• 24. septembrī plkst. 17.30 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, J. Pliekšāna ielā 5/7, notiks pasākums Grieķijas noskaņās Sengrieķu dzejnieces Sapfo liriskā atbalss latviskā skanējumā Sengrieķu dzejnieces Sapfo liriskā atbalss latviskā skanējumā

    24. septembrī plkst. 17.30 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, J. Pliekšāna ielā 5/7, notiks pasākums Grieķijas noskaņās “Sengrieķu dzejnieces Sapfo liriskā atbalss latviskā skanējumā”.

    Pasākumā skanēs sengrieķu dzejnieces Sapfo dzejas vārsmas oriģinālvalodā un atdzejojumi latviski, kā arī veltījumi divām dzejniecēm – Sapfo un Aspazijai. Dzejniecēm veltītajā vakarā piedalīsies Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļas pasniedzēji un studenti, Dr. philol. Ilze Rūmniece, Dr. philol. Ilona Gorņeva un atdzejotāja Mg. philol. Daiga Lapāne, kā arī jaunā dzejniece Lonija Kazlauska un dzejas krājuma “Aiz sidraba šķidrauta” autori Sarma Upesleja un Māris Reinbergs.

    Līdz mūsdienām saglabājušies vien daži Sapfo dzejoļi un to fragmenti, tomēr tie ir ietekmējuši dzejniekus kopš senajiem laikiem līdz pat mūsdienām. Sapfo dzejai raksturīga formas un pantmēra daudzveidība, un viņas darbi ir spilgti emocionāli, individuālu pārdzīvojumu piesātināti, tāpat kā Aspazijai. Sievietes balss, mīlas un kaisles tēmas ir Aspaziju un Sapfo liriku vienojošie motīvi.

    Vairāk informācijas: Astrīda Cīrule
    +371 27162891; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

    Memoriālo muzeju apvienības un Raiņa un Aspazijas vasarnīcas rīkots publisks pasākums.

    Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • Koncerts Raiņa un Aspazijas vasarnīcā 26. augustā plkst. 18.30 Dzejkoncerts “Tu sauci mani vārdā – upju līnijās”

    Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, 26. septembrī plkst. 18.00 aicina uz dzejkoncertu “Tu sauci mani vārdā – upju līnijās” Dzejas dienu noskaņās. Tajā izskanēs jaunās dzejnieces Noras Grēniņas ceļojumu piezīmes dzejā un ceļojumu iedvesmota Laumas Kazakas un Ievas Lapkovskas oriģinālmūzika.

    Izrādes “Armastus” aktieru komanda – Inta Tirole, Jānis Skanis un Maija Arvena – dzejkoncertā “Tu sauci mani vārdā – upju līnijas” lasīs dzejoļus no jaunās dzejnieces Noras Grēniņas dzejas krājuma, kas ir tapis piecu gadu garumā, aptverot sajūtas ceļojumu laikā pa Vāciju, Šveici, Franciju, Itāliju un Dāniju, satiekot māksliniekus, mūziķus un visdažādāko kultūru un dzīves gājumu pārstāvjus.

    Liriku apvīs jauno komponistu Laumas Kazakas (balss, ģitāra) un Ievas Lapkovskas (flauta) oriģinālmūzika, kopā ar mūziķi Mariannu Puriņu (vijole) izpildot ceļojuma iedvesmotus skaņdarbus.

    Koncertu ietvers Ineses Kalniņas fotogrāfiju izstāde no sērijas “Pār-Rīga”.

    Plkst. 17.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīca piedāvā ekskursiju pa muzeju (iegādājoties muzeja ieejas biļeti – http://www.aspazijarainis.lv/raina-un-aspazijas-vasarnica/vasarnica/).

