• IESKATIES IZSTĀDĒ! Rainis un Aspazija Dailes teātrī

    Raiņa un Aspazijas vasarnīcā atvērta jauna izstāde “Rainis un Aspazija Dailes teātrī”, kas veltīta teātra simtgadei. Kamēr vēl nevaram aicināt apskatīt izstādi klātienē, vēlamies piedāvāt to apskatīt ar video sižetu palīdzību. 

    Izstāde retrospektīvi iezīmē Raiņa un Aspazijas darbu iestudējumus gadsimta laikā. Dailes teātris aug uz šīs dramaturģijas bāzes, un Eduards Smiļģis kļūst par dziļāko šo darbu atklājēju un interpretu. Izstāde dalīta desmitgadēs no teātra dibināšanas līdz mūsdienām.

    1920. gads. Rainis ir atgriezies no Šveices, Eduards Smiļģis no Krievijas. Dzimst Dailes teātris. Teātri atklāj Raiņa “Induļa un Ārijas” iestudējums, un pirmās sezonas lielie iestudējumi top ar spilgtu formu un teatralitāti. 30. gados Dailes teātris ir noslēdzis meklējumu un eksperimentu periodu un uzsācis virzību uz teatrālā un psiholoģiskā tēlojuma veida sintēzi.

    40.-50. gadi

    Varu maiņa, okupācijas, karš. Dailes teātra pastāvēšana ir sarežģīta. Smiļģis šaubās par teātra eksistenci, taču nemainīgi – Dailes teātris ir vajadzīgs kā nākotnes teātris.

    60.-70. gadi

    Smiļģa 75. gadu jubileja tiek atzīmēta ar mazizrādītu Raiņa lugu “Iļja Muromietis”.

    1964. gadā par teātra vadītāju kļūst Pēteris Pētersons. Teātra mākslinieciskā virziena maiņu spilgti iezīmē “Uguns un nakts” iestudējums.

    80.-90. gadi

    80.-90. gadi Dailes teātrī saistās ar Arnolda Liniņa darbību. Vērienīgākais un iespējams mīlētākais šī laika iestudējums ir Raiņa luga “Jāzaps un viņa brāļi” 1981. gadā, kurš skatītājiem atmiņā palicis gan ar A. Liniņa spilgto režiju, gan Ilmāra Blumberga scenogrāfiju un kostīmiem. Izrādes centrā varoņu psiholoģija un bedre kā mezglpunkts, kā nāves klātesamības izteicēja, dzīvības un nākotnes iezīmētāja. Plašāk par 80.-90. gadu posmu vēsta izstādes autore Astrīda Cīrule.

    2000-2020

    Noslēdzošajā videosižetā “Rainis un Aspaziju Dailes teātrī. 2000-2020″ uz sarunu aicinājām Dailes teātra māksliniecisko direktoru Viesturu Kairišu. Viņš dalījās pārdomās par Raiņa lomu Dailes teātra attīstībā un nākotnes iecerēs.

    Izstādes autore – Astrīda Cīrule, mākslinieks – Ints Sedlenieks.

    Video un montāža: Dāvids Smiltiņš.

    Izstādes tapšanu atbalsta VKKF.

  • DailesTeatrim100_web002 DAILES TEĀTRA SIMTGADEI VELTĪTA IZSTĀDE RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ

    Līdz pat 2021. gada aprīļa beigām Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā, Jāņa Pliekšānā ielā 5/7, aicina uz izstādi “Rainis un Aspazija Dailes teātrī”, kas veltīta Dailes teātra simtgadei.

    Dailes teātra vēsture ir cieši saistīta ar Raini un Aspaziju. Rainis piedalījies teātra dibināšanā, pirmsākumos bijis tā direktors. Dailes teātris audzis uz Raiņa un Aspazijas dramaturģijas bāzes, un Eduards Smiļģis kļuvis par dziļāko šo darbu atklājēju un interpretu.

    Izstāde aktualizē Raiņa un Aspazijas klātbūtni Latvijas teātru kopainā, ļauj paskatīties uz dzejnieku darbiem dažādās interpretācijās. Tā retrospektīvi iezīmē dzejnieku darbu iestudējumus gadsimta laikā un paver iespēju vērot, kā pa desmitgadēm mainās iestudējumu vizuālais tēls.

    Izstādē eksponēti tērpi, rekvizīti un fotogrāfijas no Dailes teātra iestudējumiem.  Izstādes apmeklētājus sagaida Harija Liepiņa Tots; par leģendāro 1947. gada “Uguns un nakts” iestudējumu atgādina Artura Filipsona tēlotā Lāčplēša zobens un vairogs un Lilitas Bērziņas atainotās Spīdolas rotas. Zeltā atmirdz Asnates tērps.

