ASV, gan Lielbritānijā. Lielbritānijas izdevniecība Arc Publications 2011. gadā izdevusi Latvijas dzejnieku antoloģiju “Six Latvian poets” un 2014. gadā Kārļa Vērdiņa dzejoļu krājumu “Come to me” Ievas Lešinskas atdzejojumā. 2017. gadā Lielbritānijas apgāds Vagabond Voices laida klajā Ievas Lešinskas tulkoto Paula Bankovska romānu “18”.

    ansis – kā pats sevi raksturo: “reperis, bītmeikers/producents, Dirty Deal Audio HQ skaņu ierakstu un apstrādes studijas rezidents un gandrīz viss, kas vien varu būt, ja runa ir par hiphopu un tā izpausmes veidiem.

    Vairāk kā desmit gadu laikā esmu bijis saistīts ar un/vai ņēmis dalību tādos projektos kā PKI (Skutelis, Edavārdi, KasPis, Arčijs, Eliots, 181h, AKE), Riekstu Armija (Edavārdi, Arčijs), Kreisais Krasts, Ritmiskās Runas, Lāzeri, [KjP], Netīrās cilpas un Dirty Deal Audio, piedalījies daudzu repa ierakstu veidošanā un sadarbojies ar lielāko daļu atzītāko latviešvalodīgo reperu buķetes. Pārstāvu hiphopu.”

    Janušs Kaminskis – poļu tulkotājs, kurš studējis Latvijā un ikdienā strādā ar latviešu valodu gan rakstot, gan dziedot korī.

    Māris Baltiņš – Valsts valodas centra direktors kopš 2009. gada, pārvalda franču, angļu, krievu un vācu. Vairāk nekā 130 zinātnisku rakstu par latviešu terminoloģijas attīstību un tās vēsturi, kā arī par medicīnu, sabiedrības veselību un augstskolu vēsturi, 7 grāmatu autors. Kopš 1984. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas, kopš 1992. gada Starptautiskās slimību klasifikācijas un citu ar veselību saistīto klasifikāciju zinātniskais redaktors, kopš 2004. gada Valsts valodas komisijas loceklis un “Valsts valodas komisijas rakstu” redkolēģijas loceklis.

    Informācija: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv, t. 26912310

    Memoriālo muzeju apvienības un Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums.

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • signalisms_PARCELTS UZMANĪBU! Pasākums pārcelts!

    Dzejas lasījumi “Signālisma sesija” tiek pārcelti uz janvāra sākumu, dalībnieku slimības dēļ!

    Sekojiet informācijai šeit un facebook.com lapā!

    Cieņā,

    Raiņa un Aspazijas muzejs.

  • Teiksma-koncerts-A302-mini Teiksma: “Man ziema patīk, man viņa laba”

    2018. gada 15. decembrī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Rīgā, Baznīcas ielā 30) notiks Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” koklētāju ansambļa “Teiksma” koncerts.

    Koklētāju ansamblis “Teiksma” pastāv kopš 1955. gada. Savos koncertos atskaņo ne tikai latviešu komponistu orģinālskaņdarbus, bet arī klasiskās un mūsdienu populārās mūzikas pārlikumus. Ansamblis labprāt spēlē kopā ar citiem instrumentiem – flautu, vijoli, sitaminstrumentiem, pavada dziedātājus un korus. Ansamblis regulāri piedalās Dziesmu svētku Kokļu un Tautas mūzikas koncertos. “Teiksmas” kokles ir skanējušas arī tuvu un tālu ārzemēs.

    Gadskārtējais “Teiksmas” Ziemassvētku koncerts notiks Raiņa un Aspazijas mājā. Tas rosināja koncerta nosaukumā likt rindu no Raiņa dzejoļa “Man patīk ziema, man viņa laba” un programmā ietvert skaņdarbus par un ap ziemu. Koncertā varēs dzirdēt dažādu laiku mūziku koklēm – tautasdziesmas, oriģinālmūziku, pārlikumus. Koncertkokļu skanējumam pievienosies Ievas Nīmanes spēlētie pūšaminstrumenti – dūdas, oboja, rakets, stabule, Olgas Ridzevskas flauta un Sanitas Sprūžas etnogrāfiskā kokle.