    Vietu rezervācija:

    tel.: 22308778 (Nora) vai dzejas krājuma Facebook lapā: ej.uz/tusaucimanivarda

    Ieeja koncertā par ziedojumiem. Atbilstoši valstī noteiktajām drošības prasībām, pasākuma apmeklētāju skaits ir ierobežots. Pasākuma apmeklētāji bērnus varēs uzticēt auklītei (koncerta garums 1 h; ieteicamais ziedojums 2 eur; iepriekšēja pieteikšanās).

     

    Nora Grēniņa ir dzejniece un stāstu autore, kas darbojas teātra un kultūras jomā, piedaloties koncertu un izrāžu veidošanā: “Armastus”, “Alise Brīnumzemē”, “Inuaki reptilis manī” (režisore Inga Tropa), un koncertuzvedumā “Balts” (veltījums latviešu trimdas dzejniecēm sadarbībā ar aktrisi Laumu Balodi). Nora ir koordinējusi izrādes projekta “Skolas soma” ietvaros: “Grāmata zīme” (režisore Liena Šmukste) un “Mazās muzikālās pasakas” (sadarbībā ar aktrisi Karīnu Tatarinovu) visā Latvijā. Noru aizrauj mūzika un glezniecība, viņa ir absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju un Latvijas Universitāti.

    Inta Tirole ir aktrise, kas Latvijas Nacionālā teātrī ienāca 1960. gadā – uzreiz pēc Jāzepa Vītola konservatorijas Teātra fakultātes beigšanas. Pateicoties brīnišķīgajai humora izjūtai, aktrise drīz vien sāka spēlēt raksturlomas, kas spilgti atklājās viņas veidotajās monoizrādēs: “Pieneņu vīns” (1970), “Šērlija Valentaina” (1995), “Šampinjonu derība” (2007), kas gadiem ilgi bija iecienīta skatītāju vidū, kā arī izrādēs “Paši pūta, paši dega” (1972), “Skroderdienas Silmačos” (1975, 1986) un “Meitenes” (2013). Izrādē “Armastus” joprojām var izjust aktrises vienu no skaistākajām talanta īpašībām – runāt par “ikdienas cilvēku”, kura ikdienišķo un citkārt nežēlīgo likteni caurvij traģikomiskas nianses, atklājot dzīves skaistumu un vienreizību.
    2011. gadā aktrise par nopelniem un ilggadēju darbu Latvijas Nacionālajā teātrī saņēma vecmeistara Alfreda Amtmaņa-Briedīša prēmiju, bet 2007. gadā – Latvijas valsts apbalvojumu: Atzinības krustu.

    Jānis Skanis Latvijas Nacionālajā teātrī darbojas kopš 1975. gada, kad absolvēja Latvijas Valsts konservatorijas t. s. Drāmas teātra aktieru kursu Alfrēda Jaunušana vadībā. Teātrī Skanis ienāca kā lirisko raksturlomu tēlotājs, kas gadu gaitā sevi ir apliecinājis dažādu žanru un stilu lomās, ko apliecina tādas spožas izrādes kā “Skroderdienas Silmačos” (1975), “Dons Žuans” (1982), “Trīs draugi” (1990). Sevišķi mīļas atmiņas skatītājiem saistās ar Jāņa Skaņa radošā darba vakariem, kur savu programmu aktieris nosauca par “Svētdien, starp izrādēm” (1982), un tandēmā ar aktieri Voldemāru Šoriņu izveidotajiem rūķiem – Tirmantiņu un Tarmantiņu.
    Pateicoties izcilajam humoram, skatītāji aktieri atpazīst kā politisku joku atveidotāju, kurš gadiem ilgi bija redzams Teātra dienas koncertos. Jaunas un radošas aktiera izpausmes atklāja jaunā režisoru paaudze: Gaļina Poļiščuka, Viesturs Kairišs, Valters Sīlis un Elmārs Seņkovs. Aktiera jaunradītās lomas, piemēram, “Ezeriņš” (2014, Spēlmaņu nakts “Grand Prix” balva) apbūra gan tos skatītājus, kas gadiem ilgi bija redzējuši aktieri uz skatuves, gan tos, kuri Skani iepazina pirmoreiz.

    Maija Arvena 2015. gadā Losandželosā (ASV) ieguva bakalaura grādu aktiermākslā ar filmu aktrises kvalifikāciju. Kā aktrise piedalījusies gan kino, gan teātra projektos.
    Kopš Amerikas perioda aktrise filmējusies dažādās īsfilmās, piemēram, “Permission” un “Granny Murderer”. Latvijā aktrisi var redzēt TV seriālā “Viņas melo labāk”, filmās “Ko zina Klusā Gerda” un “Baltu ciltis”. Kā filmu aktrise Arvena debitēja spēlfilmā “Nameja gredzens” (2018), bet teātrī – ar titullomu “Inuaki reptilis manī” (Valmieras Vasaras teātra festivāls, 2018). Spēlējusi izrādē “Alise Brīnumzemē” (Latvijas Nacionālais teātris, 2019). Šodien klātienē aktrisi var redzēt izrādēs “Armastus” (Dirty Deal teatro, 2019) un “Grāmata zīme” (Ģertrūdes ielas teātris, 2019).
    Maija ir redzama videoklipos, piemēram, „The Lonely Island” kopā ar tādām zvaigznēm kā reperis P. Diddy un aktieris Pols Rads, un iesaistījusies “LMT Straume” video sērijas stāstu veidošanā.

    Lauma Kazaka ir komponiste un dziedātāja. Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūstot bakalaura un maģistra grādu. Studējot pie komponista Ērika Ešenvalda, Lauma strauji virzās profesionālā izaugsmē gan kā komponiste, gan dziesmu tekstu autore. Jau pašreiz Lauma aktīvi raksta pasūtījuma darbus: korāļus, populāro mūziku, mūziklus, teātra mūziku, mūziku orķestriem un koriem.
    Līdzšinējie realizētie Laumas oriģinālmūzikas projekti iekļauj godalgu kordziesmu konkursā “Kas mēs bijām, būsim, esam” (2019), kormūzikas opusa pirmatskaņojumu sadarbībā ar JVLMA jaukto kori laikmetīgās mūzikas festivālā deciBels (2019), Latvijas neatkarības atjaunošanas dienai veltītas kora dziesmas pirmatskaņojumu Vācijā (2019), māksliniecei Edītei Pauls-Vīgnerei veltītu oriģinālmūzikas koncertprogrammu sadarbībā ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju mākslinieces personālizstādē “Kafijas kantāte” (2020).
    Lauma papildus strādā kā pedagogs mūzikas skolā “Muzikālā darbīca”, pasniedzot ģitāras spēli, un ir līdzveidotāja “Solfeg.io” – inovatīvai mūzikas mācību aplikācijai bērniem un jauniešiem.

    Ieva Lapkovska ir flautiste un komponiste, ieguvusi bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā. Ieva ir komponējusi mūziku, iedvesmojoties no Zentas Mauriņas daiļrades, ko izpildīja Zentas Mauriņas piemiņas istabā, rakstnieces eseju „Sirds mozaīka. Atbalsis (ar Vairas Vīķes-Freibergas komentāriem)” atvēršanas svētkos. Šobrīd Ieva sadarbojas ar dzejnieci Noru Grēniņu, komponisti Laumu Kazaku un mūziķi Mariannu Puriņu, veidojot muzikālo noformējumu dzejkoncertam „Tu sauci mani vārdā – upju līnijās”.
    Ieva ir piedalījusies JVLMA sociālās dzīves veidošanā, kur viņa darbojās „Vox Musicae” publicistikas elektroniskajā platformā, kā arī bija Latvijas simtgades rīcībkomitejas dalībniece, aktīvi plānojot un organizējot LV100 pasākumus. Praktizējusies “Latvijas Radio 3 Klasika” kā redaktore un veidojusi intervijas raidījumam “Jāzeps”. Piedalījusies jauno komponistu konkursā “II International Contest of the Moscow Conservatory for Young Composers”. Ieva vairākus gadus darbojusies kā mūzikas pasniedzēja, un pašreiz kā pedagoģe darbojas mūzikas skolā “Muzikālā darbnīca” un Bolderājas Mūzikas un mākslas skolā.

    Marianna Puriņa ir vijolniece un pedagoģe, absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmiju. Pašreiz Marianna darbojas kā vijoļspēles skolotāja Bolderājas Mūzikas un mākslas skolā, kā arī pasniedzot privātstundas.
    Marianna ir spēlējusi dažādos ansambļos un orķestros, tai skaitā, “DD orchestra” un Latvijas Nacionālā teātra orķestrī. Ansambļu, stīgu kvartetu un orķestru sastāvos uzstājusies gan Latvijas koncertzālēs, gan Zviedrijā, Vācijā, Austrijā, Čehijā un citās Eiropas valstīs.

    Inese Kalniņa ir profesionāla fotogrāfe, fotomāksliniece un pedagoģe. Inese veido fotoreportāžas aktuāliem galvaspilsētas kultūras notikumiem, sadarbojas ar kultūrtelpām (Mihaila Čehova Krievu teātris, Rīgas cirks u.c.), uzņēmumiem un veido privātas fotosesijas.
    Personālizstāde “Pār-Rīga” ir veltīta neparastām Vecrīgas jumtu ainavām, radošumam un jauna spēka apjaušanai. Tas ir stāsts ar tēlainu sižetu un vēstījumu kolāžas tehnikā – no zeltainām baznīcu detaļām līdz vakara krēslas iespaidiem, autore no jauna atsedz to, cik dažādi mēs katrs redzam vienas un tās pašas lietas.
    Fotogrāfe regulāri veido radošas personālizstādes, tai skaitā, vīriešu kailfoto izstāžu ciklu “Stihija. Vīrietis” (“The male element”), kas guvusi atzinību Latvijā, Lietuvā, Lielbritānijā, Krievijā un ASV, iegūstot augstu prestižā fotokonkursa “Black & White Spider Awards” žūrijas vērtējumu.

     

    Vairāk informācijas: Nora Grēniņa, tel.: 22308778

    Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • Ieva Muzikante. "Rudens. Lita Beiris" Izstāde “Latvija – gadalaiki”

    Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, no 29. augusta līdz 10. oktobrim skatāma Ievas Muzikantes gleznu izstāde “Latvija – gadalaiki”. Mākslinieces gleznotajos lielformāta portretos spoguļojas Latvijas daba, gada ritums un cilvēka mūžs, savijoties kopīgā stāstā. Izstādes atklāšana 28. augustā plkst. 18.00.

    Gleznu cikls “Latvija – gadalaiki” ir Ievas Muzikantes veltījums Latvijai. Ekspozīcija pārsteidz skatītāju ar novatorisku, oriģinālu un neparastu šīs tēmas risinājumu un cikla koncepciju. Gleznu sēriju veido lielformāta portreti, tajos vienojošais elements ir saulesbrilles ar spoguļstikliem, kuros redzamas Latvijas ainavas. Tā ir kā simbolisks cilvēka dzīves cikla atspoguļojums: portretos attēloti dažāda vecuma cilvēki no mazuļa līdz sirmgalvim cienījamā vecumā. Arī Latvijas ainavas, kuras redzamas saulesbrillēs, ir saistītas ar cilvēka mūžu – agrai bērnībai atbilst agrs pavasaris, jaunībai – vasara, brieduma gadiem – rudens, vecumdienām – ziema. Vienojošs ciklam ir arī pozitīvais mākslinieces vēstījums – cilvēka mūžs ir skaists un unikāls jebkurā vecuma posmā, tāpat kā Latvijas daba ir skaista ikvienā gadalaikā.

    Par saviem darbiem gleznotāja stāsta: “Cilvēka mūžs ir kā gada ritums: pavasarim seko vasara, vasarai seko rudens, rudenim – ziema. Cilvēks ir daļa no dabas, daļa no tēvzemes, daļa no laika un sabiedrības. Diemžēl mēs nevaram šo ciklu atkārtot, paņemot pavasara ziedētpriekam ziemas gudrību. Mēs katrs pasaulē skatāmies caur savu prizmu, un pasaule mums veras pretī un spoguļojas mūsos, tā arī šajās saulesbrillēs ir redzamas dzimtenes ainavas: bērnam tas ir pavasaris, pats mūža sākums, kad pasaule vēl ir jauna. Jaunības gados vasara atnes bagātus rudzu laukus un siena vālus, brieduma gados – rudens augļi un krāsu simfonija koku lapās, sirmgalvja acīs pretī lūkojas ziema, sniegs ir matos un pāri viņa mūžam.”

    Ieva Muzikante ir profesionāla māksliniece, Latvijas Mākslinieku savienības biedre, kura savu izglītību ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijā, 1990. gadā absolvējot Tēlniecības nodaļu un 2013. gada jūnijā – Glezniecības maģistratūru pie prof. Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa.

    Vairāk informācijas: Astrīda Cīrule
    +371 67764295; +371 29239472; +371 27162891; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

    Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • Maira Veisbārde. Andris Bērziņš. Veltījums dzejniekiem Izstāde “Veltījums dzejniekiem” Raiņa un Aspazijas vasarnīcā

    Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, no 1. septembra līdz 15. oktobrim aicina uz izstādi “Veltījums dzejniekiem”. Tajā eksponētas mākslinieces Mairas Veisbārdes un mākslinieka, tēlnieka Andra Bērziņa gleznas, medaļas, vainagi un zīmējumi, kas veltīti Rainim, Aspazijai un Dzejas dienām. Izstādes atklāšana 29. augustā plkst. 16.00.

    Izstāde ir veltījums Dzejas dienām un Aspazijai un Rainim. Tās centrā – Raiņa un Aspazijas portreti Andra Bērziņa zīmējumos un dzejniekiem veltīti Mairas Veisbārdes vainagi. Dzejnieku medaļas sasaucas ar Latvijas dabas tēliem un tautastērpiem, bet pasaules dvesmu izstādē ievij Šveices ainavas gleznās un Venēcijas tēma medaļās. Jūrmalas kultūras cilvēki un turpat dzejnieks Dante. Sieviešu tēli zīmējumos un skulptūrās atklāj sievietes skaistumu, kas vienmēr bijis dzejnieku iedvesmas avots. Dzeja visu vieno, kā to uzsvēris Rainis, un izstāde kļūst par gaišu sveicienu Dzejas dienās.

    Māksliniece Maira Veisbārde. Izglītību ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas stājglezniecības nodaļā (gleznotāja, mākslas pedagoģe, Mg. art. 1975. g.). Maira Veisbārde ir Latvijas Mākslinieku savienības un Jūrmalas mākslinieku biedrības biedre. Darbojas stājglezniecībā eļļas un pasteļa tehnikā. Tēmu loks plašs – portreti, klusās dabas, ainavas, figurālas kompozīcijas. Septiņu altārgleznu autore. Viņas mākslai raksturīgs dziļi latvisks, poētisks skatījums. Izstādēs piedalās no 1977. gada gan Latvijā, gan ārvalstīs – Somijā, Vācijā, Francijā, Krievijā, Baltkrievijā u.c. Darbi aplūkojami Latvijas Mākslinieku savienības galerijā un Talsu muzejā, daudzu Latvijas pašvaldību kolekcijās, Somijā – Alavusas, Tamperes un Pietarsāri pilsētu īpašumā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Dānijā, Zviedrijā, Francijā, Čehijā, Polijā, ASV, Vācijā, Somijā, Norvēģijā un citviet.

    Mākslinieks Andris Bērziņš. Izglītību ieguvis Latvijas Mākslas akadēmijā (tēlnieks, pedagogs, Mg. art. 1972. g.). Andris Bērziņš ir Latvijas mākslinieku savienības biedrs, Jūrmalas mākslinieku biedrības biedrs. Izstādēs piedalās no 1973. gada. Galvenie radošā darba virzieni – stājtēlniecība, medaļas, memoriālā skulptūra un zīmējumi. Andris Bērziņš ir Starptautiskās medaļu federācijas FIDEM biedrs, piedalījies Starptautiskās medaļu izstādēs Kolorādospringsā (ASV), Tamperē (Somija) u.c. Darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Talsu muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Somijā, Francijā, Polijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā. Tēlnieka Andra Bērziņa daiļradē vienu no galvenajām vietām ieņem medaļas, mīļākais materiāls ir bronza. Medaļas īstenotas bronzas lējumā ar plastisku virsmas apdari, kas pakļauta darba idejas atklāsmei.

    Plašā medaļu klāsta galvenās tēmas – Latvijas kultūras darbiniekiem veltītās medaļas: Rainis, Aspazija, Dante un “Dievišķā komēdija”. Mazo formu tēlos attēlots sievietes auguma poētiskais skaistums. Mākslinieku iedvesmo šo formu plastiskais plūdums un harmonija.

    Vairāk informācijas: Astrīda Cīrule

    +371 67764295; +371 29239472; +371 27162891; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

     

    Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • Iedvesmas prizma-afiša - maza FOTOIZSTĀDE “IEDVESMAS PRIZMA – 2” RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ

    Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, no 17. jūlija līdz 22. augustam būs skatāma LATVIJAS RADOŠO FOTOGRĀFU ASOCIĀCIJAS (LRFA) izstāde ”Iedvesmas prizma – 2”.

    Radošā vai mākslas fotogrāfija ir viens no vadošajiem fotogrāfijas žanriem Latvijā, kuras centrā ir autora ideja un tās realizācija. Izstādē „Iedvesmas prizma – 2” piedalās 26 fotogrāfi no dažādām Latvijas pilsētām. Autoru individuālais redzējums un eksperimenti atklāsies dabas ainavās, portretos, kā arī žanra un studijas fotogrāfijās. „Fotogrāfijās redzami gan precīzi tverti mirkļi, gan arī ar humoru un nopietnību radīti inscenējumi. Izstādē māksla un realitāte iet roku rokā, un to apvieno autoru mākslinieciskā estētika”, vēsta izstādes kuratore Eiženija Anna Freimane, LRFA prezidente.

    Izstādē piedalās fotogrāfi no Bauskas, Jelgavas, Jūrmalas un Rīgas: A. Apšenieks, Ē. Biters, S. Budanovs, E. E. Čūdere, S. Danelsone, O. Danne, S. Eglīte, E. A. Freimane, A. Indriks, I. Kalniņa-Pētersone, J. Kalniņš, E. Kapša, Ē. Krēsla, Z. Ļebedeva, M. Martinsons, O. Martinsons, L. Mostvilišķis, G. Oškalna-Vējiņa, D. Ozols, I. Salmanis, A. Solodovņikovs, J. Zēbergs. Eksponētas arī LRFA Goda biedru G. Bindes, V. Brauna, V. Linka un L. Tugaļeva fotogrāfijas.

    Biedrība “LATVIJAS  RADOŠO FOTOGRĀFU ASOCIĀCIJA” ir dibināta 2017. gadā, tā regulāri rīko izstādes un turpina attīstīt mākslas fotogrāfijas virzienu Latvijā.

    Izstādes atklāšana notiks 16. jūlijā plkst. 17.00. Uz izstādes atklāšanu lūdzam pieteikties pa tālruni +371 67764295 vai e-pastā rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv

    Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

     

    Vairāk informācijas:
    Eiženija Anna Freimane

    LRFA prezidente

    +371 29239410

  • Foto: Didzis Grodzs Piesakies muzeja apmeklējumam!

    Rūpējoties par drošu muzeja apmeklējumu, pirms došanās uz muzeju aicinām veikt rezervāciju un izvēlēties piemērotāko apmeklējuma laiku. Ieejas biļete būs jāiegādājas muzejā.

    Reģistrējies šeit:

    Raiņa muzejs “Jasmuiža”: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/65/97/533

    Raiņa muzejs “Tadenava”: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/77/109/545 

    Raiņa un Aspazijas māja: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/71/103/539

    Raiņa un Aspazijas vasarnīca: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/73/105/541

  • mazs LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS IZSTĀDE “SIEVIETE BEZ ĪPAŠĪBĀM” RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ

    No 2020. gada 2. jūnija līdz 11. jūlijam Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, Jūrmalā skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Sieviete bez īpašībām”. Izstādē piedalās mākslinieces Elīna Brasliņa, Krista Dintere, Liene Mackus, Krista Dzudzilo un Sandra Krastiņa. Izstādes kuratore Jana Kukaine.

    Izstādes nosaukums ietver norādi uz pazīstamā austriešu rakstnieka Roberta Mūzila (Robert Musil) romānu “Cilvēks bez īpašībām” (“Der Mann ohne Eigenschaften”, 1943) un reizē piesaka feminisma filozofijas tēmu loku, kas atsedz Rietumu kultūrā pastāvošo pieņēmumu par vīrieti kā visu lietu (un pašas cilvēcības) mēru, sievieti uztverot kā vīrieša Citu, viņa fantāziju projekciju, “tumšo kontinentu” un neizsakāmo “tukšumu”. Literārajām un filozofiskajām atsaucēm tiek pievienota arī vizuāla norāde uz feminisma mākslas ikonogrāfiju, kas atklāj gan piederības sajūtu pāri paaudzēm, gan mirklim piesaistītu pašironiju: sieviete bez īpašībām ir kā gliemezis bez mājiņas – izplūdusi, nekonkrēta, anonīma, nesakārtota un šaubu pilna, taču reizē gana ietilpīga, lai tajā pietiktu vietas daudzajām (un nereti pretrunīgajām) kultūras radītajām lomām. Pievēršanās gliemeža atstātajai sliedei un vēlme to materializēt laikmetīgos mākslas darbos ir vēl viens izstādes radošais atskaites punkts.

    “Sieviete bez īpašībām” iezīmē māksliniecisku pozīciju, kurā feministiska refleksija ir pašsaprotama daļa no 21. gadsimta pasaules redzējuma. Tā nesniedz definīcijas, izvairās kaldināt identitātes vai vilkt stingras robežas, kā arī apšauba mākslas neitralitāti vai vajadzību runāt “mūžības vārdā”. Tā vietā izstāde aptver dažādību, pretrunīgumu un nenoteikto mainīgumu, kā arī pievēršas tādām tēmām kā ķermeniskums, ievainojamība, novecošana, radīšana, dzīvības trauslums un atjaunotne. Savukārt norises vieta – vasarnīca, kurā kādreiz dzīvoja Aspazija, – simboliski uzsver feminisma (pagaidām tikai daļēji atklāto) ģenealoģiju Latvijas kultūrtelpā un mudina veidot jaunas – paplašinātas un atvērtas – feministiskās solidaritātes, sadarbības un satikšanās formas.

    Izstādes ietvaros notiks Sandras Krastiņas lekcija “Kad skatās uz mums, vai redzam sevi?”, kas veltīta sieviešu attēlojumam dažādu laikmetu Rietumu mākslā. Lekcijas norises laiks tiks izziņots atsevišķi.

    Izstādi atbalsta: Raiņa un Aspazijas vasarnīca, Memoriālo muzeju apvienība, Valsts kultūrkapitāla fonds, biedrība LAUKKU.

    Izstādes vizuālo identitāti veidojusi Elīna Brasliņa.

