• Tadenava no augšas_Dagnis Vasiļevskis_2019.10 Kāda bija Tadenava

    Raini mēs pazīstam kā izcilu dzejnieku, dramaturgu un tulkotāju. Viņš bijis ne tikai Jaunās strāvas kustības pārstāvis, sociāldemokrāts, politiķis, bet arī būtiski ietekmējis latviešu valodas attīstību. Veiksmīgas sakritības, mērķtiecība un laikmeta tendences ir veidojušas Raini par izcilu vēstures un literatūras personību. Taču pirms tā visa viņš ir bijis arī bērns, tāds pats kā mēs visi. Bērnības iespaidi atainojušies dzejā bērniem, lugās, kā arī filozofiskos darbos. Tadenava ir vieta, kur 1865. gada 11. septembrī “Varslavānu” māju pirtiņā aizsācies dzejnieka Raiņa jeb Jāņa Pliekšāna dzīves ceļš. Sava tēva Krišjāņa Pliekšāna celtajā pusmuižā Jānis pavada pirmos trīsarpus gadus.

    Jāņa vecāki Krišjānis un Dārta ar deviņus gadus veco Līzi, Raiņa vecāko māsu, toreizējā Ilūkstes apriņķa Dunavas muižā ierodas 1863. gada pavasarī un apmetas uz dzīvi “Varslavānu” mājās, ko Pliekšāniem nomā izdod muižnieks Kazimirs Plāters-Zībergs.

    Varslavani_M.Lazdiņa_1980.g jūlijs

     

    “Varslavāni”, Raiņa dzimtā māja. Foto: M. Lazdiņa, 1980. gads. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums (RLMVM p21.815)

     Tadenavas vietvārds vai pusmuižas nosaukums kartēs tajā laikā vēl nav atrodams, jo tikai pēc dažiem gadiem tiek pabeigta Tadenavas pusmuižas celtniecība. Krišjānis kļūst par tās pārvaldnieku, un Pliekšānu ģimene ar pirms dažiem mēnešiem dzimušo Jāni no “Varslavāniem” pārceļas turp.

    Tadenava kļūst par nākamā dzejnieka “Saules pērkli”. Te gūtie bērnības iespaidi vēlāk atspoguļojas poēmā “Saules gadi” un kļūst par viņa saules-mīlas filosofijas vadmotīvu:

    Iznirst pirmā bērna miņa:

    Bērns pie žoga, aukles rokās,

    Apkārt saule – “Kur tā vieta?”

    – Tēva muiža Tadenava.[1]

    Liecību par to, kā izskatījusies Tadenavas sēta 19. gadsimta vidū un gadsimtu mijā, ir maz. Rainis Tadenavu pamet trīsarpus gadu vecumā un otrreiz mūžā tur vairs neatgriežas. Kārlis Dziļleja atmiņās raksta, ka Rainis solījis 1929. gada rudenī kopā ar viņu apmeklēt bērnības vietas.[2] Raiņa vietas Kārlis Dziļleja kopā ar mākslinieku Niklāvu Strunki un rakstnieku Jāni Grīnu apmeklē pēc dzejnieka bērēm, fiksējot ainavu atmiņās un skicēs. Dziļleja publicē iespaidus laikrakstā “Sociāldemokrāts”.[3]

    1. gada 11. oktobrī Rainis no Kastaņolas raksta Antonam Birkertam: “Ar prieku lasu, ka esat dabūjuši arī Tadenavas skatu, to es pats vairs neatminos.”[4] 1912. gadā Jānis Sermonis uzņem senāko zināmo Tadenavas pusmuižas fotoattēlu. Tiesa gan, A. Birkerts, vācot materiālus dzejnieka biogrāfijai, tieši viņa dzimtajā pusē Tadenavā nemaz nav bijis.
    RTMM_16133_Tadenava

