• WEB Ziemassvētku darbnīca vasarnīcā A401 - Ziemassvētku rūķu radošā darbnīca Raiņa un Aspazijas vasarnīcā
    1. 8. decembrī plkst. 11.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (J. Pliekšāna ielā 5/7, Majoros) pirmsskolas un sākumskolas bērni ar ģimenēm tiek aicināti kopīgi darboties Ziemassvētku rūķu radošajā darbnīcā.

    Kopā ar muzejpedagogiem sagaidīsim Ziemassvētku rūķi, veidosim eglītes rotājumus un rotāsim mūsu pašu eglīti – Princesi, ieklausīsimies Raiņa ziemas dzejoļos, griezīsimies sniegu pārslu virpulī un radīsim savu Ziemassvētku brīnumu – sniegputeni.

     

    Darbnīcas ilgums – 1h 30min

    Maksa par nodarbībām – 1.00 EUR

    Vecākiem, kas atved bērnu, ieeja muzejā bez maksas.

    Iepriekšēja pieteikšanās pa tālrn.+37167764295 vai rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv

     

    Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums

    Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

    Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv

     

  • rsz_krf_5674 Raiņa un Aspazijas muzeju darba laiki svētkos!

    Raiņa un Aspazijas māja (Rīgā) un Raiņa un Aspazijas vasarnīca (Jūrmalā) sestdien, 17. novembrī strādās no 10.00 līdz 16.00.

    Raiņa un Aspazijas vasarnīca būs slēgta otrdien, 20. novembrī.

    18. un 19. novembrī, kā ierasts svētdienās un pirmdienās, abi muzeji būs slēgti.

  • Latviešu rakstnieki par valsti A301 Konference “Latviešu rakstnieki par valsti” Raiņa un Aspazijas vasarnīcā

    8. novembrī plkst. 14.00. Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, Jūrmalā noritēs zinātniskā konference “Latviešu rakstnieki par valsti”.

    Tuvojoties valsts simtgadei, gatavojamies ieskatīties tās tapšanas procesos. Konferences dalībnieki runās par latviešu rakstnieku uzskatiem, idejām, darbību saistībā ar neatkarīgas Latvijas valsts veidošanu. Referāti atklās, kāda ir mūsu literātu loma valsts tapšanā un tās idejiskās bāzes izstrādē.

    Konferences programma:

    I sēde – vada Jānis Zālītis

    Astrīda Cīrule (Raiņa un Aspazijas vasarnīca, MMA).
    Valsts idejas attīstība Raiņa drāmās.
    Gundega Grīnuma (Raiņa un Aspazijas muzejs, MMA).
    Rainis. No politiskās autonomijas līdz nacionālajai valstij.
    Anna Žīgure (rakstniece, tulkotāja, diplomāte)
    Senču mantojums.

    Kafijas pauze
    II sēde – vada Astrīda Cīrule
    Jānis Zālītis (Raiņa un Aspazijas māja, MMA).
    “Daugavas sargs” Rihards Valdess.
    Maira Valtere (Jāņa Akuratera muzejs, MMA).
    Jāņa Akuratera uzskati par jaunās Valsts kultūrpolitiku.
    Līva Grudule (Piebalgas muzeju apvienība “Orisāre”).
    Kārlis Skalbe un Latvija. No sapņa līdz bēguļa laivai.

    Vairāk informācijas: astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv
    Tālr. +371 27162891
    www.memorialiemuzeji.lv

    Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.
    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • DZEJDARBI MUZEJĀ A302 - WEB Dzejdarbi muzejā
    1. 15. septembrī plkst. 12.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (J. Pliekšāna ielā 5/7, Majoros) pirmsskolas un sākumskolas bērni tiek aicināti uz Dzejdarbiem muzejā – radošām dzejas aktivitātēm kopā ar muzejpedagogiem. Bērni darbosies ar Raiņa dzeju – gatavos dzejas salātus, piedalīsies Lellītes Lolītes “Veļas dienā”, kā arī radīs savus dzejas darbus. Ieeja pasākumā bez maksas.

    Iepriekšēja pieteikšanās pa tālr. +371 67764295 vai linda.grinberga@memorialiemuzeji.lv

     

    Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums

    Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos

    un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

    Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv

     

  • 03 - kopija Izstāde “Rainis. 1918.” Raiņa un Aspazijas vasarnīcā

    Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (J. Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala) 12. septembrī plkst. 16.00 atklās izstādi “Rainis. 1918.”

    Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Raiņa un Aspazijas vasarnīcā izveidota izstāde par neatkarīgas Latvijas valsts idejas izaugsmi Raiņa filozofiskajās un sociālajās idejās un daiļradē. Tā atklās apstākļus, kādos dzejnieks izauklē Latvijas neatkarības ideju. Laikā, kad šī ideja pārtop realitātē, notikumi Eiropā un Krievijā risinās strauji, bet Rainis un Aspazija atrodas izolācijā Šveicē, un kara apstākļos ir ļoti ierobežotas informācijas iespējas par notikumiem dzimtenē. Izstāde atklāj, kā rodas ideja, ko mākslinieks izsapņo pie galda, un kā tā sasaucas ar realitāti. Izstādes vēstījums ved no baltas lapas ar vārdu “Latvija”, izaugot līdz nākotnes pravietojumam – dramatiskajai poēmai “Daugava”.

    Izstādē eksponēti grāmatu izdevumi no Raiņa un Aspazijas personīgās bibliotēkas, fotoattēli, rokraksti, korespondence, mākslas darbi un piemiņas lietas, tostarp arī reti redzētas relikvijas. Vai varat iedomāties piezīmju grāmatiņu, kurā atzīmēti visi svarīgie notikumi – radošais darbs, mākslas iespaidi, finanses, viesi un korespondence astoņpadsmit gadu garumā? Eduarda Metuzāla pasteļi izvadās apmeklētājus pa taciņām, kur staigājis Rainis Šveicē. Tur noplūktie augi saglabāti dzejnieka herbārijā. Dzejnieku Triju Zvaigžņu ordeņi būs redzami ne tikai fotoattēlos, bet arī īstenībā. Apmeklētājam būs iespēja apsēsties pie Raiņa dažādu gadu rakstāmgaldiem un pašiem mēģināt izlasīt dzejnieka rokrakstus vai pārlapot viņa fotogrāfiju albumus un, tieši saskaroties ar eksponātiem, izsekot Raiņa domas attīstībai.

    Izstādes mākslinieks Reinis Suhanovs par “Rainis. 1918.”: “Izstādes stāsts ir par to, kā ideālā zeme dzimst uz rakstāmgalda. Pavisam tālu no dzimtajām vietām, pilnīgi citā kultūrā un ainavā. Mākslinieks atrodoties simtiem kilometru no dzimtenes, bet iedvesmojoties no vēstures, literatūras un savas subjektīvās pieredzes, rada savu pasauli, kas reizē ir sapnis par dzimteni. Viena pastkarte vai vēstures grāmatā izlasīts teikums var kļūt par impulsu, lai Rainis sēstos pie rakstāmgalda un uz mazām lapiņām sāktu veidot pasauli, kurā mēs varam iegrimt arī šodien.”

    Materiāli izvietoti divos līmeņos: ideju pasaulē un realitāte, ko savstarpēji savieno dzejnieka emocijas, pārdzīvojumi un centieni ietekmēt Eiropas sabiedrisko domu par Latvijas likteni. Tiks eksponēti vairāki nozīmīgi oriģinālmateriāli: dzejnieku korespondence, fotoattēli no 1918. gada, nepabeigto darbu rokraksti (“Kajs Grahs”) u.c.

     

    Atskatoties atpakaļ, 1925. gadā Rainis atzīst: “Un vai mana gaita nav bijusi laimīga? Jo kas gan cilvēkam var būt augstāks par laimi redzēt augam lielu, staltu organismu – valsti, augam līdzi civilizētās pasaules tautām? Varu izteikt pārliecību, ka mūsu tauta var pastāvēt un pastāvēs gadu tūkstošus, ja tik viņai būs visaugstākie – cilvēces – mērķi, ja viņa priekš tiem spēs upurēt visus dvēseles spēkus… Lai dzīvo mūsu mīļā, dārgā Latvija!”

     

    Izstādes satura autore – Astrīda Cīrule, mākslinieks – Reinis Suhanovs.

    Izstāde būs skatāma līdz 2019. gada jūnijam.

    Izstāde veltīta Latvijas valsts simtgadei, atbalsta Kultūras ministrija.

    Vairāk informācijas:

    +371 67764295; +371 29239472; +371 27162891;

    astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

    Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

    Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv

  • Vilni A3-03-mazaks Foto izstāde “Viļņi” Raiņa un Aspazijas vasarnīcā
    1. 1. septembrī plkst. 16.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (J. Pliekšāna ielā 5/7, Jūrmalā) tiks atklāta somu fotogrāfa Matti Outakoski foto izstāde “Viļņi”.

