• 62309589_837292069975799_5953805058670854144_n Aicina iesūtīt emodži dzejoļus

    EMODŽI DZEJAS

    OPEN CALL!

    Dzejas dienas un Raiņa un Aspazijas muzejs aicina iesūtīt emotikonu dzeju: gan jaunradītus dzejoļus, gan jau esošu dzejoļu tulkojumus emodži valodā.

    Interesantākie darbi tiks iekļauti emodži dzejas izstādē 2019. gada septembrī Raiņa un Aspazijas mājā.

    Dzejoļi jāiesūta līdz 2019. gada 15. jūlijam uz emodzej@gmail.com.

    Vēlams jpg. formāts, īsākā mala min 1500 px.

    Uzsaukumā izmantots nezināma autora foto no Raiņa pieminekļa atklāšanas pasākuma 1965. gada 11. septembrī, RTMM 91541. Izceltas klātesošo emocijas šī svinīgā notikuma laikā.

  • My Post(3) Raiņa un Aspazijas mājas darba laiks vasarā!

    Raiņa un Aspazijas māja vasarā trešdienās strādās ilgāk, no 12.00 līdz 19.00!

    Pārējās dienās kā ierasts, no 10.00 līdz 17.00, izņemot svētdienu un pirmdienu, kad muzejs ir slēgts.

     

  • IL_2019_06_01_1560x2500 (1) Žurnāla “Inostrannaja literatura” dzejas lasījumi

    Sestdien, 1. jūnijā, plkst. 18.00, Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30, tiks atvērts Krievijas žurnāla “Inostrannaja literatura” Latvijai veltītais nummurs.

    Vairāk informācijas: jelena.budanceva@gmail.com

  • monta-fb8 (3) Montas nakts

    Grāmatas Monta Kroma. RE: atvēršana, viens no Punctum festivāla notikumiem pastaigas Montas nakts laikā, veidots sadarbībā ar Raiņa un Aspazijas māju un notiks muzeja pasākumu zālē, Baznīcas ielā 30, 24. maijā, plkst. 19.00. Grāmatas tapšanā piedalījās 23 latviešu dzejnieki, tās dizaina autors ir Aleksejs Muraško un tās sastādītāja ir Raiņa un Aspazijas mājas speciāliste Elvīra Bloma. Grāmata būs nopērkama festivāla pasākumu laikā, bet pēc festivāla beigām tikai Raiņa un Aspazijas muzejos.

    Pilna pastaigas ar pieturvietām Montas nakts programma:

    24.05. 17.30–23.00

    (Uz notikumu vietām pavada Kārlis Vērdiņš, Vents Vīnbergs un Ronalds Briedis.)

    Saruna Kā Monta kļuva moderna?

    17.30–18.30 Viesnīca Europa Royal Riga (Krišjāņa Barona iela 12)

    Sarunu vadīs dzejnieks Kārlis Vērdiņš. Piedalīsies gleznotāja, Montas Kromas grāmatu ilustrāciju autore un tuva draudzene Helēna Heinrihsone, dzejnieks un literatūrzinātnieks Ronalds Briedis, dzejnieks Pēteris Draguns.

    Grāmatas Monta Kroma. Re: prezentācija

    19.00–20.30 Raiņa un Aspazijas māja (Baznīcas iela 30)

    Dzejas krājumā Monta Kroma. Re: apkopoti īpaši izdevumam radīti 23 mūsdienu dzejnieku darbi, kas veidoti kā atbilde, versija, parafrāze Montas Kromas dzejai. Krājumā iekļauti arī Kromas dzejoļi, kas iedvesmojuši mūsdienu autorus. Grāmatu papildina dzejnieces un filoloģijas doktores Annas Auziņas pēcvārds.

    Dzejas krājuma autori: Monta Kroma, Kārlis Vērdiņš, Juris Kronbergs, Ronalds Briedis, Inese Zandere, Ingmāra Balode, Arvis Viguls, Inga Gaile, Liāna Langa, Raimonds Ķirķis, Katrīna Rudzīte, Marija Luīze Meļķe, Edvīns Raups, Ivars Šteinbergs, Rūta Mežavilka, Semjons Haņins, Pēteris Draguns, Anna Belkovska, Ilmārs Šlāpins, Aivars Madris, Lote Vilma Vītiņa, Einārs Pelšs, Eduards Aivars un Elvīra Bloma.