    Visa teātra gadsimta garumā Aspazijas un Raiņa dramaturģija ieņēmusi nozīmīgu vietu teātra repertuārā. Viņu radītās lugas iestudētas vairāk nekā trīsdesmit reižu, turklāt ievērojamākās Raiņa lugas pat piedzīvojušas vairākas režijas.  Dailes teātra iestudējumu stils vienmēr spējis atklāt Raiņa darbu gara lidojumu un simbolisko būtību. Raiņa un Aspazijas lugu iestudējumos slavenākie Dailes teātra aktieri ir radījuši neaizmirstamus tēlus.

    Izstāde gaidīs apmeklētājus līdz 2021. gada aprīļa beigām.

     

    Izstādes autore Astrīda Cīrule, mākslinieks Ints Sedlenieks

    Papildus informācija:

    +371 67764295; +371 29239472; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

     

    Izstādes tapšanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

    Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • Rainis un Aspazija ar Dailes teātra kolektīvu RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCA AICINA UZ DAILES TEĀTRA SIMTGADEI VELTĪTIEM ZINĀTNISKIEM LASĪJUMIEM

    RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCA AICINA UZ DAILES TEĀTRA SIMTGADEI VELTĪTIEM ZINĀTNISKIEM LASĪJUMIEM

    1. 26. novembrī plkst. 11.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīca aicina tiešsaistē Zoom platformā klausīties zinātniskos lasījumus “Rainis un Aspazijas Dailes teātrī”, kas veltīti Dailes teātra simtgadei. Tie atklās gan dzejnieku saistību ar tā dibināšanu, gan viņu dramaturģijas ceļu teātrī.

    Dailes teātra vēsture ir cieši saistīta ar Raini un Aspaziju. Rainis piedalījies teātra dibināšanā, pirmsākumos bijis tā direktors, un visa teātra gadsimta garumā Aspazijas un Raiņa dramaturģija ieņēmusi nozīmīgu vietu teātra repertuārā. Viņu radītās lugas iestudētas vairāk nekā trīsdesmit reižu, turklāt ievērojamākās Raiņa lugas iestudētas pat vairākkārt. Dailes teātris audzis uz Raiņa un Aspazijas dramaturģijas bāzes, un Eduards Smiļģis kļuvis par dziļāko šo darbu atklājēju un interpretu.

    Dailes teātra iestudējumu stils vienmēr spējis atklāt Raiņa darbu gara lidojumu un simbolisko būtību. Tieši Raiņa un Aspazijas lugu iestudējumos slavenākie Dailes teātra aktieri ir radījuši neaizmirstamus tēlus. Zinātniskie lasījumi aktualizēs Raiņa un Aspazijas klātbūtni teātra kopainā un aicinās paskatīties uz dzejnieku dramaturģijas darbiem dažādās interpretācijās.

    Zinātniskie lasījumi notiks sadarbībā ar Eduarda Smiļģa Teātra muzeju.

    Programma:

    • “Rainis un Dailes teātra veidošanās” – Astrīda Cīrule (Raiņa un Aspazijas muzejs).
    • “Raiņa “Uguns un nakts”: E. Smiļģa un P. Pētersona iestudējumi Dailes teātrī pastāvošās iekārtas kontekstā (DT 1921, 1947, 1965)” – Rolands Melderis (E. Smiļģa Teātra muzejs).
    • “Raiņa “Jāzeps un viņa brāļi””: Alfrēda Zommera (ZLT, 1933), Eduarda Smiļģa (DT, 1933) un Arnolda Liniņa (DT, 1981) interpretācijas” – Silvija Geikina (E. Smiļģa Teātra muzejs).
    • “Aspazijas lugu interpretācijas Dailes un Latvijas Nacionālajā teātrī (1920–1940)” – Jānis Siliņš (E. Smiļģa Teātra muzejs).
    • “Raiņa “Iļja Muromietis” Eduarda Smiļģa interpretācijā (DT, 1962)” – Rita Rotkale, teātra zinātniece.
    • “Dailes teātra aktieri Raiņa repertuārā” – Gundega Saulīte, teātra zinātniece, žurnāliste.

     

    Lai iegūtu konferences pieejas saiti, lūgums rakstīt uz e-pastu rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv.

    Pasākumu atbalsts Valsts kultūrkapitāla fonds.