    Fotoizstādes centrā ir kustība dabā, kuru mākslinieks centies iemūžināt, darbojoties dažādās ekspozīcijas tehnikās. “Jau ilgi esmu gribējis nofotografēt vēja radīto kustību. Vējš ir ne tikai jūtams, bet arī redzams. Tā sauktā “dzīvā bilde” likās pārāk ikdienišķa. Ar ātro ekspozīciju (multiekspozīciju) uzņemta klusās dabas fotogrāfija var izskatīties labi, bet šī metode mani vairs nesaista. Pamēģināju garo ekspozīciju, kas padara fotogrāfiju nedaudz neskaidru, bet savukārt izceļ atsevišķas mazas detaļas,” atklāj mākslinieks. Nianses kustības attēlojumā atklāj pārmaiņas dabā, kā arī attēlo cilvēka un dabas attiecības laiku lokos.

    Matti Outakoski dzimis 1953. gadā Helsinkos. Fotogrāfs dzīvo Tamperē un iepriekš darbojies arī kā žurnālists, producents un mūziķis. Matti Outakoski studējis mūziku Helsinkos, Bratislavā, Stokholmā un Vīnē, kā altists darbojies dažādos orķestros un kamermūzikas grupās Somijā. Apguvis arī viola d’amore spēli. Kopš 1984. gada strādājis par žurnālistu-fotogrāfu dažādās avīzēs, no 2002. līdz 2004. gadam bijis Kokkolas un Lahti mākslinieku savienību kultūras producents. Kopš 2004. gada mājās audzinājis meitu.

    No 2010. gada mākslinieks galvenokārt nodarbojas ar fotografēšanu. Foto izstādes rīkotas Tamperē, Jūrmalā un Prāgā.

    Fotoizstāde skatāma līdz 20. oktobrim.

    Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

    Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv

  • wiser afiša - gala-1 Izstāde “wiser : viedļaudis” savieno paaudzes
    1. 2. augustā plkst. 19.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, J. Pliekšāna ielā 5/7, durvis vērs mākslas foto izstāde “wiser : viedļaudis”.

    Projekta autores Agnese Aljēna un Madara Lazdiņa jau vairāk nekā pusotru gadu fotogrāfē vecākā gada gājuma cilvēkus ne tikai Latvijā, bet arī Norvēģijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Francijā, Šveicē un pat Indijā un Vjetnamā. Šī gada pavasarī WISER fotoizstāde tapa Lielbritānijā, kur sadarbībā ar organizāciju “Initiatives of Change United Kingdom” fotogrāfes portretēja organizācijas vecākā gada gājuma cilvēkus, lai saglabātu viņu stāstus un atmiņas. Projekta turpinājumā izstāde tiek veidota Latvijā, un tajā tiek iekļauti gan Latvijas, gan ārvalstu Viedļaužu stāsti.

    ““WISER: VIEDĻAUDIS” ir ne tikai mākslas, bet arī zinātnes projekts, tā mērķis ir iedrošināt paaudzes komunicēt, uzzināt citai par citu, beidzot tā pa īstam iepazīties un sajust dziļu, dvēselisku sarunu burvību,” stāsta projekta autores. Projekta pilnais formāts paredz ne tikai melnbaltu mākslas portretu, bet arī rokraksta un balss ieraksta paraugu, kā arī atbildes uz dažādiem jautājumiem, kas aptver tādas tēmas, par kurām dzīves skrējienā sarunāties šķietami neatliek laika – par vērtīgākajām dzīves pieredzēm, uzvarām un sāpēm, atmiņām un sapņiem.

    Projekts aizsākās dažādu iemeslu dēļ, bet viens no tiem – skaudra atklāsme, ka cilvēki savā starpā vairs nesarunājas: “Mēs visu jautājam internetam, sociālajiem portāliem, it kā tas būtu vienīgais zināšanu avots. Ar saviem vecvecākiem, ģimeni mēs runājam par ēdienu, laikapstākļiem un labākajā gadījumā nejēdzībām politikā, bet tad, kad ir jau par vēlu, attopamies, ka nezinām, par ko ir sapņojuši, pēc kā ilgojušies un kas ir sāpējis mūsu vecākiem un vecvecākiem, un tad ir ļoti, ļoti nepatīkami saprast, ka esam nodzīvojuši reizē, bet ne kopā,” stāsta Madara.

    “Mēs dzīvojam mūsu pašu jaunajā, vēl nenobriedušajā pasaules uztverē un mēs gribam ienest cilvēku viedumu digitālajā pasaulē,” papildina Agnese, kas sava vectēva pēdējā vasarā pirms 15 gadiem sāka ierakstīt abu sarunas: “Mēs runājām par viņa dzīvi, viņa pieredzi un ko es varētu no tā visa paņemt. Viedākā atziņa, ko esmu ieguvusi no tās vasaras sarunām, bija: “Vērtīgākais, ko vari atstāt šajā dzīvē, ir mīlestība”.” Agneses vectēvs bija inženieris un būvēja tiltus, bet daudz svarīgāk par tiltiem un ceļiem viņam likās aiz sevis atstāt patiesu izpratni par mīlestību un tās nozīmi.

