• Mini “Parādīšu tev bildes aplaistīsim jautājumus man ir dažas atbildes” Raiņa un Aspazijas mājā

    Dzejniekam lasījumos ērtākā pozīcija ir savas balss statiska godsardze. Tikmēr neizmantots saglabājas plašs klāsts citu komunikācijas veidu starp telpu, klausītājiem un lasītājiem. Lai šo standrtformu lauztu, dzejas lasījumus citādus veidos horeogrāfe un dejotāja Agate Bankava, multimediju mākslinieks Andrejs Poikans, bundzinieks Aleksandrs Barons un dzejnieki Lote Vilma Vītiņa un Raimonds Ķirķis.
    Festivāla programma skatāma https://www.dzejasdienas.com/programma/

    Festivālu organizē Latvijas Rakstnieku savienība. Festivālu informatīvi atbalsta portāli Satori un LSM, izdevumi Domuzīme un konTEKSTS. Festivālu finansē Rīgas Dome un Valsts kultūrkapitāla fonds. Festivālu atbalsta Valmiermuižas alus darītava.

    Visi festivāla pasākumi ir apmeklējami bez maksas. Informējam, ka pasākumi tiks fotografēti un/vai filmēti. Apmeklējot pasākumus, Jūs piekrītat foto un video uzņemšanai pasākumu laikā un publiskai izvietošanai reklāmas nolūkos.

  • Afiša IZSTĀDE EMODŽI DZEJA

    Baltajā naktī, Dzejas dienu ietvaros, 7. septembrī, no plkst. 20.00 līdz 1.00 Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30) notiks mākslinieces Vikas Ekstas un datorprogrammētāja NB izstādes Emodži dzeja atklāšana un interaktīva Emoji vision performance. Izstādē būs iespēja izpētīt emodži alfabētu un tajā balstīto Raiņa dzejas tulkojumus, izmēģināt emodži dzejas rakstīšanas aplikāciju un iepazīt emodži dzejas konkursam iesūtītos darbus.

    Māksliniece Vika Eksta interaktīvajā izstādē “Emodži dzeja” meklē dzejas pirmatnējo impulsu, kas sākas krietni pirms valodas matērijas, un pēta vizualitāti kā dzejas medija ekvivalentu. Emotikoni ir kļuvuši par būtisku digitālās komunikācijas sastāvdaļu, kas palīdz nodot informāciju par sarunas dalībnieku emocionālo fonu, šādi mainot sarunas toni un ietekmējot sarunas dalībnieku reakciju. Taču vai šīs mūsdienu piktogrammas, ko izmantojam tikai kā teksta papildelementu, spētu aizstāt valodu pilnībā? Vai ir iespējams radīt šādu emotikonu valodu vai varbūt tā jau pastāv? Vai dzeja, kas pati par sevi tiecas iziet ārpus valodas ierobežojumiem, var tikt pārtulkota emotikonu valodā, un kā tas maina, variē, papildina šīs dzejas uztveri? Vai Rainis un Aspazija lietotu smailijus, ja dzīvotu mūsdienu pasaulē?

    Izstādē dalībniekiem būs iespēja iepazīt emodži alfabētu un Raiņa dzejas tulkojumus, kuros tas tiek izmantots, pašiem izmēģināt emodži dzejas rakstīšanas un Emoji Vision aplikācijas, kā arī konkursam iesūtītos darbus. Izstādi veido māksliniece Vika Eksta kopā ar programmētāju NB.

    Emoji Vision ir aplikācija, kas uzrakstīta speciāli šai izstādei un darbojas, pārveidojot apkārtējās pasaules attēlojumu emodži zīmēs. Dators tiek savienots ar kameru un monitoru, kurā tiek translēts reāllaika kameras filmētais attēls un ar aplikācijas palīdzību tas tiek pārvērsts dažādās emodži zīmēs, kuras aplikācija piemeklē, balstoties uz tonālo atbilstību.