    Montai Kromai veltīts dzejkoncerts

    21.00–22.00 Rīgas Cirks (Merķeļa iela 4)

    Festivāla īpašais pārsteigums būs režisores Māras Ķimeles veidots dzejkoncerts ar Montas Kromas tekstiem. Piedalās aktieri Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš, Jana Čivžele, mūziķi Alise Joste, Arturs Skutelis, grupas SigmaZāleEzeriJUUK.

  • PASAULES-LITERATŪRAS-VAKARI-–-INDIJA---Insta Pasaules literatūras vakari: Indija
    1. 28. maijā Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, turpināsies pasākumu sērija “Pasaules literatūras vakari”. Šī gada sēriju ievadīs indiešu literatūrai veltīts vakars. Sarunu vadīs dzejniece Inga Gaile un tajā piedalīsies indiešu rakstniece, dejotāja Tulsi Badrinata (Tulsi Badrinath) un aktrise, rakstniece Ilona Balode. Pasākums notiks angļu un latviešu valodā.

     

    Pasākuma laikā notiks saruna par aktualitātēm Indijas literatūrā, sieviešu vietu indiešu literatūrā, Ilonas Balodes un Tulsi Badrinatas prozas lasījumi, kā arī Tulsi Badrinatas sagatavota indiešu tradicionālo deju performance.

     

    Tulsi Badrinata (Tulsi Badrinath, 1967) ir indiešu rakstniece un dejotāja, dzimusi Indijā, Tamilnādas galvaspilsētā Čenajā (agrāk – Madrasa). Jau sākot no astoņu gadu vecuma viņa pievērsās indiešu klasiskajai dejai un literatūrai. Studējusi angļu literatūru Stella Maris augstskolā Čenajā, kā arī ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbībā ASV Ohaio universitātē. Pēc atgriešanās Indijā viņa uzsāka darbu banku sektorā, ko pēc četriem gadiem pameta, lai pilnībā pievērstos dejai un literatūrai. Viņas pirmās publikācijas Indijas presē parādījās 1980. gados, bet pirmais romāns “Satiekot dzīves” (Meeting Lives) – iekļuva 2007. gada Āzijas literatūras balvas pirmajā kārtā, 2008. gada pirmajā kārtā tika iekļauts arī otrs romāns “Tūkstoš iespēju vīrs” (Man of A Thousand Chances). Savukārt dokumentālo romānu “Meistarība mākslās: dzīve dejā” (Master of Arts: A Life in Dance) Hindustan Times nodēvēja par vienu no desmit labākajām 2013. gada grāmatām Indijā. 2015. gadā iznāca viņas pilsētai veltītais romāns “Madrasa, Čenaja un patība” (Madras, Chennai and the Self). Tulsi Badrinātas dzeja, recenzijas, raksti un īsie stāsti it regulāri lasāmi indiešu presē, viņa ir pazīstama Bharatanatyam dejotāja un viena no valdes loceklēm N.C. Mehtas Miniatūro gleznu galerijā Ahmedabadā.

     

    Inga Gaile (1976) ir dzejniece, prozaiķe un dramaturģe, 2016. gadā debitējusi prozā ar romānu “Stikli”. Absolvējusi Latvijas kultūras akadēmijas Literatūras teorijas, vēstures un kritikas kursu (1994–1998), kā arī režijas maģistra programmu (2012–2014). Ingas Gailes dzejas publikācijas periodikā lasāmas kopš 1996. gada, atdzejojusi krievu dzejnieku darbus, viņas dzeja atdzejota angļu, lietuviešu, zviedru un bengāļu valodā. Saņēmusi Klāva Elsberga prēmiju, Annas Dagdas fonda balvu, Ojāra Vācieša prēmiju, žurnāla “Latvju teksti” balvu, Literatūras gada balvu, šogad nominēta Literatūras gada balvai par dzejas krājumu “Lieldienas”, saņēmusi arī citus prestižus apbalvojumus. Inga Gaile uzņemsies pasākuma vadītājas lomu.

     

    Ilona Balode (1982) ir aktrise, mūziķe un rakstniece, beigusi Latvijas Kultūras akadēmiju, strādājusi Dailes teātrī kopā ar režisoru Dž. Dž. Džilindžeru, bijusi soliste grupā “Abstinence”, kopā ar mūziķi Rolandu Ūdri apceļojusi Eiropu un Āziju, kā iespaidā tapis autobiogrāfiskais romāns “Rīga – Pekina”. Ilona Balode pasākumā dalīsies ar saviem Indijas iespaidiem un lasīs fragmentus no romāna.