    “Mēs gribētu, lai projekts “WISER : VIEDĻAUDIS” kļūtu par kustību un katrā ģimenē notiktu dziļa saruna starp paaudzēm, iemūžinot atmiņas, pieredzes un dzīvesziņu. Gribētu apkopot stāstus no visām pasaules malām – lai uz tiem pašiem jautājumiem atbild, piemēram, omīte no Aļaskas, Peru, Latvijas un Austrālijas. Gribētu salīdzināt rezultātus kvalitatīvi un kvantitatīvi, lai tā būtu ne tikai māksla, bet arī iespēja paskatīties uz to no antropoloģijas un socioloģijas perspektīvas. Ceram, ka šī izstāde būs iedvesmas avots vismaz kādam tā kārtīgi izrunāties ģimenē un beidzot pa īstam iepazīties,” aicinot uz izstādi, uzsver fotogrāfes.

    Raiņa un Aspazijas vasarnīcā būs skatāmas ne tikai Agneses un Madaras, bet arī Indras Ingersones, Toma Pāvila un Raivja, Ingus un Gitas Kiseļu uzņemtās fotogrāfijas.

    Izstāde būs skatāma līdz 30. augustam.

     

    Vairāk informācijas:

    Madara Lazdiņa
    tālrunis: +371 28665444

    e-pasta adrese: madara.lazdina@gmail.com

     

    Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

    Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv

     

  • IELUGUMS Starptautiska izstāde Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā

    3.jūlijā plkst. 15.00. Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, Jūrmalā tiks atklāta starptautiska izstāde “Valodas un literatūras ceļos”.

    Izstāde iepazīstina apmeklētājus ar dzejniekiem, kuri būtiski ietekmējuši dažādu tautu nacionālās literatūras un kultūras attīstību: Donelaiti, Raini, Puškinu, Mickeviču, Maironi un Kupalu. Izstāde atspoguļo arī kaimiņu tautu savstarpējos literāros kontaktus.

    Izstāde “Valodas un literatūras ceļos” veltīta Eiropas kultūras mantojuma gadam un tās realizācijai apvienojušies piecu valstu seši muzeji: Kaļiņingradas apgabala vēstures un mākslas muzejs (Krievija), Aleksandra Puškina Literatūras muzejs (Lietuva), Mairoņa Lietuviešu literatūras muzejs (Lietuva), Jankas Kupalas Valsts literatūras muzejs (Baltkrievija), Memoriālo muzeju apvienība (Latvija) un Ādama Mickeviča Poļu literatūras muzejs (Polija).

    Projekta mērķis ir stiprināt kaimiņattiecības starp muzejiem un to pārstāvētajām valstīm, uzlabot izpratni par kopīgo vēsturi, kultūras mantojuma bagātībām un kultūras daudzveidību. Izstādes iniciators – Kaļiņingradas apgabala vēstures un mākslas muzejs, kura filiāļu vidū ir Kristijona Donelaiša muzejs. Šogad aprit 200 gadi kopš Donelaiša poēmas “Gadalaiki” publicēšanas, šis notikums iekļauts UNESCO svinamo dienu kalendārā.

    Projekta aktivitātes noritēs vairākās valstīs 2018. gada laikā: 4. maijā izstāde tika atklāta Kaļiņingradas apgabala vēstures un mākslas muzejā, 3. jūlijā to atklās Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, 8. augustā – Ādama Mickeviča Poļu literatūras muzejā Varšavā, 8. septembrī – Aleksandra Puškina Literatūras muzejā Viļņā, 4. oktobrī – Jankas Kupalas Valsts literatūras muzejā Minskā, 19. oktobrī – Mairoņa Lietuviešu literatūras muzejā Kauņā.

    Raiņa un Aspazijas vasarnīcā izstādi varēs apmeklēt līdz 30. augustam.

    Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • Afiša-Latviskā identitāte Raiņa un Aspazijas vasarnīcā atklās izstādi “Latviskā identitāte”
    1. 4. jūlijā plkst. 17.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, Jūrmalā tiks atklāta izstāde “Latviskā identitāte”, kas tapusi sadarbībā ar Jūrmalas mākslinieku biedrību un Jūrmalas fotostudiju “Aspazija”.

    Mākslinieku un fotogrāfu kopīgi veidotajā izstādē būs apskatāmas Latvijai raksturīgās dabas ainavas – miglainie rīti, lauku viensētas – un citi latviskuma simboli gleznās un fotogrāfijās.

    Izstādē būs redzami Mairas Veisbārdes, Andreja Ģērmaņa, Ligitas Caunes, Pētera Postaža, Jāņa Andra Oša mākslas darbi, kā arī darbs no Intas un Imanta Ozoliņu izstāžu zāles privātkolekcijas – Jāņa Streiča “Lauku sēta”.

    Jūrmalas fotostudiju “Aspazija” pārstāvēs fotogrāfi Ojārs Griķis, Jevgēnijs Pugins, Ina Inta Liniņa-Ozoliņa, Atis Meibergs, Harijs Ķeņģis, Brigita Gulbe, Marģers Martinsons, Ojārs Martinsons un Una Liberte.

    Izstādes mērķis ir apzināt un izpētīt identitātes jēdziena nozīmi un tā daudzveidību: no Jāņu siera un dejām ap ugunskuru līdz dabas vērtību izprašanai.

    Jūrmalas mākslinieku biedrība 2017. gadā atzīmēja 40 gadu jubileju. Šajā periodā biedrības mākslinieki un fotogrāfi rīkojuši gan kopīgas izstādes, gan personālizstādes Latvijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Vācijā, Francijā un citur.

    Īpaši jāatzīmē dalība jūras tēmai veltītajās izstādēs „Marina”, kas Jūrmalas muzeja paspārnē kļuvušas starptautiskas.

    Fotostudija „Aspazija” gandrīz 10 pastāvēšanas gadu laikā realizējusi vairāk nekā 50 foto projektus.

    Studija saņēmusi Jūrmalas domes atzinību par ieguldījumu ievērojamu projektu īstenošanā Jūrmalas pilsētā. Fotomākslinieku darbi izstādīti ne tikai Latvijā, bet arī Londonā, Palangā, Minskā, Vitebskā un Sanktpēterburgā.

    Lielu ievērību un atsaucību Jūrmalas iedzīvotāju un pilsētas viesu vidū ieguva foto projekti “FotoMarina’2016” un “FotoMarina’2017”, kas bija daļa no jūras tēmai veltītajām izstādēm. “FotoMarina’2017” piedalījās autori no divpadsmit Latvijas fotoklubiem.

    Izstāde “Latviskā identitāte” būs apskatāma līdz 28. jūlijam.

    Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.
    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju
    publicitātes pasākumos.
    Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv

     

  • ALM_web_A4_12 Apceļo Latvijas muzejus!

    Hei! Vasarā esi aicināts apceļot Latvijas muzejus!

    Uzdevums dalībniekiem:

    No 5. jūnija līdz 31. augustam akcijas dalībnieks apmeklē vismaz 5 Latvijas muzejus.
    Ierodoties muzejā, dalībnieks savā Facebook vai Instagram profila laika līnijā ievieto foto, īsi komentējot redzēto, piedzīvoto un uzzināto, izmantojot mirkļbirku #Apcelolatvijasmuzejus.

    Ierakstam Facebook obligāti pievieno norādi @Apceļo Latvijas muzejus.

    Instagram vai Facebook ierakstā atzīmē konkrēto muzeju, izmantojot mirkļbirkas zīmi, piemēram, #lnmm vai #madonasmuzejs. Facebook lapā var izmantot rīku atzīmēt muzeja lapu ar @Limbažu muzejs.

    Lai vieglāk izvēlēties, kādus muzejus apmeklēt, izveidota karte, kas skatāma šeit: http://ej.uz/apcelomuzejus

    Vērtēšana: Nosakot akcijas uzvarētājus, žūrijas komisija vērtēs dalībnieka atraktivitāti un aktivitāti, ievietojot interesantākos attēlus, ierakstus un vērojumus par vismaz 5 apmeklētajiem muzejiem.

    Balvas: Akcijas “Apceļo Latvijas muzejus!” uzvarētājiem paredzētais balvu fonds:
    1) Brīvbiļetes ieejai Latvijas muzejos;
    2) Radošās nodarbības, muzejpedagoģiskās programmas un izzinošas ekskursijas grupai līdz 10 cilvēkiem
    3) muzeju izdevumi un katalogi;
    3) speciālās balvas no Latvijas Muzeju biedrības.
    *Neskaidrību gadījumā, jautājumus, lūdzu, sūtīt uz Latvijas Muzeju biedrības e-pasta adresi: muzeji@muzeji.lv vai zvanīt uz tālr. 29418187.