    Vairāk informācijas: Astrīda Cīrule, tālr.: +371 67764295; +371 29239472; e-pasts: astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

     

    Attēlā: Rainis un Aspazija ar Dailes teātra kolektīvu, uzsākot 1926./1927. gada sezonu. Fotogrāfs nezināms. Foto no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma.

     

  • Zinātniskie-lasījumi-WEB ZINĀTNISKIE LASĪJUMI “JAUNĀS LATVIJAS VALSTS KULTŪRPOLITIKA” RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ

    Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, 15. oktobrī plkst. 14.00 notiks zinātniskie lasījumi “Jaunās Latvijas valsts kultūrpolitika”. Referāti iepazīstinās ar Andreja Upīša, Jāņa Akuratera un Raiņa devumu valsts kultūrpolitikas izveidē.

    Konference veltīta kultūrpolitikas notikumiem, kas risinājās tieši pirms simts gadiem: 1919.–1920. gadā kultūrpolitikā aktuāli bija gan jaunu risinājumu meklējumi, gan arī iepriekšējo politisko sistēmu atstātais mantojums un kultūras procesa nepārtrauktība. Referāti iepazīstinās ar trīs rakstnieku (Andreja Upīša, Jāņa Akuratera un Raiņa) devumu valsts kultūrpolitikas izveidē 1919.–1920. gadā, sniedzot ieskatu gan sabiedrības ieguvumos, gan arī vēstot par šo notikumu ietekmi uz personību likteņiem. Tie būs stāsti par Andreja Upīša, Jāņa Akuratera un Raiņa darbošanos “Kultūras ministra lomā” laikā, kad speciālas Kultūras ministrijas nebija, bet tās funkciju pildīja Mākslas departaments.

    Programma:

    1. Gints Zelmenis, Dr. hist. “Latvijas Republikas kultūras politika 1918.–1930”.
    2. Krišjānis Brakovskis, Mag. hist. “Baltijas konference un Raiņa loma tajā”.
    3. Ojārs Spārītis, Dr. art. “Baltijas konferences materiālu tulkošanas darbs un izdevuma gatavošana”.
    4. Gundega Grīnuma, Dr. philol. “Roberts Ivanovs: Satversmes sapulces sekretārs un netapušais Raiņa Ekermanis”.
    5. Arnis Koroševskis, Mag. philol. “Atklāts draugs un slepens ienaidnieks: ieskats Raiņa un Andreja Upīša attiecībās”.
    6. Maira Valtere, Mag. art. “Jāņa Akuratera darbība Izglītības ministrijas Mākslas departamentā”.
    7. Astrīda Cīrule, Mag. art. “Rainis – izglītības ministrs”.

    Aicinām pieteikties zvanot pa tālr. +371 67764295 vai +371 27162891 vai rakstot uz rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv. Maksimālais vietu skaits – 30

    Pasākums tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu.

    Vairāk informācijas: Astrīda Cīrule

    +371 27162891; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

     

    Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

     

     

  • 24. septembrī plkst. 17.30 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, J. Pliekšāna ielā 5/7, notiks pasākums Grieķijas noskaņās Sengrieķu dzejnieces Sapfo liriskā atbalss latviskā skanējumā Sengrieķu dzejnieces Sapfo liriskā atbalss latviskā skanējumā

    24. septembrī plkst. 17.30 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, J. Pliekšāna ielā 5/7, notiks pasākums Grieķijas noskaņās “Sengrieķu dzejnieces Sapfo liriskā atbalss latviskā skanējumā”.

    Pasākumā skanēs sengrieķu dzejnieces Sapfo dzejas vārsmas oriģinālvalodā un atdzejojumi latviski, kā arī veltījumi divām dzejniecēm – Sapfo un Aspazijai. Dzejniecēm veltītajā vakarā piedalīsies Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļas pasniedzēji un studenti, Dr. philol. Ilze Rūmniece, Dr. philol. Ilona Gorņeva un atdzejotāja Mg. philol. Daiga Lapāne, kā arī jaunā dzejniece Lonija Kazlauska un dzejas krājuma “Aiz sidraba šķidrauta” autori Sarma Upesleja un Māris Reinbergs.

    Līdz mūsdienām saglabājušies vien daži Sapfo dzejoļi un to fragmenti, tomēr tie ir ietekmējuši dzejniekus kopš senajiem laikiem līdz pat mūsdienām. Sapfo dzejai raksturīga formas un pantmēra daudzveidība, un viņas darbi ir spilgti emocionāli, individuālu pārdzīvojumu piesātināti, tāpat kā Aspazijai. Sievietes balss, mīlas un kaisles tēmas ir Aspaziju un Sapfo liriku vienojošie motīvi.