    Izstāde būs skatāma no 7.  līdz 26. septembrim.

    Latvijas Nacionālās Televīzijas sižets par projektu: https://www.la.lv/video-aicina-rakstit-dzeju-emodzi-valoda?fbclid=IwAR3a4tRKLBSaE7X9NvesmakiKK2gnBNdn7jLzzSk1dIzCGLGBFiIUX7YhDQ

    Izstādes sakarā portālā punctummagazine.lv tiks publicēta arī dzejnieka Raimonda Ķirķa eseja par vizuālo dzeju un emotikoniem.

    Izstādes norises vieta: Raiņa un Aspazijas māja, Baznīcas iela 30.

    Izstādes organizētāji: Raiņa un Aspazijas māja, Dzejas dienas, Memoriālo muzeju apvienība.

    Pasākums noritēs Dzejas dienu ietvaros.

    Raiņa un Aspazijas mājas un Memoriālo muzeju apvienības rīkots pasākums.

    Tuvāka informācija pa tālruni: +371 67272643; +371 29254193 vai e-pastu komunikacija@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv un www.aspazijarainis.lv

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • Afiša DZEJAS PERFORMANCE “7”

    Septiņi dzejnieki, katrs ar septiņiem dzejoļiem. Septiņi senās pasaules brīnumi, septiņas varavīksnes krāsas, septiņi nāves grēki un kristieša tikumi, septiņi pēdējie cepumiņi un septiņi šoti metriņā. 3. septembrī plkst. 19.00 dzejas kustība “Sausais atlikums” jūs ielūdz uz multimediālu performanci Raiņa un Aspazijas mājā (Baznīcas ielā 30).

    Kaspars Zalāns ir jaunās paaudzes dzejnieks, publicējies Satori, konTEKSTS, Kultūrzīmes, Domuzīme un Punctum. Lasījis savus dzeju Vērmanes dārzā, Hāgenskalna Komūnā, Rīgas mākslas telpā un citviet.

    Ikdienā darbojas sabiedriskajās attiecībās un tulko ar literatūru saistītus tekstus.

    Elīza Dāldere ir vēstures studente, kura it sevišķi interesējas par viduslaiku vēstures periodu un kultūras pārneses procesiem. Par sevi saka: “Rakstu spontāni un negaidīti, un tā mēğinu saprast, kā darbojas zemapziņa.”

    Ieva Viese-Vigula jūsmo par neatkarīgo animāciju, raksta reklāmas tekstus jogurtiem un dažkārt kāpj uz skatuves stāstīt jokus. Publicējusi tekstus un kino un literatūras kritiku portālos Satori, Kino Raksti, Punctum. Šoruden atgriežas studentes statusā LMA.

    Rihards Ošenieks par sevi saka “esmu 18 gadus vecs ģimnāzists. Ziemās vāru kafijas, bet vasaras pavadu brokoļu plantācijās Beļģijas biofermās. Man patīk vērot kūstošu sniegu un smērēt sviestmaizes. Kad nedaru to, rakstu dzejoļus par nīlzirgiem, pusmūža krīzi un absurda neizbēgamību.”

    Loreta Kalniņa: “Pirms kādiem diviem gadiem aptvēru to, ka labs dzejolis ir tas, kas dod gandarījumu un prieku manam garam, tādēļ turpinu ķert labas domas un slīpēt tās līdz tās izskatās pēc dzejoļa. Šogad sāku apmeklēt arī prozas meistardarbnīcas pie Ievas Melgalves, bet jāatzīst, ka stāstu rakstīšana sāk mani patiesi biedēt, jo līdzšinējā vasaras pieredze rāda, ka iztēlotais un uzrakstītais, negaidot, piepildās pašas dzīvē.”

    Lāsma Olte: “Ir dzejoļi, kas uzrodas tik viegli, it kā nekas netiktu izkustināts. Un ir tādi, kurus būtu gribējies nevarēt spēt uzrakstīt. Patīk un reizē biedē telpa, kas rodas strap maniem dzejoļiem un to lasītājiem. Ir publikācija interneta žurnālā “Punctum”.