    Tadenavas pusmuižas dzīvojamā māja. Foto: J. Sermonis, 1912. gads. Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums (RTMM 16133)

     Dignājā dzimušais literatūrvēsturnieks, bibliotekārs un kultūrvēsturnieks Alfrēds Goba 1927. gada vasarā apmeklē Tadenavu, tiesa, ne bez šķēršļiem: “Ceļš nebija vieglais. Izkulties pa lauku, pļavu un mežu celiņiem ir gandrīz vai varonība. No vienas dūksts, no vienas bedres laukā – otrā tūlīt iekšā.”[5] Ar zirga pajūgam neizbraucamo ceļu kontrastē zaļā Eglaines upes ainava – gar krastiem plašas, auglīgas pļavas, diženi ozoli, meži. Eglaines krastā viņu sagaida mežzinis, kurš izrāda Tadenavas saimniecību. “Dzīvojamā ēka ir veca. Mežzinis domā, ka viņai vajaga būt Raiņa vecumā. (..) Pelēka, kailām sienām, apdrupušu jumtu. Vidū galvenā ieeja, tās priekšā koka veranda. (..) Dārzs nekāds lielais nav bijis. Vecus Pliekšānu laiku augļu kokus saskaitām tikai kādus desmit. Un cik savādi šīs ābeles stādītas! Ne rindās, bet nelielos trijstūros.”[6]

    Ceļš uz Tadenavu_U.Peičs_1966.g.

    Ceļš uz Tadenavu. Foto: Uldis Peičs, 1966. gads.

    Tadenaviete Urzula Raubišķe, dzimusi 1879. gadā Rubeņu pagasta Ancenes muižā, atceras, kā Tadenavas pusmuiža – sēta, kurā Žaniņš spēra savus pirmos soļus, izskatījusies 19. gadsimta beigās. Urzulas stāsts[7] vietējā sēliskajā izloksnē sniedz, iespējams, spilgtāko ainu par to, kāda ir bijusi Pliekšānu saimniecība: „Šū vītu agrōk sauca par Pļeites poļvarku[8], tōpēc, ka tū rentēja Plīkšāns. Tadenavas mōjai lūgu nabeja tonī golā da ceļam, tagad smogi daudz pōrtaiseits. Klētei beja vīnas durs da pogolmam un toda kō pajume. Tū sauce par pīklēti. Zem vīna jumta kotrā golā beja pa vīnam stuburam[9]. Klētei tōpat kō visōm ākom beja šķindeļu jumts. Tōlōk stōvei zirgu klāvs, tas ir staļš zirgīm. Blokus beja vōgūzis[10], obi zam vīna jumta. Aiz klāva beja zirgu gona ustoba. Timā mōjeņā vairōk nekō nabeja, ko vīna ustabeņa un kukņa[11]. Tōda pate beja mūdernīku ustaba[12]. To stōvēi aiz šķivņa. Šķivņs ir tis pots, kas tagod. Blokus mūdernīku ustabai beja zemīs īrokts pagrobs ar ladim – ladu pagrobs.

    Dipatnieku māja_1968.g.

    Dipatnieku (kalpu) māja līdz mūsdienām nav saglabājusies. Foto: Līvija Volkova, 1968. gads

    Reja beja tīši pretim kungu mōjai. Tei stōvēi kūpā ar kulu. Kuls nū ōrpuses izskatējōs ko šķivņs. Tas beja divu duravu – vīnas do pogolmam, ūtras golā, obas augstas, plotas, lelas, lai var ībraukt ar visu vazumu. Rejā īīt tikai nū kula, pošai duru nabeja. Tōpēc tur beja cīši timss.

    Gūvu klāvs beja smogi gors, četru duravu: uz pogolma pusi, do ceļam, vīnā golā, ūtrā golā. Šur da pogolmam beja kūka tilts, ar zirgīm izbrauc augšā un pīvad bareibu, jo beja daudz gūvu, bej arī vuškas.”