    Vairāk informācijas: Astrīda Cīrule
    +371 27162891; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

    Memoriālo muzeju apvienības un Raiņa un Aspazijas vasarnīcas rīkots publisks pasākums.

    Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • Koncerts Raiņa un Aspazijas vasarnīcā 26. augustā plkst. 18.30 Dzejkoncerts “Tu sauci mani vārdā – upju līnijās”

    Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, 26. septembrī plkst. 18.00 aicina uz dzejkoncertu “Tu sauci mani vārdā – upju līnijās” Dzejas dienu noskaņās. Tajā izskanēs jaunās dzejnieces Noras Grēniņas ceļojumu piezīmes dzejā un ceļojumu iedvesmota Laumas Kazakas un Ievas Lapkovskas oriģinālmūzika.

    Izrādes “Armastus” aktieru komanda – Inta Tirole, Jānis Skanis un Maija Arvena – dzejkoncertā “Tu sauci mani vārdā – upju līnijas” lasīs dzejoļus no jaunās dzejnieces Noras Grēniņas dzejas krājuma, kas ir tapis piecu gadu garumā, aptverot sajūtas ceļojumu laikā pa Vāciju, Šveici, Franciju, Itāliju un Dāniju, satiekot māksliniekus, mūziķus un visdažādāko kultūru un dzīves gājumu pārstāvjus.

    Liriku apvīs jauno komponistu Laumas Kazakas (balss, ģitāra) un Ievas Lapkovskas (flauta) oriģinālmūzika, kopā ar mūziķi Mariannu Puriņu (vijole) izpildot ceļojuma iedvesmotus skaņdarbus.

    Koncertu ietvers Ineses Kalniņas fotogrāfiju izstāde no sērijas “Pār-Rīga”.

    Plkst. 17.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīca piedāvā ekskursiju pa muzeju (iegādājoties muzeja ieejas biļeti – http://www.aspazijarainis.lv/raina-un-aspazijas-vasarnica/vasarnica/).

    Vietu rezervācija:

    tel.: 22308778 (Nora) vai dzejas krājuma Facebook lapā: ej.uz/tusaucimanivarda

    Ieeja koncertā par ziedojumiem. Atbilstoši valstī noteiktajām drošības prasībām, pasākuma apmeklētāju skaits ir ierobežots. Pasākuma apmeklētāji bērnus varēs uzticēt auklītei (koncerta garums 1 h; ieteicamais ziedojums 2 eur; iepriekšēja pieteikšanās).

     

    Nora Grēniņa ir dzejniece un stāstu autore, kas darbojas teātra un kultūras jomā, piedaloties koncertu un izrāžu veidošanā: “Armastus”, “Alise Brīnumzemē”, “Inuaki reptilis manī” (režisore Inga Tropa), un koncertuzvedumā “Balts” (veltījums latviešu trimdas dzejniecēm sadarbībā ar aktrisi Laumu Balodi). Nora ir koordinējusi izrādes projekta “Skolas soma” ietvaros: “Grāmata zīme” (režisore Liena Šmukste) un “Mazās muzikālās pasakas” (sadarbībā ar aktrisi Karīnu Tatarinovu) visā Latvijā. Noru aizrauj mūzika un glezniecība, viņa ir absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju un Latvijas Universitāti.

    Inta Tirole ir aktrise, kas Latvijas Nacionālā teātrī ienāca 1960. gadā – uzreiz pēc Jāzepa Vītola konservatorijas Teātra fakultātes beigšanas. Pateicoties brīnišķīgajai humora izjūtai, aktrise drīz vien sāka spēlēt raksturlomas, kas spilgti atklājās viņas veidotajās monoizrādēs: “Pieneņu vīns” (1970), “Šērlija Valentaina” (1995), “Šampinjonu derība” (2007), kas gadiem ilgi bija iecienīta skatītāju vidū, kā arī izrādēs “Paši pūta, paši dega” (1972), “Skroderdienas Silmačos” (1975, 1986) un “Meitenes” (2013). Izrādē “Armastus” joprojām var izjust aktrises vienu no skaistākajām talanta īpašībām – runāt par “ikdienas cilvēku”, kura ikdienišķo un citkārt nežēlīgo likteni caurvij traģikomiskas nianses, atklājot dzīves skaistumu un vienreizību.
    2011. gadā aktrise par nopelniem un ilggadēju darbu Latvijas Nacionālajā teātrī saņēma vecmeistara Alfreda Amtmaņa-Briedīša prēmiju, bet 2007. gadā – Latvijas valsts apbalvojumu: Atzinības krustu.