    Agnese Zarāne ikdienā strādā pieaugušo izglītības projekta komunikācijas jomā, bet brīvo laiku velta prozas un dzejas rindu lasīšanai un tapināšanai. “Teksts ir teritorija, kurā joprojām taustos un bieži vien paļaujos uz intuīciju. Laikam jau man ir nozīmīga šī taustīšanās, ja apzināti tai veltu tik lielu daļu no savas dzīves.”

    Agneses darbu publikācijas ir pieejamas punctummagazine.lv, satori.lv un laikrakstā “Kultūrzīmes”. Apgādā “Zvaigzne ABC” ir iznācis viņas garstāsts jauniešiem “Slīdošās kāpnes”.

    Par muzikālo pavadījumu atbildēs Kārlis Lazdovskis.

    Mūziķis Kārlis Lazdovskis ir spēlējis bungas jau no pusaudžu laikiem. Spēlēts ir mazās pagrīdes grupās “BeReet”, “Parára” un “TriggerHappy”. Pēdējā gada laikā viņam ir radusies vēlme apvienot mūziku ar citiem mākslas formātiem, piemēram, dzeju.

    Pasākums noritēs Dzejas dienu ietvaros.

    Raiņa un Aspazijas mājas un Memoriālo muzeju apvienības rīkots pasākums.

    Tuvāka informācija pa tālruni: +371 67272643; +371 29254193 vai e-pastu komunikacija@memorialiemuzeji.lv,kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv un www.aspazijarainis.lv

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • PASAULES-LITERATŪRAS-VAKARI-–-ZVIEDRIJA---Insta Pasaules literatūras vakari: Zviedrija

    30. jūlijā plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, turpināsies pasākumu sērija “Pasaules literatūras vakari”. Šoreiz sēriju turpinās zviedru literatūrai veltīts vakars. Sarunu vadīs dzejnieks Artis Ostups un tajā piedalīsies zviedru dzejnieks, atdzejotājs Ēriks Bergkvists (Erik Bergquist) un leģendārais dzejnieks, atdzejotājs Juris Kronbergs. Pasākums notiks angļu un latviešu valodā.

    Pasākuma laikā notiks saruna par aktualitātēm zviedru literatūrā, latviešu dzeju Zviedrijā, kā arī Ērika Bergkvista, Jura Kronberga un Arta Ostupa dzejas lasījumi latviešu un zviedru valodā.

    Ēriks Bergkvists (Erik Bergqvist, 1970) ir zviedru dzejnieks, atdzejotājs, esejists un mūziķis. Dzimis un uzaudzis Zviedrijas pilsētā Karlstādē, studējis literatūru, muzikoloģiju, mākslas vēsturi, angļu valodu un filozofiju. Vairāk nekā desmit gadus raksta kritikas zviedru un somu laikrakstiem, ir bijis redaktors “Zaļajai sērijai”, kurā iznāk ārzemju literatūra zviedru valodā, tostarp arī Knuta Skujenieka un Liānas Langas dzejas izlases. Ērikam ir divas popmūzikas grupas “Scatter” un “Schaum” un viņam interesē entomoloģija – zinātne par kukaiņiem.