    Arī Jānis Skudra, dzimis 1888. gadā Rubenes pagasta Dunavas muižā, atminas, ka vieta Pliekšānu laikā dēvēta par Pļeites poļvarku, bet, nomainoties rentniekiem, mainījies arī pusmuižas nosaukums sarunvalodā – Rihtera poļvarka, Dzeņa poļvarka u.tml. Saimes galā (mājas ziemeļu galā) atradusies plaša virtuve ar pavardu. Istabās bijušas nekrāsotu dēļu grīdas, baļķu sienas, dēļu griesti, kur ik diviem dēļiem pa vidu virsū trešais, bet durvīm kļampkas[13].

    1. gadsimta 50. gados Raiņa dzimtos “Varslavānus” un “Tadenavu”, kā arī citas Raiņa vietas gleznās iemūžina mākslinieks Vitālijs Kalvāns.

    No lielās saimniecības līdz mūsdienām saglabājusies vien pusmuižas dzīvojamā māja un šķūnis. Bez šķūņa un dzīvojamās mājas pagalmā atrodas 20. gadsimta 20. gados celta jaunsaimniecības dzīvojamā ēka, neliela pirtiņa dīķa krastā un 1967. gadā uzbūvētais Tadaines mežsaimniecības klubs.

    Tadenava no augšas_Dagnis Vasiļevskis_2019.10

    Tadenavas ciema centrs, bijušās pusmuižas teritorija. Divas ēkas – pusmuižas dzīvojamā māja un šķūnis, saglabājušās no 19. gadsimta apbūves. Pārējās ēkas uzbūvētas 20. gadsimta laikā. Foto: Dagnis Vasiļevskis, 2019. gads.

     

    Agnese Timofejeva

    Raiņa muzeja “Tadenava”

    izglītojošā darba un darba ar apmeklētajiem vadītāja

    1. 2020. gads

    [1] Rainis, J. Sētmalītes gulētājs. Kopoti raksti. 4. sēj. Rīga: Zinātne, 1985. 324. lpp.

    [2] Dziļleja, K. Pa dzejnieka bērnības takām. Laiks, 28.11.1956.

    [3] Dziļleja, K. J. Raiņa dzimtenē. Sociāldemokrāts. 27.09.1929., 28.09.1929.

    [4] Rainis, J. Vēstule A. Birkertam, 1912. gada 11. oktobrī. Kopoti raksti. 22. sēj. Rīga: Zinātne, 1985. 149. lpp.

    [5] Goba, A. Raiņa dzimtenē. Ilustrēts Žurnāls, nr. 8. 1927. 266.268. lpp.

    [6] Goba, A. Raiņa dzimtenē. Ilustrēts Žurnāls, nr.8. 1927. 266.268. lpp.

    [7] Atmiņas pierakstījusi Līvija Volkova, Tadenava, 1966. gada oktobrī, Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums.

    [8] Poļvarks­ – no krievu фольварк vai vācu vorwerk – pusmuiža

    [9] Stuburs –  stabs

    [10] Vāgūzis – (arī ratnīca) – piebūve vai telpa ratu vai citu braucamrīku novietošanai

    [11] Kukņa – virtuve

    [12] Mūdernīku ustaba – modernieku istaba – telpa piena glabāšanai un apstrādei

    [13] Kļampka – senlaicīgs durvju rokturis ar nospiežamu mēlīti durvju atvēršanai.

  • putnudienas2020 NAKTSPUTNU KLAUSĪŠANĀS PĀRGĀJIENS TADENAVĀ

    3.oktobrī  plkst.20.00

    Naktsputnu klausīšanās pārgājiens Tadenavā

    Pārgājiena garums – 6 km, dabas lieguma “Eglone” teritorijā .

    Ekskursiju vadīs Dabas aizsardzības pārvaldes inspektors Dagnis Vasiļevskis. Nepieciešams pārgājienam dabā un laikapstākļiem atbilstošs apģērbs un apavi.

    Tikšanās vieta: Raiņa muzejs “Tadenava”.

    Pieteikšanās un informācija: 26011317 (Lelde); lelde.uzkure@memorialiemuzeji.lv

     

    Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums. Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos. Vairāk informācijas: www.memorialiemuzeji.lv

     

  • Tadenavas Dzejas dienu programma Žaniņa dzimšanas dienas svinības un Dzejas dienas “Tadenavā”

    Raiņa muzejs “Tadenava” (Jēkabpils novads, Dunavas pagasts) 2020. gada 11. septembrī pulksten 11.30 aicina uz Raiņa 155. dzimšanas dienai veltītām Dzejas dienām “Balts mākonīts no debesīm laidās, lai nav vairs kas baidās”.

    Dzejas dienas plkst. 11.30 sāksies ar dzejas un mūzikas dāvanu stundu, bet plkst. 12.10 Raiņa dzimšanas dienas svinībās kopā ar Guntaru Godiņu un Inesi Zanderi izzināsim atdzejošanas noslēpumus un līdzdarbosimies dzejas darbnīcā. Piedzīvosim komiksu tapšanas procesu mākslinieces Elīnas Brasliņas vadībā un skatīsim viņas grāmatu ilustrācijas un zīmējumus animācijas filmai “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”. Plkst. 13.10 koncertā muzicēs duets Rihards Rudovičs un Elīna Seile.

    Pasākuma laikā būs skatāma Elīnas Brasliņas grāmatu ilustrāciju izstāde un zīmējumi animācijas filmai “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”. No plkst. 10.00 iespējams apmeklēt muzeja ekspozīciju.

    Pasākumā svinēsim arī bērnu dzejas gadagrāmatas “Garā pupa” atvēršanu. Skolu bibliotēkas saņems dāvinājumā dzejas krājuma eksemplāru.

    Skolēnu grupām obligāta iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni 29 250 484 vai 65 229 391, vai rakstot uz e-pastu tadenava@memorialiemuzeji.lv.

    Memoriālo muzeju apvienības un Raiņa muzeja “Tadenava” rīkots publisks pasākums.
    Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

  • Foto: Didzis Grodzs Piesakies muzeja apmeklējumam!

    Rūpējoties par drošu muzeja apmeklējumu, pirms došanās uz muzeju aicinām veikt rezervāciju un izvēlēties piemērotāko apmeklējuma laiku. Ieejas biļete būs jāiegādājas muzejā.

    Reģistrējies šeit:

    Raiņa muzejs “Jasmuiža”: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/65/97/533

    Raiņa muzejs “Tadenava”: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/77/109/545 

    Raiņa un Aspazijas māja: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/71/103/539

    Raiņa un Aspazijas vasarnīca: https://mobilly.lv/muzeju-bilesu-rezervacija/#/muzeji/73/105/541

  • tiekamiestagad #TiekamiesTagad Tadenavā

    ☀️ Laiks doties uz Raiņa dzimto Tadenavu – viņa saules un mīlas filosofijas šūpuli. Muzeja ekspozīcija ir brīnišķīgs veids kā iepazīt Raiņa bērnību dzīvi un tapušos darbus pavisam viegli, gluži kā rotaļājoties. Turklāt pavasara ziedonī Tadenavas mājas pagalms, takas un pļavas ir īpaši vilinošas, pilnas ar smaržām, skaņām un dzīvību. Nāc spēlēties ar sauli!

    ☎️ Priecāsimies, ja apmeklējumu pieteiksiet iepriekš. Mūsu tālrunis: 29250484 (pieņemam arī SMS).

    Lai apmeklējums ir drošs gan jums, gan mums!

