• Iedvesmas prizma-afiša - maza FOTOIZSTĀDE “IEDVESMAS PRIZMA – 2” RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ

    Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, no 17. jūlija līdz 22. augustam būs skatāma LATVIJAS RADOŠO FOTOGRĀFU ASOCIĀCIJAS (LRFA) izstāde ”Iedvesmas prizma – 2”.

    Radošā vai mākslas fotogrāfija ir viens no vadošajiem fotogrāfijas žanriem Latvijā, kuras centrā ir autora ideja un tās realizācija. Izstādē „Iedvesmas prizma – 2” piedalās 26 fotogrāfi no dažādām Latvijas pilsētām. Autoru individuālais redzējums un eksperimenti atklāsies dabas ainavās, portretos, kā arī žanra un studijas fotogrāfijās. „Fotogrāfijās redzami gan precīzi tverti mirkļi, gan arī ar humoru un nopietnību radīti inscenējumi. Izstādē māksla un realitāte iet roku rokā, un to apvieno autoru mākslinieciskā estētika”, vēsta izstādes kuratore Eiženija Anna Freimane, LRFA prezidente.

    Izstādē piedalās fotogrāfi no Bauskas, Jelgavas, Jūrmalas un Rīgas: A. Apšenieks, Ē. Biters, S. Budanovs, E. E. Čūdere, S. Danelsone, O. Danne, S. Eglīte, E. A. Freimane, A. Indriks, I. Kalniņa-Pētersone, J. Kalniņš, E. Kapša, Ē. Krēsla, Z. Ļebedeva, M. Martinsons, O. Martinsons, L. Mostvilišķis, G. Oškalna-Vējiņa, D. Ozols, I. Salmanis, A. Solodovņikovs, J. Zēbergs. Eksponētas arī LRFA Goda biedru G. Bindes, V. Brauna, V. Linka un L. Tugaļeva fotogrāfijas.

    Biedrība “LATVIJAS  RADOŠO FOTOGRĀFU ASOCIĀCIJA” ir dibināta 2017. gadā, tā regulāri rīko izstādes un turpina attīstīt mākslas fotogrāfijas virzienu Latvijā.

    Izstādes atklāšana notiks 16. jūlijā plkst. 17.00. Uz izstādes atklāšanu lūdzam pieteikties pa tālruni +371 67764295 vai e-pastā rainis.vasarnica@memorialiemuzeji.lv

    Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

     

    Vairāk informācijas:
    Eiženija Anna Freimane

    LRFA prezidente

    +371 29239410

  • Foto: Didzis Grodzs Piesakies muzeja apmeklējumam!

    Rūpējoties par drošu muzeja apmeklējumu, pirms došanās uz muzeju aicinām veikt rezervāciju un izvēlēties piemērotāko apmeklējuma laiku. Ieejas biļete būs jāiegādājas muzejā.

    Reģistrējies šeit:

    Raiņa muzejs “Jasmuiža”: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/65/97/533

    Raiņa muzejs “Tadenava”: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/77/109/545 

    Raiņa un Aspazijas māja: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/71/103/539

    Raiņa un Aspazijas vasarnīca: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/73/105/541

  • mazs LAIKMETĪGĀS MĀKSLAS IZSTĀDE “SIEVIETE BEZ ĪPAŠĪBĀM” RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ

    No 2020. gada 2. jūnija līdz 11. jūlijam Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jāņa Pliekšāna ielā 5/7, Jūrmalā skatāma laikmetīgās mākslas izstāde “Sieviete bez īpašībām”. Izstādē piedalās mākslinieces Elīna Brasliņa, Krista Dintere, Liene Mackus, Krista Dzudzilo un Sandra Krastiņa. Izstādes kuratore Jana Kukaine.