    Juris Kronbergs (1946) ir latviešu un zviedru dzejnieks un atdzejotājs, raksta un tulko dzeju gan latviešu, gan zviedru valodā. Dzimis Stokholmā, studējis ziemeļvalstu un baltu valodas un literatūras vēsturi Stokholmas universitātē. Pirmās dzejas publikācijas – 1960. gadu vidū. 1960. un 1970. gados spēlējis bungas trimdas latviešu grupās “Saules brāļi”, “Dundurs” un ierakstījis savus dzejoļus kopā ar psihedēliskā roka grupu “Prusaku ansamblis”. 1990. gados PEN kluba biedrs un priekšsēdis, strādājis par kultūras atašeju Latvijas vēstniecībā Stokholmā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni 1998. gadā, saņēmis Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu 2007. gadā un par labāko dzejas krājumu “Uz balkona/Bet ja visu laiku …” 2016. gadā. Sarakstījis vairāk kā trīspadsmit grāmatas latviešu un zviedru valodā. Tulkojis Vizmas Belševicas, Aleksandra Čaka, Veronikas Strēlertes, Montas Kromas, Amandas Aizpurietes, Knuta Skujenieka, Gundara Godiņa, Edvīna Raupa un citu latviešu dzejnieku dzeju zviedru valodā. Atdzejojis latviešu valodā virkni zviedru autoru, tostarp Tomasu Tanstrēmeru.

    Artis Ostups (1988) ir latviešu dzejnieks un literatūrzinātnieks, literatūras un filozofijas žurnāla “Punctum” redaktors, studējis Latvijas Kultūras akadēmijā, Latvijas Universitātē, papildinājies arī Prāgas Kārļa Universitātē. Pašlaik studē salīdzinošo literatūrzinātni Tartu Universitātes doktorantūrā. Pirmās dzejas publikācijas sākot ar 2006. gadu, iznākuši trīs dzejas krājumi. Krājums “Biedrs Sniegs” nominēts Literatūras gada balvai 2010. gadā, 2011. gadā saņēmis Ojāra Vācieša prēmijas speciālbalvu. Piedalījies vairāku dzejas krājumu sastādīšanā.

    Raiņa un Aspazijas māja Pasaules literatūras vakarus organizē sadarbībā ar Ventspils Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju, Ērika Bergkvista dalību pasākumā atbalsta “Nordic Culture Point”.

    Finansiālais atbalsts: VKKF.

    Tuvāka informācija pa tālruni 26912310 vai e-pastu elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv un www.aspazijarainis.lv

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • twitter Priecīgus Jāņus!

    Raiņa un Aspazijas māja sveic svētkos!

    Muzeja darba laiks brīvdienās: sestdien, 22. jūnijā, no 10.00 līdz 16.00, pārējās dienās kā ierasts.

    Attēlā izmantota pastkarte no Aspazijas pastkaršu kolekcijas, RTMM 79521.

  • 62309589_837292069975799_5953805058670854144_n Aicina iesūtīt emodži dzejoļus

    EMODŽI DZEJAS

    OPEN CALL!

    Dzejas dienas un Raiņa un Aspazijas muzejs aicina iesūtīt emotikonu dzeju: gan jaunradītus dzejoļus, gan jau esošu dzejoļu tulkojumus emodži valodā.

    Interesantākie darbi tiks iekļauti emodži dzejas izstādē 2019. gada septembrī Raiņa un Aspazijas mājā.

    Dzejoļi jāiesūta līdz 2019. gada 15. jūlijam uz emodzej@gmail.com.

    Vēlams jpg. formāts, īsākā mala min 1500 px.

    Uzsaukumā izmantots nezināma autora foto no Raiņa pieminekļa atklāšanas pasākuma 1965. gada 11. septembrī, RTMM 91541. Izceltas klātesošo emocijas šī svinīgā notikuma laikā.

  • My Post(3) Raiņa un Aspazijas mājas darba laiks vasarā!

    Raiņa un Aspazijas māja vasarā trešdienās strādās ilgāk, no 12.00 līdz 19.00!

    Pārējās dienās kā ierasts, no 10.00 līdz 17.00, izņemot svētdienu un pirmdienu, kad muzejs ir slēgts.

     

  • IL_2019_06_01_1560x2500 (1) Žurnāla “Inostrannaja literatura” dzejas lasījumi

    Sestdien, 1. jūnijā, plkst. 18.00, Raiņa un Aspazijas mājā Baznīcas ielā 30, tiks atvērts Krievijas žurnāla “Inostrannaja literatura” Latvijai veltītais nummurs.