     

    Raiņa un Aspazijas māja Pasaules literatūras vakarus organizē sadarbībā ar Ventspils Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju.

     

    Finansiālais atbalsts: VKKF.

     

    Tuvāka informācija pa tālruni 26912310 vai e-pastu elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv un www.aspazijarainis.lv

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

     

  • My Post Muzeju nakts TRAUKSME

    Raiņa un Aspazijas māja muzeju naktī kā ierasts piedāvās bezmaksas ekskursijas, kā arī iespēju noskatīties filmu par Raiņa un Aspazijas dzīvi un daiļradi “Laikarits”. Muzejs būs atvērts no plkst. 19.30 līdz plkst. 24.00.

    Šoreiz muzeja pasākumu zālē būs iespēja skatīties dzejas video par tēmu “Trauksme”, ko atlasījuši Memoriālo muzeju apvienībā strādājošie dzejnieki Elvīra Bloma, Raimonds Ķirķis un Kaspars Zalāns. Katrs no viņiem ir sagatavojis līdz 30 minūšu garu izlasi, katru no tām aizsāks sastādītāja ievads. Dzejas video būs skatāmi angļu valodā (vai ar subtitriem angļu valodā), bet tulkojumi un atdzejojumi latviešu valodā būs pieejami izdrukas veidā.

    19.30–23.00 Ekskursijas Raiņa un Aspazijas memoriālajā dzīvoklī.

    19.30–24.00 Filmas “Laikarits” seansi.

    20.30 – 23.30 Dzejas video seansi.

     

    Trauksme. Dzejas video seansi.

     

    1. Trauksme?

    Plkst. 19.30 un 22.20

    Raimonds Ķirķis: “Kad kinoteātrī iebrauc vilciens, skatītājus pārņem trauksme. Ārpus konteksta izrauts arābu alfabēts var radīt trauksmi. Džona Donna saklausītais zvans ir allaž pavadījis trauksmainus brīžus vēsturē. Skolas gadi ir nenorimstoša trauksme. Arī veļas pulveris un roku krēms var būt cēlonis trauksmei. Kad trauksme ir rodama jebkurā izpausmē, kad tā kļūst par daļu no dzīvošanas, dzīvošana kļūst krietni mazāk trauksmaina.”

    Raimonds Ķirķis ir dzejnieks, atdzejotājs, dzejas vērtētājs, atbildīgs par RMM krājuma digitalizāciju Raiņa un Aspazijas muzejā. Publicējies žurnālos Punctum, Satori u.c. Studē Latvijas Kultūras akadēmijā, vada “Radio Naba” raidījumu “Bron-Hīts”.

     

    1. Komunikāciju trauksme

    Plkst. 20.00 un 22.50

    Atlasot video, Kaspars Zalāns izraudzījies tēmu “Komunikāciju trauksme”. To iemieso amerikāņu dzejnieka Džeksona Maklova performance par telefonsarunu absurdumu un nespēju caur tām siegt pat primitīvu emociju semantiku, Beisila Buntinga lasījums par mazpilsētas pašidentifiācijas un sevis pasniegšanas trauksmi, Frenka O’Haras vārdi par urbānās steidzīgās saziņas un pirmo iespaidu trauksmi, Ginsberga mūžam rezonantais “Kauciens” visiem izraidītajiem un nesaprastajiem, Teda Hjūza pieskāriens pārtrūkumam dzejnieka saziņā starp sevi un savu esmi, kā arī Džima Morisona lasījums, kas veltīts hierarhiskās, hegemoniskās komunikācijas un sapratnes neispējamībai starp vienkāršo cilvēku un kādu augstāku spēku.

    Kaspars Zalāns ir dzejnieks, Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciālists, publicējies žurnālos Satori, Domuzīme, konTEKSTS, Kultūrzīmes u.c. Studējis žurnālistiku Glāzgovā, strādājis gan Glāzgovas televīzijā, gan rakstījis mūzikas recenzijas. Šobrīd pēta vīrišķības izpausmes latviešu dzejā maģistratūras ietvaros.

     

    1. Privātā trauksme.

    Plkst. 21.30 un 23.20

    Elvīra Bloma pievērsusies privātajai trauksmei, tai, ar kuru gandrīz neiespējami dalīties, jo dalīta tā nemazinās. Tā ir trauksme, kas saistīta ar katra individuālo ieslodzījumu ķermenī, laikā, telpā, kur nez vai brīvprātīgi piedzimts un par ko nemaz tik daudz nav zināms, bet pie kā ir nemitīgi piespiedu kārtā jāpierod no jauna.