    Izstādes nosaukums ietver norādi uz pazīstamā austriešu rakstnieka Roberta Mūzila (Robert Musil) romānu “Cilvēks bez īpašībām” (“Der Mann ohne Eigenschaften”, 1943) un reizē piesaka feminisma filozofijas tēmu loku, kas atsedz Rietumu kultūrā pastāvošo pieņēmumu par vīrieti kā visu lietu (un pašas cilvēcības) mēru, sievieti uztverot kā vīrieša Citu, viņa fantāziju projekciju, “tumšo kontinentu” un neizsakāmo “tukšumu”. Literārajām un filozofiskajām atsaucēm tiek pievienota arī vizuāla norāde uz feminisma mākslas ikonogrāfiju, kas atklāj gan piederības sajūtu pāri paaudzēm, gan mirklim piesaistītu pašironiju: sieviete bez īpašībām ir kā gliemezis bez mājiņas – izplūdusi, nekonkrēta, anonīma, nesakārtota un šaubu pilna, taču reizē gana ietilpīga, lai tajā pietiktu vietas daudzajām (un nereti pretrunīgajām) kultūras radītajām lomām. Pievēršanās gliemeža atstātajai sliedei un vēlme to materializēt laikmetīgos mākslas darbos ir vēl viens izstādes radošais atskaites punkts.

    “Sieviete bez īpašībām” iezīmē māksliniecisku pozīciju, kurā feministiska refleksija ir pašsaprotama daļa no 21. gadsimta pasaules redzējuma. Tā nesniedz definīcijas, izvairās kaldināt identitātes vai vilkt stingras robežas, kā arī apšauba mākslas neitralitāti vai vajadzību runāt “mūžības vārdā”. Tā vietā izstāde aptver dažādību, pretrunīgumu un nenoteikto mainīgumu, kā arī pievēršas tādām tēmām kā ķermeniskums, ievainojamība, novecošana, radīšana, dzīvības trauslums un atjaunotne. Savukārt norises vieta – vasarnīca, kurā kādreiz dzīvoja Aspazija, – simboliski uzsver feminisma (pagaidām tikai daļēji atklāto) ģenealoģiju Latvijas kultūrtelpā un mudina veidot jaunas – paplašinātas un atvērtas – feministiskās solidaritātes, sadarbības un satikšanās formas.

    Izstādes ietvaros notiks Sandras Krastiņas lekcija “Kad skatās uz mums, vai redzam sevi?”, kas veltīta sieviešu attēlojumam dažādu laikmetu Rietumu mākslā. Lekcijas norises laiks tiks izziņots atsevišķi.

    Izstādi atbalsta: Raiņa un Aspazijas vasarnīca, Memoriālo muzeju apvienība, Valsts kultūrkapitāla fonds, biedrība LAUKKU.

    Izstādes vizuālo identitāti veidojusi Elīna Brasliņa.

    Vairāk informācijas:

    kuratore Jana Kukaine

    +371 29131410; jana.kukaine@gmail.com;

    speciāliste Linda Grīnberga

    +371 67764295; +371 29239472; linda.grinberga@memorialiemuzeji.lv

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • facebook3 Raiņa un Aspazijas vasarnīca atvērta no 21. maija

    Pēc vairāk nekā divu mēnešu pārtraukuma 21. maijā Raiņa un Aspazijas vasarnīca atkal ver durvis apmeklētājiem.

    Aicinām apmeklētājus izvērtēt savu veselības stāvokli un neapmeklēt muzeju, ja personai ir elpceļu infekcijas slimības simptomi, kā arī ja personai ir noteikts pienākums ievērot pašizolāciju, mājas karantīnu vai stingras izolācijas nosacījumus.

    Ja personai ir infekcijas slimības pazīmes (drudzis, klepus, elpas trūkums), muzeja darbiniekiem ir tiesības apmeklētāju neielaist/lūgt pamest muzeja teritoriju.

    Muzeja apmeklējuma laikā aicinām ievērot higiēnas prasības un mazgāt vai dezinficēt rokas tam paredzētajās vietās, ievērot 2 metru distanci no pārējiem apmeklētājiem un norēķiniem izmantot maksājumu kartes.

    Memoriālo muzeju apvienības muzeji, verot durvis apmeklētājiem, piedalās kopējā muzeju informatīvajā kampaņā #TiekamiesTagad. Tās ietvaros apmeklētāju ērtībai muzejā būs izvietoti spilgti dzelteni vienota dizaina un informācijas materiāli, kas veidoti saskaņā ar valstī noteiktajām sanitārā protokola prasībām un aicina apmeklētājus rūpēties par sev un apkārtējiem drošu viesošanos muzejā. Kampaņu organizē Latvijas Muzeju biedrības biedri. Vairāk informācijas: muzeji.lv

  • Izsaukuma_zime MUZEJI SLĒGTI

    Sakarā ar Ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī no 13. marta līdz 14. aprīlim Raiņa un Aspazijas muzeji Jūrmalā, Rīgā, Tadenavā un Jasmuižā tiek apmeklētājiem slēgti un plānotie pasākumi atcelti.

  • Aspazijai–155_WEB_10 ASPAZIJAS DZIMŠANAS DIENA GRIEĶIJAS NOSAKAŅĀS RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ
    1. 25. martā plkst. 18.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, J. Pliekšāna ielā 5/7, notiks Aspazijas 155. dzimšanas dienai veltīts pasākums Grieķijas noskaņās “Sengrieķu dzejnieces Sapfo liriskā atbalss latviskā skanējumā”.

    Pasākumā skanēs sengrieķu dzejnieces Sapfo dzejas vārsmas oriģinālvalodā un atdzejojumi latviski, kā arī veltījumi abām leģendārajām dzejniecēm – Sapfo un Aspazijai. Dzejniecēm veltītajā vakarā piedalīsies Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļas pasniedzēji un studenti, Dr. philol. Ilze Rūmniece, Dr. philol. Ilona Gorņeva un atdzejotāja Mg. philol.  Daiga Lapāne, kā arī jaunā dzejniece Lonija Kazlauska un dzejas krājuma “Aiz sidraba šķidrauta” autori Sarma Upesleja un Māris Reinbergs.

    Līdz mūsdienām saglabājušies vien daži Sapfo dzejoļi un to fragmenti, tomēr tie ir ietekmējuši dzejniekus kopš senajiem laikiem līdz pat mūsdienām. Sapfo dzejai raksturīga formas un pantmēra daudzveidība, un viņas darbi ir spilgti emocionāli, individuālu pārdzīvojumu piesātināti, tāpat kā Aspazijai. Sievietes balss, mīlas un kaisles tēmas ir Aspaziju un Sapfo liriku vienojošie motīvi.

    Ieeja bez maksas.

    Vairāk informācijas: Astrīda Cīrule

    +371 27162891; astrida.cirule@memorialiemuzeji.lv

     

    Memoriālo muzeju apvienības un Raiņa un Aspazijas vasarnīcas rīkots publisks pasākums.

     

    Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • mazs LIELDIENU IZRĀDE RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ

    Pavasara saulgriežu laikā, 21. martā plkst. 12.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (Jūrmala, Jāņa Pliekšāna iela 5/7) Liniņu leļļu saime aicina iepazīt Lielās dienas tradīcijas interaktīvā izrādē ģimenēm ar bērniem.

    Liniņu saime ir leļļu ģimene, kas svin gadskārtu svētkus un aicina iesaistīties svētku svinēšanā un rotaļās arī bērnus un vecākus. Kopā ar lellēm bērni šoreiz svinēs Lielo dienu, piedaloties svētku gatavošanās darbos un uzzinot par to norisi un nozīmi. Izrādes laikā folkloras kopa “Putni” izdziedās un izspēlēs ar saulgriežiem saistītās dziesmas un rotaļas, bet lellēm līdzpārdzīvos aktieri Alīda Pērkone un Rihards Zelezņevs.