    Ansambļa vadītāja Teiksma Jansone.

    Ieeja: 2.00 EUR

    Skolēniem, studentiem, senioriem: 1.50 EUR

    Vairāk informācijas: Zanda Rozenberga

    +371 67272643; +371 29254193; zanda.rozenberga@memorialiemuzeji.lv

    Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums.

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • signalisms (3) Signālisma sesija

    14. decembrī plkst. 19.00 Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30 notiks dzejas lasījumi “SIGNĀLISMA SESIJA”. Lasījumi tiks veltīti signālismam – 60.to gadu beigās tapušajai neoavangardisma kustībai, ko radīja un attīstīja serbu mākslinieks un dzejnieks Miroļubs Todorovičs.

    Uzstāsies dzejnieki Kārlis Vērdiņš, Arvis Viguls, Aivars Madris un Raimonds Ķirķis. Dzejnieki īpaši šim gadījumam radījuši signālisma dzeju.

    Pasākumu finansiāli atbalsta VKKF

    Ieejas maksa: 2.00 EUR
    Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.50 EUR

  • facebook_ingmara_gat Ingmāra Balode “Pārdaugava izkar zeķes pītajos stabos”

    11. decembrī plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) notiks dzejnieces un atdzejotājas Ingmāras Balodes Pārdaugavai veltīts dzejas lasījums, ko papildinās mākslinieces Vikas Ekstas video projekcija.

    Autorvakarā tiks pārnesta daļa Pārdaugavas skaistuma uz ne mazāk piemīlīgo Baznīcas ielas 30. namu. Autore dzīvojusi Pārdaugavā kopš pusaudža gadiem – tiesa, daži gadi piesātināti arī ar Maskačku vai Miera ielas rajonu, taču Pārdaugava bijusi vienīgā vieta, kur (vēl pirms hipsteru ērām) Ingmāra Balode jutusies mierā ar Rīgu.

    Ingmāra Balode (1981) studējusi poļu valodu un kultūru Latvijas Kultūras akadēmijā. Dzejniece aktīvi iesaistījusies Latvijas literatūras dzīves veidošanā – darbojusies Radio NABA raidījumā “Bron-Hīts”, bijusi interneta žurnāla “Satori” un apgāda “Mansards” redaktore. Balode ir aktīva un godalgota 20. un 21. gadsimta poļu dzejas un prozas tulkotāja. Pateicoties viņai, latviski lasāmi tādi ievērojami autori kā Hanna Krāla, Mikolajs Ložiņskis, Dorota Maslovska, Slavomirs Mrožeks un Ādams Zagajevskis. Latviešu dzejā debitējusi 2007. gadā ar krājumu “Ledenes, ar kurām var sagriezt mēli”. Īpaši veiksmīgs izrādījies 2012. gadā publicētais krājums “alba”, kas ieguvis Latvijas Literatūras gada balvu. Balodes dzejai piemīt nesteidzīga intonācija, rūpīgs un ieinteresēts pilsētas un dabas vērojums. Dažādās kultūras atsauces viņas darbos nekad nav pašmērķīgas, bet palīdz labāk izteikt un kontekstualizēt kādu konkrētu eksistenciālu problēmu.

    Vika Eksta ir vizuālā māksliniece, kura galvenokārt darbojas fotogrāfiju, performanču un video jomās. Viņa ir beigusi audiovizuālās mākslas bakalaurus Latvijas Kultūras akadēmijā, kā arī vizuālās komunikācijas maģistrus Latvijas Mākslas akadēmijā. Vikas darbi ir bijuši redzami izstādēs Latvijas Fotogrāfiju muzejā, Rīgas Kino muzejā, Kauņā un daudz kur citur.
    Mākslinieces daiļradi raksturo neparedzamas manipulācijas ar formu un silts skarbums.

    “Pārdaugavā,” saka Ingmāra Balode, “līdzās pastāv privātuma un kopības gars, mazie pagalmiņi, šķībi koka šķūnīši, ielas, bruģētas ar mazpilsētu bruģi, kamēr Pārdaugavas bruģis, kā mēdz vēstīt, klājot centra un Vecrīgas brauktuves…
    Kopš samērā nesena laika – arī mazie bāri un kafejnīcas, bodītes, sakopti dārzi un terases. Dzejā līdzās pastāv arī vairāki laika modi, par kuriem mēdz liecināt telpa, piemēram, ir mīlestības dzejoļi no laika, kad Jelgavas ielā pie pirts (pirts!) vēl bija telefonbūda; kad pa Vēja ielu ar milzīgu grāmatu somu mēdza steigties kāds profesors, hronists laikiem…

    Un citu tēmu meklējumu periodi, lūkojoties, kā vēstījuši seni aculiecinieki, Kurta Fridrihsona stādītos bērzos vai Latvijas laika kārtīgumā būvētos, elegantos un reizē skarbos mūra namos Āgenskalna centrā.”

    Pārdaugavai brīžam ir līdzība, atbalss noskaņās ar otru autores iecienītu pilsētu un tās daļu: Kažimežu Krakovā; tai ir arī tāds pats risks kļūt par pārsaldinātu un piegludinātu kafejnīcu vietu tūristiem, kas vēlas justies kā vietējie – taču dzeja nespēj kļūt tūristīga.
    “Cerams, savpatību un īstumu saglabās arī Torņakalna un Āgenskalna ielas, kuru ciešā tīklojumā aizvien noris mana dzīve,” raksta autore, aicinot visus uz lasījumu un sarunu 11. decembrī pkst. 18.00.

    ingmara_afisha_2018_web

    Pasākumu finansiāli atbalsta VKKF

    Ieejas maksa: 2.00 EUR

    Studentiem, skolēniem, senioriem: 1.50 EUR

    Vairāk informācijas: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv
    +371 67272643; +371 26912310.

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

     

  • rsz_dimanta_seklinas_08122018 Brīnumdarbnīca “Dimanta sēkliņas”
    1. 8. decembrī plkst. 12.00 ģimenes ar pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem ir aicinātas uz dzejas un mākslas Brīnumdarbnīcu “DIMANTA SĒKLIŅAS” Raiņa un Aspazija mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30.

    Gleznošanas un masku gatavošanas darbnīca būs kā ceļojums nezināmajā, kuras sākumpunkts paslēpts Raiņa dzejolī “Zelta sietiņš”. Ikviens dalībnieks varēs skatīt pasauli “cauri sietiņa acīm” un kopā ar mākslinieci Evu Vēveri pārveidot to, bet nobeigumā dalībniekus gaidīs krāšņi svētki, kuros varēs satikt sevi un citus jau pavisam mirdzošus.

    Eva Vēvere ir vizuālā māksliniece, kura plašāk zināma ar “Poētiskā Robotisma” projektiem. Tajos spēles formā tiek risināti uzdevumi īpaši izvēlētās, ar laikmetīgo mākslu saistītās platformās un notikumos.

    Eva darbojas dažādos medijos, tai skaitā instalācijā, procesuālos notikumos, video un zīmējumā. Pēdējos gados pievērsusies eksperimentālu sadarbību veidošanai kopā ar laikmetīgās dejas un mūzikas profesionāļiem. Vadījusi mākslas darbnīcas bērniem Somijā, Igaunijā, Vācijā, kā arī London Gates Education Group izglītības programmas ietvaros Rīgā.

    Brīnumdarbnīca “DIMANTA SĒKLIŅAS” ir septītā, noslēdzošā nodarbība ģimenēm, kas no jūnija līdz decembrim notiek Raiņa un Aspazijas mājā. Piecas mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Līva Kaprāle, Ella Mežule un Eva Vēvere –, izmantojot dažādas tēlotājmākslas tehnikas (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas un Raiņa tekstus, sniedz iespēju ģimenēm radoši darboties kopā, veidojot savus mākslas darbus.

    Darbnīcas ilgums ir divas stundas. Vecāki aicināti aktīvi piedalīties. Paredzēts darboties ar luminiscējošām krāsām, tāpēc ieteicams ierasties apģērbā, kuru nav bail nosmērēt. Būs iespēja pārģērbties.

    Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29572469.

    Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3.00 EUR.

    Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

  • ATVADAS_NO_KARA_OSTAS_Instagram Andras Manfeldes Karostai veltīts autorvakars

    ANDRAS MANFELDES VIZUĀLS AUTORLASĪJUMS “ATVADAS NO KARA OSTAS” RAIŅA UN ASPAZIJAS MĀJĀ

    1. 30. novembrī plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, notiks rakstnieces Andras Manfeldes vizuāls dzejas un prozas lasījums, kas tiks strukturēts kā virtuāls ceļojums pa vietām, kas autori iedvesmojušas jaunradei.

    Andra Manfelde (1973) dzimusi Kuldīgā, publicēties periodikā sāka 2002. gadā, debijas krājums “Tranšejas dievi rok” iznācis 2005. gadā, šajā gadā izdots arī pirmais romāns “Adata”, kas gūst plašu sabiedrības ievērību: 2007. gadā kopā ar Zigmāru Liepiņu pārveidots mūziklā Latvijas Nacionālajā teātrī, bet 2012. gadā romāns tiek pārizdots papildinātā versijā. 2008. gadā izdots krājums “Betona svētnīcas”, 2017. gadā iznācis romāns “Virsnieku sievas”, kas ir daļa no “Mēs. Latvija, XX gadsimts” vēsturisko romānu sērijas, 2018. gadā nominēts Latvijas Literatūras gada balvai.

    Autores grāmata bērniem “Kurš no mums lidos?” (2017) saņēma Latvijas Literatūras gada balvu kā labākā bērnu grāmata. Kopā izdotas vienpadsmit Andras Manfeldes grāmatas – dzeja, romāni, stāsti, autobiogrāfiska proza, grāmatas bērniem. Saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu, Annas Dagdas balvu, Ojāra Vācieša prēmiju, Egona Līva piemiņas balvu un citus apbalvojumus.

    “Karostā es iemīlējos ļoti sen. Īstenībā Karosta sākās ar šoku. Tas varētu būt kāds ’95 gads, kad es, izkāpusi no mikriņa, sajutos kā uz citas planētas, jo aiz satrupušām hruščovenēm slējās milzīgi katedrāles kupoli, tolaik (tikko Latviju bija atstājusi padomju armija)  – nokrāsoti dzeltenā krāsā,” autore stāsta par Liepājas un Karostas nozīmi savā dzīvē un darbos. “Jūra bija ļoti tuvu, smaržoja pēc augusta jūras zālēm, un es nolēmu – “izaugšu” un noteikti atgriezīšos. Pēc daudziem gadiem tā arī notika.

    Otrais dzejoļu krājums “Betona svētnīcas” ir radies, iedvesmojoties no Karostas daudzstāvenēm, un arī 3 dzejoļi par jūru un fortiem ir krājumā. Pavisam uz Karostu es pārcēlos tieši pirms 7 gadiem. Tāpēc, ka plašs, skaists, vēsturisks, gan cariskais, gan padomju mantojums sadzīvo blakus. Šobrīd man ir 3 Karostas grāmatas. Dzejoļu krājums “Ziemeļu tirgus”, grāmata bērniem – “Kurš no mums lidos?” un pati galvenā, gruntīgākā un Karostai raksturīgākā – romāns “Virsnieku sievas.”

    Galvenais iemesls, kāpēc es dodos prom, ir tik dzelteni triviāls, ka kauns teikt. Varbūt pateikšu autorvakarā (sveiciens “Privātās dzīves” žurnālistiem!). Ir pienācis laiks manas dzīves kupolus no dzelteniem pārvērst zeltā.

    Otrs iemesls ir atziņa par atslēgvārdiem. Karš un tikai tad – osta. Laiks, ko es Karostā pavadīju, drīzāk līdzinās karam. Es ceru uz kaut kādu harmoniju, vismaz pamieru kādā romantiski latviskā mājā pie ūdens.”

    Autorvakarā Andra Manfelde plāno nolasīt visus sev tīkamākos Karostas tekstus no “Virsnieku sievām” un “Ziemeļu tirgus” krājuma.

    Pasākumu finansiāli atbalsta VKKF

    Vairāk informācijas: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv

    +371 67272643; +371 26912310.

    Raiņa un Aspazijas mājas rīkots publisks pasākums.

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

    rsz_img_1288 rsz_img_1307 rsz_img_1310 IMG_1304rsz_img_1315