    Viņa vairāk pievērsusies ne tik daudz personībām, cik dzejas video kustībai, kas kļuvusi populāra Eiropā un ASV 2000. gados, dzejas un video mediju sinerģijai: mākslas, kas viena otru papildina, nevis izceļ vai iegrožo.

    Elvīra Bloma ir dzejniece, Raiņa un Aspazijas mājas speciāliste, publicējusies žurnālos Punctum, Satori, Latvju teksti u.c., atdzejo no angļu valodas, sastādījusi dzejas krājumus “Aspazija. Rainis. Reloaded” un “Monta Kroma. Re:”.

     

    Vairāk informācijas: elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv

  • TAPETES5 A3  bez 5mm cropmark mini Jauno grafiķu izstāde “Tapetes”

    10. maijā plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Rīgā, Baznīcas ielā 30) atklās izstādi “TAPETES” – Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studentu versiju par Raiņa un Aspazijas dzeju, kuru jaunie mākslinieki pārtulkojuši grafikas izteiksmes līdzekļiem.

    Raiņa un Aspazijas mājā esošajā abu dzejnieku dzīvoklī aplūkojamas izteiksmīgas tapetes: ceriņu violetas ar jūgendstila ziedu rakstu, piparmētru zaļas ar vijīgu zieda ornamentu. Maigie, bet izteiksmīgie tapešu zīmējumi rosina iztēloties abu dzejnieku dzīvi, ikdienu, radošā darba dunu un laiskas atpūtas brīžus. Raibo tapešu sienas ir bijušas klātesošas abu dzejnieku dzejas darināšanas mirkļos.

    Māksliniekiem tas radīja jautājumu: kā būtu, ja Raiņa un Aspazijas dzeja pārvērstos tapetēs? Ja dzejas valoda, pārvērsta vizuālā valodā, nokļūtu uz sienas?

    Sadarbībā ar Raiņa un Aspazijas mājas muzeja speciālistiem 29 jaunie grafiķi tikuši katrs pie sava Raiņa vai Aspazijas dzejoļa, kuru linogriezuma tehnikā pārveidojuši simbolā. Katrs no simboliem savukārt vairākkārtīgi drukāts uz liela izmēra papīra loksnes, veidojot savdabīgu, unikālu, ar roku drukātu tapešu raksta fragmentu. Apjomīgā Raiņa un Aspazijas dzejai veltītā izstāde būs apskatāma no 10. maija līdz 31. augustam.

    Izstādē piedalās: Anete Bajāre-Babčuka, Aina Bikše, Ivita Brūdere, Jūlija Blaževiča, Dina Danosa, Kristiana Doroščonoka, Mārtiņš Dziļums, Katrīna Eihe, Ingrīda Ivane, Linda Jākobsone-Viškere, Dace Guska, Maija Kikuste, Renāte Kloviņa, Elīna Krima, Rebeka Lukošus, Kristīne Martinova, Katerīna Namavīra, Svens Neilands, Valentin Orange, Liva Ozola, Evija Pintāne, Guna Poga, Aleksandra Runde, Santa Senkāne, Sanita Skalbe, Sanita Skvarnaviča, Patrīcija Māra Vilsone

    Raiņa un Aspazijas mājas darba laiks: 10.00–17.00;

    Slēgts – svētdienās, pirmdienās.

    No 1. jūnija līdz 31. augustam, trešdienās muzejs atvērts no plkst. 12.00 līdz 19.00.

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

     

    Vairāk informācijas:

    Muzeja vadītāja Zanda Rozenberga

    +371 67272643; +371 29254193; zanda.rozenberga@memorialiemuzeji.lv

    Informāciju izplata:

    Kaspars Zalāns

    Memoriālo muzeju apvienības sabiedrisko attiecību speciālists

    Mob. tālr. 29486114

    www.memorialiemuzeji.lv

     

     

  • My Post Raiņa un Aspazijas muzeja darba laiks svētkos

    Raiņa un Aspazijas māja sveic svētkos!

    1. 30. aprīlī strādājam 10.00-16.00
    2. 1. maijā – muzejs slēgts
    3. 2. maijā – 10.00-17.00
    4. 3. maijā – 10.00-16.00
    5. 4. maijā – muzejs slēgts
  • 56991110_1469034829898405_1819653531645247488_o Gundega Grīnuma “Tomēr Ēģipte”

    27. aprīlī plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) notiks literatūrzinātnieces, Raiņa un Aspazijas pētnieces Gundegas Grīnumas priekšlasījums.