    Lielā diena ir laiks, kad tumsa un gaisma ir nonākusi līdzsvarā. Tas ir pārejas brīdis, kad ir jāpalīdz dabai iešūpoties jaunam gaismas un dzīvības ritam. Lai to paveiktu, svētkos ir jāveic daudz un dažādas darbības – saules lēktā jāmazgājas avotā, jāizšūpojas, jāripina olas un jāatbrīvo balss ar skaņām dziesmām, jo nu dzīvības spēkam ir vaļa gavilēt – sākas jauns saules ceļš kalnup pretim dabas ziedonim – Jāņu laikam un tās pilnbriedam rudenājos.

    Projektu īsteno “Nodibinājums Māras loks” sadarbībā ar KLKI (Kustību par latvisku kultūru izglītībā) un Raiņa un Aspazijas vasarnīcu.

    Ieeja bez maksas.

    Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

     

  • Negaiditi_prieksmeti_plakats_RAmuz_A3 RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCĀ ATKLĀS IZSTĀDI „NEGAIDĪTI PRIEKŠMETI RAIŅA UN ASPAZIJAS BIBLIOTĒKĀ”

    No 3. marta līdz 25. aprīlim Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7 aicina uz izstādi Negaidīti priekšmeti Raiņa un Aspazijas bibliotēkā”. Tā stāsta par lietām, kuras atrastas starp grāmatu lapām dzejnieku personīgajā bibliotēkā.

    Raiņa un Aspazijas mājā Rīgā, Baznīcas ielā 30 ir aplūkojama Raiņa un Aspazijas unikālā personīgā bibliotēka. To veido vairāk nekā 6000 grāmatu 17 valodās, kas aptver visdažādākās literatūras un dzīves jomas – vēsturi, ģeogrāfiju, filozofiju, folkloru, literatūras un mākslas teoriju, jurisprudenci, latviešu un cittautu daiļliteratūru, dabaszinātnes utt. –, kā arī plašs laikrakstu un žurnālu klāsts. Sekojot Raiņa un Aspazijas vēlmei, bibliotēka ir pieejama izpētei.

    Tomēr atsevišķas bibliotēkas grāmatas ir interesantas arī kā lietas pašas par sevi, turklāt tās glabā pavisam negaidītus atklājumus – tajās tīši vai netīši ievietotus priekšmetus, visbiežāk pavisam nesaistītus ar grāmatas saturu.

    Izstāde ir iespēja no neparasta skatupunkta ielūkoties Aspazijas un Raiņa radošajā laboratorijā – bibliotēkā – un uzzināt, kas bijis noslēpts starp grāmatu lapām.

    Grāmatās atrasto lietu ekspozīciju saturiski padziļina gleznotājas, ilustratores, operas un teātra scenogrāfes, kostīmu un filmu mākslinieces Ievas Jurjānes radītie mākslas darbi – eksponēto grāmatu portreti un krāšņas vīzijas, kas ilustrē izstādē skatāmās tēmas.

    Arī mazie izstādes apmeklētāji varēs atrast sev interesējošas nodarbes – saliekamas bilžu mīklas ar putnu attēliem un dzeju, garšvielu smaržu piedzīvojumu, iespēju uzbūvēt pilsētu.

    Izstāde tiks eksponēta Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7 no 3. marta līdz 25. aprīlim. Atklāšana 3. martā plkst. 15.00

    Izstādē izmantoti Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma materiāli.

    Izstādi veidojuši:

    Ieva Jurjāne – oriģinālilustrācijas;

    Gints Mālderis un „Dizaina informācijas centrs” – dizains;

    Dora Pauzere – priekšmetu atlase un teksts.

    Vairāk informācijas: Dora Pauzere, e-pasts: dora.pauzere@memorialiemuzeji.lv, tālrunis: 29572469.

    Izstādi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

    Memoriālo muzeju apvienības un Raiņa un Aspazijas vasarnīcas rīkots publisks pasākums.