    Vairāk informācijas: jelena.budanceva@gmail.com

  • monta-fb8 (3) Montas nakts

    Grāmatas Monta Kroma. RE: atvēršana, viens no Punctum festivāla notikumiem pastaigas Montas nakts laikā, veidots sadarbībā ar Raiņa un Aspazijas māju un notiks muzeja pasākumu zālē, Baznīcas ielā 30, 24. maijā, plkst. 19.00. Grāmatas tapšanā piedalījās 23 latviešu dzejnieki, tās dizaina autors ir Aleksejs Muraško un tās sastādītāja ir Raiņa un Aspazijas mājas speciāliste Elvīra Bloma. Grāmata būs nopērkama festivāla pasākumu laikā, bet pēc festivāla beigām tikai Raiņa un Aspazijas muzejos.

    Pilna pastaigas ar pieturvietām Montas nakts programma:

    24.05. 17.30–23.00

    (Uz notikumu vietām pavada Kārlis Vērdiņš, Vents Vīnbergs un Ronalds Briedis.)

    Saruna Kā Monta kļuva moderna?

    17.30–18.30 Viesnīca Europa Royal Riga (Krišjāņa Barona iela 12)

    Sarunu vadīs dzejnieks Kārlis Vērdiņš. Piedalīsies gleznotāja, Montas Kromas grāmatu ilustrāciju autore un tuva draudzene Helēna Heinrihsone, dzejnieks un literatūrzinātnieks Ronalds Briedis, dzejnieks Pēteris Draguns.

    Grāmatas Monta Kroma. Re: prezentācija

    19.00–20.30 Raiņa un Aspazijas māja (Baznīcas iela 30)

    Dzejas krājumā Monta Kroma. Re: apkopoti īpaši izdevumam radīti 23 mūsdienu dzejnieku darbi, kas veidoti kā atbilde, versija, parafrāze Montas Kromas dzejai. Krājumā iekļauti arī Kromas dzejoļi, kas iedvesmojuši mūsdienu autorus. Grāmatu papildina dzejnieces un filoloģijas doktores Annas Auziņas pēcvārds.

    Dzejas krājuma autori: Monta Kroma, Kārlis Vērdiņš, Juris Kronbergs, Ronalds Briedis, Inese Zandere, Ingmāra Balode, Arvis Viguls, Inga Gaile, Liāna Langa, Raimonds Ķirķis, Katrīna Rudzīte, Marija Luīze Meļķe, Edvīns Raups, Ivars Šteinbergs, Rūta Mežavilka, Semjons Haņins, Pēteris Draguns, Anna Belkovska, Ilmārs Šlāpins, Aivars Madris, Lote Vilma Vītiņa, Einārs Pelšs, Eduards Aivars un Elvīra Bloma.

    Montai Kromai veltīts dzejkoncerts

    21.00–22.00 Rīgas Cirks (Merķeļa iela 4)

    Festivāla īpašais pārsteigums būs režisores Māras Ķimeles veidots dzejkoncerts ar Montas Kromas tekstiem. Piedalās aktieri Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš, Jana Čivžele, mūziķi Alise Joste, Arturs Skutelis, grupas SigmaZāleEzeriJUUK.

  • PASAULES-LITERATŪRAS-VAKARI-–-INDIJA---Insta Pasaules literatūras vakari: Indija
    1. 28. maijā Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30, turpināsies pasākumu sērija “Pasaules literatūras vakari”. Šī gada sēriju ievadīs indiešu literatūrai veltīts vakars. Sarunu vadīs dzejniece Inga Gaile un tajā piedalīsies indiešu rakstniece, dejotāja Tulsi Badrinata (Tulsi Badrinath) un aktrise, rakstniece Ilona Balode. Pasākums notiks angļu un latviešu valodā.