    Kas kopīgs Rainim ar vienīgo baznīcu Latvijā, kuras zīmogā attēlota Heopsa piramīda? Vai Rainis tiešām nosapņoja savu Jāzepu Ēģiptē jau Jūrmalā 1905. gada revolūcijas priekšvakarā, vai arī tas ir Aspazijas izdomājums? Ar kādiem stilistiskiem un lingvistiskiem līdzekļiem autors „ēģiptizēja” traģēdijas „Jāzeps un viņa brāļi” pēdējos trīs cēlienus? Kādēļ aizsākto lugu „Zaglis ķēniņš” jeb „Rampsenīts” Rainis 1922. gadā pārdēvēja par „Lielo zagli Tutanhu”? Vai tiešām nav saglabājušās Raiņa 1929. gada pavasarī Ēģiptes apmeklējuma dienās rakstītās piezīmes? Un kādēļ dzejnieka ceļojums uz Palestīnu un Ēģipti noklusēts viņa Kopotu rakstu akadēmiskajā izdevumā (1977–1986)?

     

     

  • rsz_1apazija_uz_ziedi-web-mazais Darbnīca bērniem un vecākiem “Aspazija un ziedi”

    13. aprīlī plkst. 11.00 pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni kopā ar vecākiem un vecvecākiem ir aicināti uz mākslas darbnīcu “Aspazija un ziedi” Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30.

    Aspazijai ziedi un augi allaž ir bijuši visapkārt – senos fotoattēlos redzam Aspaziju sēdošu ziedoša dārza vidū vai dzīvoklī līdzās krāšņiem istabaugiem.

    Aspazijas dzejā satiekam gan zilo ilgu puķi, gan trakulīgo magoni, gan pavasara zvaniņu – sirdslūzīti. Un kur vēl krāšņie, ziedu izšuvumiem un rakstiem rotātie Aspazijas tērpi!
    Darbnīcā gan lielam, gan mazam būs iespēja pētīt Aspazijas fotoportretus, iepazīstot tā laika modi, salīdzināt ziedu un augu rakstus dzejnieces apģērbā un lietās – paklāja rakstā, mēbeļu rotājumos, tapešu zīmējumā un citur –, meklēt un atrast attēlos iepazītos augu motīvus Aspazijas un Raiņa dzīvokļa interjerā.

    Ar tekstilflomāsteriem tos kopējot un variējot, izgreznosim nelielu auduma maisiņu, attēlojot dzejas rindās satiktās neparastās puķes. Maisiņu varēs izmantot kā praktiski lietojamu suvenīru.

    Darbnīcas ilgums ir divas stundas. Vecāki un vecvecāki aicināti līdzdarboties.

     

    Līva Kaprāle ir tekstilmāksliniece, kas visvairāk savā darbībā iemīļojusi vilnas velšanu, bet labprāt eksperimentē ar daudziem citiem materiāliem, klasiskām un netradicionālām tehnikām. Darbā ar bērniem iepazīstina viņus gan ar tekstilmākslu, gan keramiku, gan dažādām jauktām tehnikām. Ciena un apbrīno savu nozari, bet neuzskata to par putniņu, kas ieslodzīts kādos rāmjos kā zelta būrītī.

    Ar Aspaziju Līvai nereti burtiska līdzība frizūrā vai tērpos, un pēc 2015. gada muzeju nakts Ogrē Latvijas muzeju darbinieku balsojumā gūta uzvara nominācijā “Labākais un daiļākais vizuālais pierādījums Aspazijas un Raiņa klātbūtnei muzejos Muzeju naktī”.

     

    Darbnīca “Aspazija un ziedi” ir otrā no deviņām nodarbībām ģimenēm, kas no marta līdz decembrim notiek Raiņa un Aspazijas mājā. Piecas mākslinieces – Ilze Aulmane, Ieva Baumgarte, Līva Kaprāle, Ella Mežule un Eva Vēvere –, izmantojot dažādas tēlotājmākslas veidus (grafiku, glezniecību, tekstila dizainu u.c.) un rosinot bērnus un vecākus iepazīt Aspazijas un Raiņa tekstus –, sniegs iespēju ģimenēm radoši darboties kopā, veidojot savus mākslas darbus.

     

    Darbnīcu ciklu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

    Lūdzam pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pastu dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv vai zvanot pa tālruni 29572469

    Ieeja ģimenēm ar bērniem – 3.00 EUR.

    Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

     

    Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv