Tadenavas pusmuižas un vietas nosaukuma izcelsme

Tadeušhofa, Tadaine, Tadenava – gadu gaitā dažādas nosaukuma versijas piedzīvojusi Raiņa dzimtā vieta. Tā saukta arī par Pļeites poļvarku, mainoties saimniekiem – par Rihtera, Dzeņa, Radzūba poļvarku.

Tadenavas nosaukumu Rainis epā “Saules gadi” atvasina no poļu rakstnieka Ādama Mickeviča poēmas “Pans Tadeušs”: “ (..) Mickeviča “Pan Tadeušs”/ Muižai deva savu vārdu.(..)”[1]

Ādama Mickeviča darbi Rainim nebūt nav sveši. Viņu Rainis vairākkārt piemin savā atmiņu grāmatā “Kastaņola”, kas stāsta par Šveices trimdā pavadīto laiku no 1906. līdz 1920. gadam. Arī Raiņa māsu piezīmēs līdzās vācu un krievu dzejai lasāmi Ādama Mickeviča dzejas fragmenti.

Jānis Upītis publikācijā “Pa Raiņa dzīves takām”[2] apstrīd Raiņa piedāvāto pusmuižas nosaukuma izcelsmi, norādot uz iespējamo saistību ar poļu nacionālā varoņa Tadeuša Kostjuško[3] (1746—1817) vārdu.

Tadeušs Kostjuško

Tadeuša Kostjuško portrets, autors Karls Gotlībs Šveikarts (Карл Готлиб Швайкарт), ap 1802. gadu.

Tadenavas pusmuiža mūsdienās_Edgars  Šulcs 2017.

Tadenavas pusmuiža mūsdienās. Foto: Edgars Šulcs, 2017. gads.

 

Dunavas muižas, kuras teritorijā tika izveidota Tadenavas pusmuiža, īpašnieks Mihaels Plāters-Zībergs (1777—1862/1863) bijis Kostjuško štāba virsnieks (adjutants). Atsaucoties uz Latgales vēstures pētnieka Gustava Manteifeļa ziņām[4], Upītis norāda, ka Tadeushof radusies tieši T. Kostjuško piemiņai. Arī 1981. gadā izdotajā krieviski atdzejotajā Raiņa dzejoļu izlasē, dzejolī “Tadenavas saules pērklis” (Солнечная тепличка “Таденава”) atdzejotājs Jevģenijs Jeļisejevs (Евгений Елисеев) Tadeuša Kostjuško vārdu piedēvē gan pusmuižai, gan Ā. Mickeviča poēmas varonim, faktoloģiski pārveidojot Raiņa epu “Saules gadi” un atsakoties no Raiņa piedāvātās versijas par Tadenavas pusmuižas nosaukuma atvasinājumu no Ā. Mickeviča poēmas varoņa vārda.

Солнечная тепличка “Таденава”

Летом важные событья

Таденаву всколыхнули,

Словом, так или иначе

Прикоснулись и ко мне.

Я же родился латгальцем,

Земгальцем, полулитовцем,

Три латышских и литовских

Племени во мне слилось.

В честь Тадеуша Костюшко

Были названы когда-то

И Мицкевича герой,

И отцовское поместье. (..)[5]

 

Grāfs Mihaels Plāters-Zībergs 1803. gadā apprec Jana Tadeuša Zīberga[6] vienīgo mantinieci, meitu Izabellu. Izabelina (Isabellinen) – tā tiek nosaukta no Tadenavas sešu kilometru attālumā esošā pusmuiža, domājams, Zībergu meitai par godu. Vai varētu būt, ka Tadenavai tuvāka saikne ir ar Zībergu Tadeušu, nevis poļu virsnieku?

Mihails Plāters-Zībergs

Mihaels Plāters-Zībergs. 

Portreta autors nav zināms.

Virtuālā datu bāze Latgales Dati, https://latgalesdati.du.lv/persona/8468 (skat. 17.04.2019.)

 

 

 

Plāteru Zībergu gerbonis

Plāteru-Zībergu dzimtas ģerbonis, 1803.gads

Klingspor, C. Baltisches Wappenbuch. Wappen sämmtlicher den Ritterschaften von Livland, Estland, Kurland und Oesel zugehörigen Adelsgeschlechter – Stockholm, 1882

 

 

 

 Izabelinas pusmuiža_A.Timofejeva 2019

Izabelinas pusmuiža. Foto: Agnese Timofejeva, 2019. gads

 

Ceturtā versija norāda uz grāfa Mihaela mantinieka Kazimira Plātera-Zīberga[7] pirmdzimtā dēla vārdu – Tadeušs.[8] Pliekšāni Dunavas muižā ienāk, kad Tadeušam Mihaelam Plāteram-Zībergam ir 20 gadi.

 

Agnese Timofejeva

Raiņa muzeja “Tadenava”

izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja

 

 

Vairāk par Raiņa bērnības mājām lasiet rakstā “Kāda bija Tadenava?” Raiņa muzeja “Tadenava” mājaslapā: http://www.aspazijarainis.lv/kada-bija-tadenava/

 

[1] Rainis. Saules gadi Kopoti raksti 4.sējums. Rīga: Zinātne, 1978. 334. lpp.

[2] Upītis, J. Pa Raiņa dzīves takām, Karogs Nr. 8., 1968. 131.lpp

[3] Andrejs Tadeušs Bonaventura Kostjuško (Андрей Тадеуш Бонавентура Костюшко (1746—1817))

[4] Manteuffel,  Gustaw. Nieco z dziejow dawnego ksiestwa inflackiego…  No: Z okolic Dzwiny.  Witebsk, 1912. 20. lpp

[5] Райнис, Ян. Солнечная тепличка “Таденава”. (atdzejotājs Евгений Елисеев) No: Избранные произведения, ред. С.Виесе. Ленинградское отделение, 1981. 366. —367. стр.

[6] Jans Tadeušs Zībergs (Jan Tadeusz Syberg zu Wischling h. Zyberk (1739—1806))

[7] poļu: Kazimierz Bartłomiej hr. Plater-Zyberk z Broelu (18.09.1808. Šlosbergā—25.01.1876. Šlosbergā), bijis virsnieks no 1830. gada 29. novembra līdz 1831. gada 31. oktobrim (vecais stils) poļu sacelšanās laikā.

[8] Tadeušs Mihaels Plāters-Zībergs (Tadeusz Michal hr. Plater-Zyberk z Broelu) (31.03.1843. Wiejsieje (Lietuva)—06.06.1918. Wojcieszków (Polija))


loading