
Foto: Ģirts Raģelis. Balvas “Laiks Ziedonim” laureāti
Dzejnieka Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā, 3. maija novakarē Vidzemes koncertzālē “Cēsis” notika balvas “Laiks Ziedonim” laureātu cildināšanas ceremonija. Šogad nominanti izvēlēti “ar Tota uzdrīkstēšanos neatlaidību, dedzību, nesavtību un jaunradi”, bet pati ceremonija veidota, meklējot Raiņa un Imanta Ziedoņa krustpunktus, Raiņa 150. jubilejas zīmē.
Ceremonijas laikā tika cildināti laureāti un nominanti piecās nominācijās, kuri kalpo Latvijai un iedvesmo mūs visus ar izcilību, degsmi, sūtību, stāju, veiksmi un savpatnību.
Nominācijā Zinātne “Taureņu uzbrukums” apbalvots profesors Jurģis Šķilters. Viņš ir kognitīvo zinātņu pētnieks, kurš šai zinātnes jomai atvēris durvis arī Latvijā. Savos pētījumos viņš ir pievērsies valodai un tam, kā domājam, uztveram pasauli un sevi. Šobrīd viņa interešu lokā nonācis tas, kā latviešu valodā uztveram telpu.
Nominācijā Dzīve literatūrā “Bize” balvu saņēma dzejniece Inese Zandere, kurai patiesi piemīt Raiņa Tota neatlaidība. Viņa ir latviešu bērnu literatūras veicinātāja un rakstniece, kuras nozīme latviešu bērnu literatūrā nav pārvērtējama – viņa ir dzejniece, rakstniece, bērnu grāmatu apgāda “Liels un mazs” redaktore, “Kartupeļu operas” libreta un daudzu citu darbu autore.
„Viņa visvairāk atbilda Ziedoniskajām vērtībām, līdzīgi kā savulaik Imants Ziedonis, arī Inese Zandere, šobrīd bērnu literatūrā ir nemiera gars, kas uztur augstus kvalitātes standartus. Vienlaikus neaizmirstot par rotaļīgumu, kas īpaši nepieciešamas bērniem domātās grāmatās. Bez Ineses Zanderes latviešu bērnu literatūra neatkarības gadu gaitā būtu jau nonīkusi, ņemot vērā to, cik ļoti ātri mūsu kultūrā ienāk ārzemju multiplikācijas filmu varoņu tēli un estētika. Zandere latviešu bērnu literatūru uztur dzīvu, un tas ir darbs, ko viņa dara aiz patiesas mīlestības pret literatūru. Var apbrīnot viņas entuziasmu un blēņdarību, jo viņa neiet tradicionālus ceļus un iedvesmo pārējos,” par dzejnieci saka Aivars Berķis nominācijas „Bize” vizionārs.
Nominācijā Bērni un jaunieši “Rabarbers” balvu saņēma Valters Dakša, kuram piemīt īsta Tota dedzība. Septiņpadsmitgadīgais puisis ir Saldus 2. vidusskolas 11. klases skolēns un aizrautīgs grāmatu kolekcionārs, kura plašā kolekcija glabājas O. Kalpaka muzejā ‘’Airītes’’ un ir pieejama ikvienam muzeja apmeklētājam.
Valtera sasniegums nenoliedzami ir viņa patiesais patriotisms un latviskās kultūras izzināšana un tās vērtību novērtēšana. Viņš atšķiras no citiem jauniešiem ar padziļināto interesi par Latvijas vēsturi, tagadni, tās literatūru, kultūru un cilvēkiem, kas to rada.
Nominācijā Tautsaimniecība “Zemi es mācos” balvu saņēma Uldis Leiterts, kuru var saukt par Totiski nesavtīgu. Viņš ir uzņēmuma “Infogr.am” dibinātājs. Infogr.am ir pasaulē vienkāršākā datu vizualizācijas aplikācija, kas ļauj katram bez dizaina un programmēšanas spējām radīt skaistas un interaktīvas infografikas. Produktu lieto vairāk nekā divi miljoni žurnālistu, komunikācijas speciālistu un izglītības darbinieku visā pasaulē. Uzņēmums rada eksportspējīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību.
Nominācijā Novadpētniecība “Kedas” balvu saņēma Varis Auziņš, kurš aktualizē senatni ar Tota cienīgu jaunradi. Pāris gados Varis Auziņš ir paveicis lielu darbu – izpētījis un sācis atjaunot gandrīz izzudušu Vidzemes folkloras kapelu tradīciju – latviešu basa instrumenta basītes spēli.
„Varis Auziņš šogad pelnījis laureāta godu, jo pēc savas būtības sevī iemieso drosmīgu jauna ceļa gājēju, patiesu un kvalitatīvu spēju iedziļināties, spēju parādīt savu paveikto jaunā, svaigā, uzrunājošā veidā. Viņš aizrauj arī citus, domā par sevis izzinātā tālāk nodošanu sabiedrībai – gan interesentiem, gan tautas mūzikas lietpratējiem, gan arī ir piemērs jaunākajai paaudzei – bērniem. Varis, paralēli maizes darbam IT specialitātē, savas intereses un aizrautīgās dabas vadīts, ir veicis basītes izpēti,” stāsta Rūta Jirgensone novadpētniecības nominācijas, „Kedas” vizionāre.
Jau otro gadu katrs no laureātiem saņēma 3000 eiro no Borisa un Ināras Teterovu fonda.
Ceremonijā bija iespēja piedzīvot Ziedoņa un Raiņa satikšanos mūzikā – tās mākslinieciskajā daļā skanēja fragmenti no Imanta Kalniņa operas “Spēlēju, dancoju”, kurai Imants Ziedonis pēc Raiņa lugas motīviem veidojis libretu. Skaņdarbus kopā ar pavadošo sastāvu izpildīja fonda “Viegli” mūziķi: Renārs Kaupers, Jānis Holšteins-Upmanis, Māra Upmane-Holšteine, Raimonds Gusarevs, Jānis Strapcāns un koris “Balsis” Inta Teterovska vadībā. Pavadošajā sastāvā fonda “Viegli” draugi un atbalstītāji. Ceremonijas muzikālais vadītājs – Juris Vaivods. Ceremonijas ierakstu var noskatīties Latvijas Televīzijas mājaslapā.
Latviešu






Komentē
You must be logged in to post a comment.