    Jānis Skanis Latvijas Nacionālajā teātrī darbojas kopš 1975. gada, kad absolvēja Latvijas Valsts konservatorijas t. s. Drāmas teātra aktieru kursu Alfrēda Jaunušana vadībā. Teātrī Skanis ienāca kā lirisko raksturlomu tēlotājs, kas gadu gaitā sevi ir apliecinājis dažādu žanru un stilu lomās, ko apliecina tādas spožas izrādes kā “Skroderdienas Silmačos” (1975), “Dons Žuans” (1982), “Trīs draugi” (1990). Sevišķi mīļas atmiņas skatītājiem saistās ar Jāņa Skaņa radošā darba vakariem, kur savu programmu aktieris nosauca par “Svētdien, starp izrādēm” (1982), un tandēmā ar aktieri Voldemāru Šoriņu izveidotajiem rūķiem – Tirmantiņu un Tarmantiņu.
    Pateicoties izcilajam humoram, skatītāji aktieri atpazīst kā politisku joku atveidotāju, kurš gadiem ilgi bija redzams Teātra dienas koncertos. Jaunas un radošas aktiera izpausmes atklāja jaunā režisoru paaudze: Gaļina Poļiščuka, Viesturs Kairišs, Valters Sīlis un Elmārs Seņkovs. Aktiera jaunradītās lomas, piemēram, “Ezeriņš” (2014, Spēlmaņu nakts “Grand Prix” balva) apbūra gan tos skatītājus, kas gadiem ilgi bija redzējuši aktieri uz skatuves, gan tos, kuri Skani iepazina pirmoreiz.

    Maija Arvena 2015. gadā Losandželosā (ASV) ieguva bakalaura grādu aktiermākslā ar filmu aktrises kvalifikāciju. Kā aktrise piedalījusies gan kino, gan teātra projektos.
    Kopš Amerikas perioda aktrise filmējusies dažādās īsfilmās, piemēram, “Permission” un “Granny Murderer”. Latvijā aktrisi var redzēt TV seriālā “Viņas melo labāk”, filmās “Ko zina Klusā Gerda” un “Baltu ciltis”. Kā filmu aktrise Arvena debitēja spēlfilmā “Nameja gredzens” (2018), bet teātrī – ar titullomu “Inuaki reptilis manī” (Valmieras Vasaras teātra festivāls, 2018). Spēlējusi izrādē “Alise Brīnumzemē” (Latvijas Nacionālais teātris, 2019). Šodien klātienē aktrisi var redzēt izrādēs “Armastus” (Dirty Deal teatro, 2019) un “Grāmata zīme” (Ģertrūdes ielas teātris, 2019).
    Maija ir redzama videoklipos, piemēram, „The Lonely Island” kopā ar tādām zvaigznēm kā reperis P. Diddy un aktieris Pols Rads, un iesaistījusies “LMT Straume” video sērijas stāstu veidošanā.

    Lauma Kazaka ir komponiste un dziedātāja. Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūstot bakalaura un maģistra grādu. Studējot pie komponista Ērika Ešenvalda, Lauma strauji virzās profesionālā izaugsmē gan kā komponiste, gan dziesmu tekstu autore. Jau pašreiz Lauma aktīvi raksta pasūtījuma darbus: korāļus, populāro mūziku, mūziklus, teātra mūziku, mūziku orķestriem un koriem.
    Līdzšinējie realizētie Laumas oriģinālmūzikas projekti iekļauj godalgu kordziesmu konkursā “Kas mēs bijām, būsim, esam” (2019), kormūzikas opusa pirmatskaņojumu sadarbībā ar JVLMA jaukto kori laikmetīgās mūzikas festivālā deciBels (2019), Latvijas neatkarības atjaunošanas dienai veltītas kora dziesmas pirmatskaņojumu Vācijā (2019), māksliniecei Edītei Pauls-Vīgnerei veltītu oriģinālmūzikas koncertprogrammu sadarbībā ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju mākslinieces personālizstādē “Kafijas kantāte” (2020).
    Lauma papildus strādā kā pedagogs mūzikas skolā “Muzikālā darbīca”, pasniedzot ģitāras spēli, un ir līdzveidotāja “Solfeg.io” – inovatīvai mūzikas mācību aplikācijai bērniem un jauniešiem.

    Ieva Lapkovska ir flautiste un komponiste, ieguvusi bakalaura grādu Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā. Ieva ir komponējusi mūziku, iedvesmojoties no Zentas Mauriņas daiļrades, ko izpildīja Zentas Mauriņas piemiņas istabā, rakstnieces eseju „Sirds mozaīka. Atbalsis (ar Vairas Vīķes-Freibergas komentāriem)” atvēršanas svētkos. Šobrīd Ieva sadarbojas ar dzejnieci Noru Grēniņu, komponisti Laumu Kazaku un mūziķi Mariannu Puriņu, veidojot muzikālo noformējumu dzejkoncertam „Tu sauci mani vārdā – upju līnijās”.
    Ieva ir piedalījusies JVLMA sociālās dzīves veidošanā, kur viņa darbojās „Vox Musicae” publicistikas elektroniskajā platformā, kā arī bija Latvijas simtgades rīcībkomitejas dalībniece, aktīvi plānojot un organizējot LV100 pasākumus. Praktizējusies “Latvijas Radio 3 Klasika” kā redaktore un veidojusi intervijas raidījumam “Jāzeps”. Piedalījusies jauno komponistu konkursā “II International Contest of the Moscow Conservatory for Young Composers”. Ieva vairākus gadus darbojusies kā mūzikas pasniedzēja, un pašreiz kā pedagoģe darbojas mūzikas skolā “Muzikālā darbnīca” un Bolderājas Mūzikas un mākslas skolā.

    Marianna Puriņa ir vijolniece un pedagoģe, absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmiju. Pašreiz Marianna darbojas kā vijoļspēles skolotāja Bolderājas Mūzikas un mākslas skolā, kā arī pasniedzot privātstundas.
    Marianna ir spēlējusi dažādos ansambļos un orķestros, tai skaitā, “DD orchestra” un Latvijas Nacionālā teātra orķestrī. Ansambļu, stīgu kvartetu un orķestru sastāvos uzstājusies gan Latvijas koncertzālēs, gan Zviedrijā, Vācijā, Austrijā, Čehijā un citās Eiropas valstīs.

    Inese Kalniņa ir profesionāla fotogrāfe, fotomāksliniece un pedagoģe. Inese veido fotoreportāžas aktuāliem galvaspilsētas kultūras notikumiem, sadarbojas ar kultūrtelpām (Mihaila Čehova Krievu teātris, Rīgas cirks u.c.), uzņēmumiem un veido privātas fotosesijas.
    Personālizstāde “Pār-Rīga” ir veltīta neparastām Vecrīgas jumtu ainavām, radošumam un jauna spēka apjaušanai. Tas ir stāsts ar tēlainu sižetu un vēstījumu kolāžas tehnikā – no zeltainām baznīcu detaļām līdz vakara krēslas iespaidiem, autore no jauna atsedz to, cik dažādi mēs katrs redzam vienas un tās pašas lietas.
    Fotogrāfe regulāri veido radošas personālizstādes, tai skaitā, vīriešu kailfoto izstāžu ciklu “Stihija. Vīrietis” (“The male element”), kas guvusi atzinību Latvijā, Lietuvā, Lielbritānijā, Krievijā un ASV, iegūstot augstu prestižā fotokonkursa “Black & White Spider Awards” žūrijas vērtējumu.

     

    Vairāk informācijas: Nora Grēniņa, tel.: 22308778

    Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • Ieva Muzikante. "Rudens. Lita Beiris" Izstāde “Latvija – gadalaiki”

    Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, no 29. augusta līdz 10. oktobrim skatāma Ievas Muzikantes gleznu izstāde “Latvija – gadalaiki”. Mākslinieces gleznotajos lielformāta portretos spoguļojas Latvijas daba, gada ritums un cilvēka mūžs, savijoties kopīgā stāstā. Izstādes atklāšana 28. augustā plkst. 18.00.

    Gleznu cikls “Latvija – gadalaiki” ir Ievas Muzikantes veltījums Latvijai. Ekspozīcija pārsteidz skatītāju ar novatorisku, oriģinālu un neparastu šīs tēmas risinājumu un cikla koncepciju. Gleznu sēriju veido lielformāta portreti, tajos vienojošais elements ir saulesbrilles ar spoguļstikliem, kuros redzamas Latvijas ainavas. Tā ir kā simbolisks cilvēka dzīves cikla atspoguļojums: portretos attēloti dažāda vecuma cilvēki no mazuļa līdz sirmgalvim cienījamā vecumā. Arī Latvijas ainavas, kuras redzamas saulesbrillēs, ir saistītas ar cilvēka mūžu – agrai bērnībai atbilst agrs pavasaris, jaunībai – vasara, brieduma gadiem – rudens, vecumdienām – ziema. Vienojošs ciklam ir arī pozitīvais mākslinieces vēstījums – cilvēka mūžs ir skaists un unikāls jebkurā vecuma posmā, tāpat kā Latvijas daba ir skaista ikvienā gadalaikā.

    Par saviem darbiem gleznotāja stāsta: “Cilvēka mūžs ir kā gada ritums: pavasarim seko vasara, vasarai seko rudens, rudenim – ziema. Cilvēks ir daļa no dabas, daļa no tēvzemes, daļa no laika un sabiedrības. Diemžēl mēs nevaram šo ciklu atkārtot, paņemot pavasara ziedētpriekam ziemas gudrību. Mēs katrs pasaulē skatāmies caur savu prizmu, un pasaule mums veras pretī un spoguļojas mūsos, tā arī šajās saulesbrillēs ir redzamas dzimtenes ainavas: bērnam tas ir pavasaris, pats mūža sākums, kad pasaule vēl ir jauna. Jaunības gados vasara atnes bagātus rudzu laukus un siena vālus, brieduma gados – rudens augļi un krāsu simfonija koku lapās, sirmgalvja acīs pretī lūkojas ziema, sniegs ir matos un pāri viņa mūžam.”

    Ieva Muzikante ir profesionāla māksliniece, Latvijas Mākslinieku savienības biedre, kura savu izglītību ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijā, 1990. gadā absolvējot Tēlniecības nodaļu un 2013. gada jūnijā – Glezniecības maģistratūru pie prof. Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa.

    Vairāk informācijas: Astrīda Cīrule
    +371 67764295; +371 29239472; +371 27162891; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

    Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • Maira Veisbārde. Andris Bērziņš. Veltījums dzejniekiem Izstāde “Veltījums dzejniekiem” Raiņa un Aspazijas vasarnīcā

    Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, no 1. septembra līdz 15. oktobrim aicina uz izstādi “Veltījums dzejniekiem”. Tajā eksponētas mākslinieces Mairas Veisbārdes un mākslinieka, tēlnieka Andra Bērziņa gleznas, medaļas, vainagi un zīmējumi, kas veltīti Rainim, Aspazijai un Dzejas dienām. Izstādes atklāšana 29. augustā plkst. 16.00.

    Izstāde ir veltījums Dzejas dienām un Aspazijai un Rainim. Tās centrā – Raiņa un Aspazijas portreti Andra Bērziņa zīmējumos un dzejniekiem veltīti Mairas Veisbārdes vainagi. Dzejnieku medaļas sasaucas ar Latvijas dabas tēliem un tautastērpiem, bet pasaules dvesmu izstādē ievij Šveices ainavas gleznās un Venēcijas tēma medaļās. Jūrmalas kultūras cilvēki un turpat dzejnieks Dante. Sieviešu tēli zīmējumos un skulptūrās atklāj sievietes skaistumu, kas vienmēr bijis dzejnieku iedvesmas avots. Dzeja visu vieno, kā to uzsvēris Rainis, un izstāde kļūst par gaišu sveicienu Dzejas dienās.

    Māksliniece Maira Veisbārde. Izglītību ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas stājglezniecības nodaļā (gleznotāja, mākslas pedagoģe, Mg. art. 1975. g.). Maira Veisbārde ir Latvijas Mākslinieku savienības un Jūrmalas mākslinieku biedrības biedre. Darbojas stājglezniecībā eļļas un pasteļa tehnikā. Tēmu loks plašs – portreti, klusās dabas, ainavas, figurālas kompozīcijas. Septiņu altārgleznu autore. Viņas mākslai raksturīgs dziļi latvisks, poētisks skatījums. Izstādēs piedalās no 1977. gada gan Latvijā, gan ārvalstīs – Somijā, Vācijā, Francijā, Krievijā, Baltkrievijā u.c. Darbi aplūkojami Latvijas Mākslinieku savienības galerijā un Talsu muzejā, daudzu Latvijas pašvaldību kolekcijās, Somijā – Alavusas, Tamperes un Pietarsāri pilsētu īpašumā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Dānijā, Zviedrijā, Francijā, Čehijā, Polijā, ASV, Vācijā, Somijā, Norvēģijā un citviet.

    Mākslinieks Andris Bērziņš. Izglītību ieguvis Latvijas Mākslas akadēmijā (tēlnieks, pedagogs, Mg. art. 1972. g.). Andris Bērziņš ir Latvijas mākslinieku savienības biedrs, Jūrmalas mākslinieku biedrības biedrs. Izstādēs piedalās no 1973. gada. Galvenie radošā darba virzieni – stājtēlniecība, medaļas, memoriālā skulptūra un zīmējumi. Andris Bērziņš ir Starptautiskās medaļu federācijas FIDEM biedrs, piedalījies Starptautiskās medaļu izstādēs Kolorādospringsā (ASV), Tamperē (Somija) u.c. Darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Talsu muzejā, Jūrmalas pilsētas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Somijā, Francijā, Polijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā. Tēlnieka Andra Bērziņa daiļradē vienu no galvenajām vietām ieņem medaļas, mīļākais materiāls ir bronza. Medaļas īstenotas bronzas lējumā ar plastisku virsmas apdari, kas pakļauta darba idejas atklāsmei.

    Plašā medaļu klāsta galvenās tēmas – Latvijas kultūras darbiniekiem veltītās medaļas: Rainis, Aspazija, Dante un “Dievišķā komēdija”. Mazo formu tēlos attēlots sievietes auguma poētiskais skaistums. Mākslinieku iedvesmo šo formu plastiskais plūdums un harmonija.

    Vairāk informācijas: Astrīda Cīrule

    +371 67764295; +371 29239472; +371 27162891; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

     

    Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • Iedvesmas prizma-afiša - maza FOTOIZSTĀDE “IEDVESMAS PRIZMA – 2” RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ

    Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, no 17. jūlija līdz 22. augustam būs skatāma LATVIJAS RADOŠO FOTOGRĀFU ASOCIĀCIJAS (LRFA) izstāde ”Iedvesmas prizma – 2”.

    Radošā vai mākslas fotogrāfija ir viens no vadošajiem fotogrāfijas žanriem Latvijā, kuras centrā ir autora ideja un tās realizācija. Izstādē „Iedvesmas prizma – 2” piedalās 26 fotogrāfi no dažādām Latvijas pilsētām. Autoru individuālais redzējums un eksperimenti atklāsies dabas ainavās, portretos, kā arī žanra un studijas fotogrāfijās. „Fotogrāfijās redzami gan precīzi tverti mirkļi, gan arī ar humoru un nopietnību radīti inscenējumi. Izstādē māksla un realitāte iet roku rokā, un to apvieno autoru mākslinieciskā estētika”, vēsta izstādes kuratore Eiženija Anna Freimane, LRFA prezidente.

    Izstādē piedalās fotogrāfi no Bauskas, Jelgavas, Jūrmalas un Rīgas: A. Apšenieks, Ē. Biters, S. Budanovs, E. E. Čūdere, S. Danelsone, O. Danne, S. Eglīte, E. A. Freimane, A. Indriks, I. Kalniņa-Pētersone, J. Kalniņš, E. Kapša, Ē. Krēsla, Z. Ļebedeva, M. Martinsons, O. Martinsons, L. Mostvilišķis, G. Oškalna-Vējiņa, D. Ozols, I. Salmanis, A. Solodovņikovs, J. Zēbergs. Eksponētas arī LRFA Goda biedru G. Bindes, V. Brauna, V. Linka un L. Tugaļeva fotogrāfijas.

    Biedrība “LATVIJAS  RADOŠO FOTOGRĀFU ASOCIĀCIJA” ir dibināta 2017. gadā, tā regulāri rīko izstādes un turpina attīstīt mākslas fotogrāfijas virzienu Latvijā.

    Izstādes atklāšana notiks 16. jūlijā plkst. 17.00. Uz izstādes atklāšanu lūdzam pieteikties pa tālruni +371 67764295 vai e-pastā rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv

    Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

     

    Vairāk informācijas:
    Eiženija Anna Freimane

    LRFA prezidente

    +371 29239410

  • Foto: Didzis Grodzs Piesakies muzeja apmeklējumam!

    Rūpējoties par drošu muzeja apmeklējumu, pirms došanās uz muzeju aicinām veikt rezervāciju un izvēlēties piemērotāko apmeklējuma laiku. Ieejas biļete būs jāiegādājas muzejā.

    Reģistrējies šeit:

    Raiņa muzejs “Jasmuiža”: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/65/97/533

    Raiņa muzejs “Tadenava”: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/77/109/545 

    Raiņa un Aspazijas māja: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/71/103/539

    Raiņa un Aspazijas vasarnīca: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/73/105/541

Komentē