Rainis, Aspazija un citi dižgari akcijā-ceļojumā “Liktenīgā satikšanās”

Publicitātes foto

Publicitātes foto

Šā gada 7. martā jau tradicionāli notiks vairāku memoriālo muzeju kopīgais projekts – akcija-ceļojums “Liktenīgā satikšanās”, kas Rīgas centrā meklēs zīmīgās un liktenīgās tikšanās vietas. Ceļojums būs veltīts mīlestībai un draudzībai, romantikai un nejaušībām, kas pārvērtušās par Notikumiem.

Ceļojums sāksies plkst. 12.00 Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā (Lāčplēša iela 48/50–14) ar stāstījumu “Aleksandrs Čaks un viņa četras mīlestības”. Plkst. 12.40 pastaiga turpināsies Rīgas centrā, atklājot “liktenīgās satikšanās” vietas.

Aspazija savā autobiogrāfijā rakstīja: „Nejaušs gadījums vai, pareizāk, liktenis mani saveda ar Raini kopā: īsi priekš „Vaidelotes” uzveduma Garais bij pasteidzies sarakstīt recenziju, jo es viņam biju devusi izlasīt manuskriptu. Recenzija bija ļoti laba, bet tur galīgi bija pārprasts Mirdzas raksturs. Tas mani ļoti uzbudināja, jo Mirdza biju es pati un cits viss bija blakus lieta. Es, neko vairs nedomādama, kā vētra aizdrāzos uz  “Dienas Lapas” redakciju, uzsviedu rakstu uz galda un teicu, lai raksta, cik slikti grib, tikai ne nepareizi.”

Kur atradās “Dienas Lapas” redakcija, kurā bālais un mazliet nervozais Rainis pirmoreiz ieraudzīja vētraino Aspaziju? Kur Janis Rozentāls satika Elliju Forseli? Un kur Ojārs Vācietis iepazinās ar Ludmilu Azarovu?

Ceļojuma sākumā Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī varēs uzzināt par A. Čaku un viņa četrām mīlestībām. Pirmais nopietnais mīlestības iedvesmas avots ar konkrētu vārdu topošā dzejnieka biogrāfijā bija Leontīne Amālija Rundele – klasesbiedrene Rīgas 2. Valsts vidusskolā. Gudra meitene ar gariem, melniem matiem, kura nereti palīdzēja risināt mājas darbus. Skolas laiku draudzība vēlāk pārauga skaistā mīlestībā un iedvesmoja dzejnieku rakstīt un izdot pirmos dzejas krājumus.

1925. gada rudenī, kad A. Čaks sāk strādāt Drabešu internātskolā par skolotāju, viņa dzīvē parādījās vēl viena skaista meitene – Angelika Blaua, pievilcīga blondīne no Cēsīm. Enerģija, dinamisms, kas strāvoja no Angelikas, spārnoja dzejnieku jaunām vārsmām.

Anitas Bērziņas un Aleksandra Čaka mīlestības sākums 1933. gada rudenī bijā kā nebeidzami svētki. Viņi bieži devās garās pastaigās, apmeklēja kafejnīcas, daudz smējās un jokoja. Čaks ļoti lepojās ar savu jauno un skaisto draudzeni. 1941. gadā Anita kļuva par pirmo un vienīgo dzejnieka sievu.

Pēdējā Aleksandra Čaka sieviete bija Milda Grīnfelde, ar viņu dzejnieks pavadīja pēdējos septiņus savas dzīves gadus. Mīlestības kvēlē un sajūsmā tapa dzejoļi, kuri 1980. gadā tika izdoti dzejas krājumā „Debesu dāvana”.

Ceļojuma “Liktenīgā satikšanās” laikā būs iespēja uzzināt arī par Maldoņa ģimnāzijas audzēkņu Marijas Annas Dišleres un Paulas Jēgeres iepazīšanos ar Jāni Akurateru, par Ojāra Vācieša vēstuļu draudzību ar Dzidru Ķiguri-Nīmandi, par Krišjāņa Barona dēla iepazīšanos ar savu nākamo sievu Līnu un, kā tas tika uztverts Barontēva ģimenē, par Jaņa Rozentāla un somu dziedātājas Ellijas Forseles pirmo tikšanos, par Rūdolfa Blaumaņa un Annas Brigaderes draudzību.

Ceļojuma noslēgumā, plkst. 15.30 Andreja Upīša memoriālajā muzejā gaidāma saruna par zināmo un nezināmo rakstnieka biogrāfijā, kā arī varēs gūt ieskatu dažādu autoru mīlestības vēstulēs.

2014. gadā, sadarbojoties deviņiem Rīgas memoriālajiem muzejiem, ar Rīgas domes un VKKF finansiālu atbalstu tika īstenots projekts „Katram sava Rīga”, kura ietvaros notika 11 ceļojumi pa Rīgas kultūrvēsturiskajām vietām. Šogad daži visvairāk atsaucību guvušie ceļojumi tiks atkārtoti, bet tie būs mazliet citādi.

Biļetes uz ceļojumu “Liktenīgā satikšanās” nopērkama visās “Biļešu paradīzes” kasēs.  Biļešu cena – 6 eiro. Uzziņām – “katram_sava_riga@inbox.lv”.


loading