     

    Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • Donelaiša izstāde_web - kopija RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCA AICINA UZ LIETUVIEŠU DZEJNIEKAM DONELAITIM VELTĪTU IZSTĀDI

    Raiņa un Aspazijas vasarnīcā (Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala) no 3. marta līdz 25. aprīlim norisināsies Kaļiņingradas apgabala vēstures un mākslas muzeja izstāde, kas veltīta luterāņu mācītājam un vienam no pirmajiem lietuviešu dzejniekiem Donelaitim.

    Kaļiņingradas muzeja veidotā izstāde „Donelaitis un viņa laiks“ vēsta par 1714. gadā dzimušo Prūsijas lietuviešu mācītāju un dzejnieku, poēmas „Gadalaiki“ autoru Kristijonu Donelaiti. Lazdīnēļos (tagad ciemats Čistije Prudi Kaļiņingradas apgabalā), kur kopš 1979. gada darbojas dzejniekam veltīts muzejs, Donelaitis bija draudzes mācītājs un sabiedriskās dzīves veicinātājs no 1743. gada līdz pat savai nāvei 1790. gadā. Kas veidoja dzejnieka pasaules uztveri un radīja iedvesmu poēmai – spilgtākajam un krāšņākajam 18. gadsimta vidus lietuviešu zemnieku dzīves atainojumam? Kā mūsdienās tiek saglabāta Donelaiša piemiņa? Izstādes eksponāti – fotogrāfijas, zīmējumi, manuskriptu un vēstuļu fragmenti – sniedz atbildes uz šiem jautājumiem.

    Izstādi papildina materiāli par poēmu „Gadalaiki“ – tās tapšanu, vēstījumu, tulkojumiem un zudušā manuskripta neparasto atgūšanu 20. gadsimta vidū kādā kara laika izpostītā pilī. Poēma iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā un tulkota 15 valodās, tajā skaitā arī latviešu. Tieši ar Kārļa Vatsona „Gadalaiku“ fragmentu tulkojumu (1822–1823) vien četrus gadus pēc poēmas iznākšanas aizsākās lietuviešu literatūras tulkošana latviski. 20. gadsimtā poēmas fragmentus tulkojuši tādi literāti kā Sudraba Edžus, Edgars Baumanis, Jānis Jaunsudrabiņš, Emīlija Prūse, Emīls Skujenieks, Jānis Sudarbkalns u.c. Studiju laikā Pēterburgas Universitātē priekšlasījumu par Donelaiti sagatavojis Rainis, viņš arī tulkojis „Gadalaiku“ sākuma daļu – manuskripts konfiscēts kratīšanas laikā Panevēžā.

    1. gadā iznāk poēmas pilns tulkojums Pauļa Kalvas atdzejojumā, bet 2006. gadā – viņa pārstrādāts tulkojums divvalodu izdevumā. Izstādē būs apskatāma daļa no latviešu valodas tulkojumu publikācijām.

     

    Izstāde tiks atklāta 2020. gada 3. martā plkst. 15.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā, Jāņa Pliekšāna ielā 5/7.

     

    Sīkāka informācija: Jānis Zālītis

    +371 67272643; +371 29336974; janis.zalitis@memorialiemuzeji.lv

     

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju

    publicitātes pasākumos.

  • kalendars_2 Raiņa un Aspazijas lugu varoņu vārdu kalendārs 2020!

    Memoriālo muzeju apvienība sadarbībā ar dizaina biroju H2E ir izveidojuši RAIŅA UN ASPAZIJAS LUGU VAROŅU VĀRDU KALENDĀRU 2020. gadam!
    Katru mēnesi kāds no Raiņa un Aspazijas lugu vārdiem atklās sevi itin citā gaismā, formā un nozīmē – noslēpies starp taisnām līnijām, lūkojoties caur ziedlapām vai peldot Daugavas viļņos.
    Kalendāru meklē Raiņa un Aspazijas māja un Raiņa un Aspazijas vasarnīca.
    Cena: 12 EUR
    Attēli: H2E

    kalendars_3 kalendars_1 kalendars)4

Komentē

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>