     

  • Izsaukuma_zime MUZEJI SLĒGTI

    Sakarā ar Ārkārtas situācijas izsludināšanu valstī no 13. marta līdz 14. aprīlim Raiņa un Aspazijas muzeji Jūrmalā, Rīgā, Tadenavā un Jasmuižā tiek apmeklētājiem slēgti un plānotie pasākumi atcelti.

  • eiropas-putnu-dienas-2019_1 Eiropas putnu vērošanas dienas 6.oktobrī Tadenavā
    eiropas-putnu-dienas-2019_1

     

    Tuvojoties ziemai Raiņa muzejā Tadenavā taisīsim putnu barotavas, ko varēs ņemt līdzi uz mājām. Ziemā lai prieks gan pašiem, gan mazajiem lidotājiem!

    Darbnīcu vadīs Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Dagnis Vasiļevskis.

    Līdzi vēlams ņemt savu āmuru. Labu laikapstākļu gadījumā darbošanās notiks ārpus telpām, tāpēc ģērbties atbilstoši laikapstākļiem. Pēc pasākuma būs silta zupa.

     

    Vēlama iepriekšēja pieteikšanās pa tālr. 29250484, e-pastu tadenava@memorialiemuzeji.lv; Facebook – @RainisTadenava.

    Raiņa muzejs “Tadenava”, Dunavas pagasts, Jēkabpils novads.

  • Putnu_darbnica-Tadenava-A4-01_1 5.oktobrī Tadenavā aicinām uz radošo darbnīcu
    Putnu_darbnica-Tadenava-A4-01_1

    Raiņa muzejā “Tadenava” 5.oktobrī plkst. 11.30 notiks mākslas darbnīca “Klau, klau: čir! čir!”.

    Darbnīcu vada māksliniece Eva Vēvere.

    Darbnīca kā pieredzes telpa dzejas un vizuālās valodas savienošanai, kurā caur skaņām,
    tekstūrām un formām, atdzīvojas dažādi putnu tēli.
    Klausāmies putnu dziesmas un Raiņa dzejoļus par putniem no dažādiem krājumiem. Zīmējam putnus. Apskatām attēlus – kā dzejoļos iepazītie putni izskatās dabā. Katram dalībniekam jāiepazīst un jāizmēģina frotāžas tehnika. Pēc tam var izvēlēties vai vispirms veidot formas un tad kontūras vai otrādi – strādāt ar līnijām un tad piepildīt tās ar tekstūru. Nobeigumā apskatām un izrunājam padarīto, katrs var pastāstīt par uzzīmētajiem putniem.
    Darbnīcas ilgums: 2 h
    Dalībnieku skaits: 15 – 20 bērni

    Pēc darbnīcas cienāsimies ar tēju un cepumiem, dosimies muzeja ekspozīcijas piedzīvojumā un uzzināsim par Žaniņa (Raiņa) piedzīvojumiem Tadenavā.
    Vēlama iepriekšēja pieteikšanās pa tālr. 29250484, e-pastu tadenava@memorialiemuzeji.lv vai nosūtot muzejam ziņu Facebook.
    Dalības maksa darbnīcai un muzeja apmeklējumam 3 EUR ģimenei.

    Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

  • 70657159_2434600820142739_6962615786133258240_n Mākslas darbnīca “Neparastie vārdi” Tadenavā 28.septembrī
    70657159_2434600820142739_6962615786133258240_n

    Raiņa muzejā “Tadenava” 28.septembrī plkst. 13.00 aicinām uz mākslas/dzejas darbnīcu!