    Vairāk informācijas:

    kuratore Jana Kukaine

    +371 29131410; jana.kukaine@gmail.com;

    speciāliste Linda Grīnberga

    +371 67764295; +371 29239472; linda.grinberga@memorialiemuzeji.lv

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • facebook3 Raiņa un Aspazijas vasarnīca atvērta no 21. maija

    Pēc vairāk nekā divu mēnešu pārtraukuma 21. maijā Raiņa un Aspazijas vasarnīca atkal ver durvis apmeklētājiem.

    Aicinām apmeklētājus izvērtēt savu veselības stāvokli un neapmeklēt muzeju, ja personai ir elpceļu infekcijas slimības simptomi, kā arī ja personai ir noteikts pienākums ievērot pašizolāciju, mājas karantīnu vai stingras izolācijas nosacījumus.

    Ja personai ir infekcijas slimības pazīmes (drudzis, klepus, elpas trūkums), muzeja darbiniekiem ir tiesības apmeklētāju neielaist/lūgt pamest muzeja teritoriju.

    Muzeja apmeklējuma laikā aicinām ievērot higiēnas prasības un mazgāt vai dezinficēt rokas tam paredzētajās vietās, ievērot 2 metru distanci no pārējiem apmeklētājiem un norēķiniem izmantot maksājumu kartes.

    Memoriālo muzeju apvienības muzeji, verot durvis apmeklētājiem, piedalās kopējā muzeju informatīvajā kampaņā #TiekamiesTagad. Tās ietvaros apmeklētāju ērtībai muzejā būs izvietoti spilgti dzelteni vienota dizaina un informācijas materiāli, kas veidoti saskaņā ar valstī noteiktajām sanitārā protokola prasībām un aicina apmeklētājus rūpēties par sev un apkārtējiem drošu viesošanos muzejā. Kampaņu organizē Latvijas Muzeju biedrības biedri. Vairāk informācijas: muzeji.lv

  • Izsaukuma_zime MUZEJI SLĒGTI

    Sakarā ar Ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī no 13. marta līdz 14. aprīlim Raiņa un Aspazijas muzeji Jūrmalā, Rīgā, Tadenavā un Jasmuižā tiek apmeklētājiem slēgti un plānotie pasākumi atcelti.

  • Aspazijai–155_WEB_10 ASPAZIJAS DZIMŠANAS DIENA GRIEĶIJAS NOSAKAŅĀS RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ
    1. 25. martā plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, J. Pliekšāna ielā 5/7, notiks Aspazijas 155. dzimšanas dienai veltīts pasākums Grieķijas noskaņās “Sengrieķu dzejnieces Sapfo liriskā atbalss latviskā skanējumā”.

    Pasākumā skanēs sengrieķu dzejnieces Sapfo dzejas vārsmas oriģinālvalodā un atdzejojumi latviski, kā arī veltījumi abām leģendārajām dzejniecēm – Sapfo un Aspazijai. Dzejniecēm veltītajā vakarā piedalīsies Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļas pasniedzēji un studenti, Dr. philol. Ilze Rūmniece, Dr. philol. Ilona Gorņeva un atdzejotāja Mg. philol.  Daiga Lapāne, kā arī jaunā dzejniece Lonija Kazlauska un dzejas krājuma “Aiz sidraba šķidrauta” autori Sarma Upesleja un Māris Reinbergs.

    Līdz mūsdienām saglabājušies vien daži Sapfo dzejoļi un to fragmenti, tomēr tie ir ietekmējuši dzejniekus kopš senajiem laikiem līdz pat mūsdienām. Sapfo dzejai raksturīga formas un pantmēra daudzveidība, un viņas darbi ir spilgti emocionāli, individuālu pārdzīvojumu piesātināti, tāpat kā Aspazijai. Sievietes balss, mīlas un kaisles tēmas ir Aspaziju un Sapfo liriku vienojošie motīvi.

    Ieeja bez maksas.

    Vairāk informācijas: Astrīda Cīrule

    +371 27162891; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

     

    Memoriālo muzeju apvienības un Raiņa un Aspazijas vasarnīcas rīkots publisks pasākums.

     

    Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

Komentē

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>