     

    Pasākuma laikā notiks saruna par aktualitātēm Indijas literatūrā, sieviešu vietu indiešu literatūrā, Ilonas Balodes un Tulsi Badrinatas prozas lasījumi, kā arī Tulsi Badrinatas sagatavota indiešu tradicionālo deju performance.

     

    Tulsi Badrinata (Tulsi Badrinath, 1967) ir indiešu rakstniece un dejotāja, dzimusi Indijā, Tamilnādas galvaspilsētā Čenajā (agrāk – Madrasa). Jau sākot no astoņu gadu vecuma viņa pievērsās indiešu klasiskajai dejai un literatūrai. Studējusi angļu literatūru Stella Maris augstskolā Čenajā, kā arī ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbībā ASV Ohaio universitātē. Pēc atgriešanās Indijā viņa uzsāka darbu banku sektorā, ko pēc četriem gadiem pameta, lai pilnībā pievērstos dejai un literatūrai. Viņas pirmās publikācijas Indijas presē parādījās 1980. gados, bet pirmais romāns “Satiekot dzīves” (Meeting Lives) – iekļuva 2007. gada Āzijas literatūras balvas pirmajā kārtā, 2008. gada pirmajā kārtā tika iekļauts arī otrs romāns “Tūkstoš iespēju vīrs” (Man of A Thousand Chances). Savukārt dokumentālo romānu “Meistarība mākslās: dzīve dejā” (Master of Arts: A Life in Dance) Hindustan Times nodēvēja par vienu no desmit labākajām 2013. gada grāmatām Indijā. 2015. gadā iznāca viņas pilsētai veltītais romāns “Madrasa, Čenaja un patība” (Madras, Chennai and the Self). Tulsi Badrinātas dzeja, recenzijas, raksti un īsie stāsti it regulāri lasāmi indiešu presē, viņa ir pazīstama Bharatanatyam dejotāja un viena no valdes loceklēm N.C. Mehtas Miniatūro gleznu galerijā Ahmedabadā.

     

    Inga Gaile (1976) ir dzejniece, prozaiķe un dramaturģe, 2016. gadā debitējusi prozā ar romānu “Stikli”. Absolvējusi Latvijas kultūras akadēmijas Literatūras teorijas, vēstures un kritikas kursu (1994–1998), kā arī režijas maģistra programmu (2012–2014). Ingas Gailes dzejas publikācijas periodikā lasāmas kopš 1996. gada, atdzejojusi krievu dzejnieku darbus, viņas dzeja atdzejota angļu, lietuviešu, zviedru un bengāļu valodā. Saņēmusi Klāva Elsberga prēmiju, Annas Dagdas fonda balvu, Ojāra Vācieša prēmiju, žurnāla “Latvju teksti” balvu, Literatūras gada balvu, šogad nominēta Literatūras gada balvai par dzejas krājumu “Lieldienas”, saņēmusi arī citus prestižus apbalvojumus. Inga Gaile uzņemsies pasākuma vadītājas lomu.

     

    Ilona Balode (1982) ir aktrise, mūziķe un rakstniece, beigusi Latvijas Kultūras akadēmiju, strādājusi Dailes teātrī kopā ar režisoru Dž. Dž. Džilindžeru, bijusi soliste grupā “Abstinence”, kopā ar mūziķi Rolandu Ūdri apceļojusi Eiropu un Āziju, kā iespaidā tapis autobiogrāfiskais romāns “Rīga – Pekina”. Ilona Balode pasākumā dalīsies ar saviem Indijas iespaidiem un lasīs fragmentus no romāna.

     

    Raiņa un Aspazijas māja Pasaules literatūras vakarus organizē sadarbībā ar Ventspils Starptautisko Rakstnieku un tulkotāju māju.

     

    Finansiālais atbalsts: VKKF.

     

    Tuvāka informācija pa tālruni 26912310 vai e-pastu elvira.bloma@memorialiemuzeji.lv, kā arī http://www.memorialiemuzeji.lv un www.aspazijarainis.lv

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.