    Raiņa dzejoļos ir lietoti vārdi, kuru nozīmi bērni mūsdienās, iespējams, nezina, arī sadzīviskie notikumi un to uztvere bieži var likties sveši un nesaprotami. Kopā ar mākslinieci Ilzi Aulmani radošajā darbnīcā bērniem būs iespēja iepazīties ar dažiem, iespējams, viņiem neparastiem vārdiem, kas lietoti Raiņa dzejā. Piemēram, mantelis, vizot, kamzolis, incis, pērklītis, cilinders, ripss, moareja, salums, dairs, nebēdnis, mērkaķis un citi. Kopīgi zīmēsim, kādus neparastus tēlus, šie vārdi uzbur mūsu iztēlē. Piemēram, “kamzolis” varētu būt milzīgs kāmis ar kurpēm uz biezām zolēm, vai ne?
    Pēc darbnīcas cienāsimies ar tēju un cepumiem, dosimies muzeja ekspozīcijas piedzīvojumā un uzzināsim par Žaniņa (Raiņa) piedzīvojumiem Tadenavā.
    Vēlama iepriekšēja pieteikšanās pa tālr. 29250484, e-pastu tadenava@memorialiemuzeji.lv vai nosūtot muzejam ziņu Facebook.
    Dalības maksa darbnīcai un muzeja apmeklējumam 3 EUR ģimenei.

    Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

  • Dzejas dienas Tadenava 2019_a Dzejas diena Tadenavā – RESTAURĀCIJA: VĀRDS, LAIKS, BĒRNĪBA
    1. Dzejas dienas Tadenava 2019_a
    2. 13.septembrī plkst. 13:00 dzejas diena Raiņa muzejā “Tadenava” – RESTAURĀCIJA: VĀRDS, LAIKS, BĒRNĪBA

     Dzejas diena Tadenavā veltīta muzeja 60. gadadienai un Eiropas kultūras mantojuma dienām, kuru tēma ir “Restaurācijas nozares sasniegumi”.

    Dzejnieka un žurnālista Egīla Zirņa lasījumā skanēs smieklīgi dzejoļi par zvēriem un mājdzīvniekiem – mazākajiem bērniem, padomju laikā sacerētās ironiskās tautasdziesmas – lielajiem. Dzejnieces Ineses Zanderes dāvana muzeja dzimšanas dienā būs īpaši Tadenavas muzejam veltīti dzejoļi.

    Muzikālajā priekšnesumā DZIESMA RESTAURĒ DZEJU uzstāsies Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa un teātra mūziķis, komponists un klarnetists Jēkabs Nīmanis.

    Būs skatāmas mākslinieces Anitas Paegles ilustrācijas no viņas jaunākās bilžu grāmatas “Rožu spoks”, kas veltīta Rundāles pilij un tās restaurācijas vadītājam Imantam Lancmanim. Anita stāstīs par savu aizraušanos ar senām, muzejiskām lietām, kas bieži parādās viņas darbos.

    VĀRDU RESTAURĀCIJAS DARBNĪCĀ kopā ar bērniem pētīsim vārdus, kuru nozīme viņiem ir sveša – no Raiņa bērnības laika. Meklēsim šiem vārdiem pielietojumu mūsdienīgā, kopīgi sacerētā dzejolī.

    ILUSTRĀCIJU DARBĪCĀ bērni kopā ar Anitu Paegli zīmēs savu apsveikumu muzejam dzimšanas dienā – ilustrāciju dzejolim par Tadenavas muzeju.

    Jūs sagaida arī kāds īpašs pārsteigums, kura autors būs mākslinieks Aleksejs Naumovs. Atvērsim arī jauno bērnu dzejas gada grāmatu “Garā pupa”.

     

    Pasākums bez ieejas maksas.

    Norises vieta: Raiņa muzejs “Tadenava”

    Jēkabpils novads, Dunavas pagasts, LV-5216

    Kontakti:  tadenava@memorialiemuzeji.lv

    +371 29 250 484 vai +371 65 229 391

    Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums.

    Foto un video materiāli tiks publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

     

    Pateicamies atbalstu Valsts Kultūrkapitāla fondam, Zemgales plānošanas reģionam, Latvijas Valsts mežiem un biedrībai “Ascendum”.

Komentē

Your email address will not be published. Required fields are marked *

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>