
Raiņa Latvijas Satversmes Sapulces locekļa apliecība. Izdota 14.07.1920. RMM 53947
Fragments no runas Satversmes sapulces 4. sesijas 5. sēdē. 1921. gada 28. septembrī.
Viss Raiņa runu un interviju krājums lejupielādējams šeit!
“…Par prezidentību tika izteikti daudzi teorētiski uzskati. Es gribu te tik vienu minēt: republikā prezidents nav nebūt bijis vienmēr vajadzīgs, un pašā sākumā, kur republikas vārds pirmo reizi cēlās, tur nebija prezidenta. Es aizrādīšu uz to, ka lielākās Grieķijas republikās nebija prezidenta modernā nozīmē; piemēram, Atēnās, kuras demokrātiskā laikmetā piedzīvoja savu lielāko ziedu laiku, nebija tāda. Perikls, kurš vadīja ilgus gadus šo republiku, nebija prezidents. Viņš bija tikai strategs (karavadonis) un savās rokās sakopoja dažus citus amatus: finansu ministra, flotes pārziņa utt. Viņam nebija tādas funkcijas, kādas ir tagad modernam prezidentam.
Republika bez šīm prezidenta funkcijām vienās rokās var pastāvēt labi, to pierāda tās pašas Atēnas, kuras ziedu laiks bija zem Perikla un kuras ziedi bija tik krāšņi, ka skaistāki vairs pasaulē nav bijuši, un ka mēs no šīs demokrātijas garīgiem augļiem vēl tagad dzīvojam un dzīvosim vēl tūkstošiem gadus, jo visa Eiropas kultūra uzbūvēta uz šo Atēnu demokrātijas augļiem, kas nebija stipra dūre valsts priekšgalā, bet ģeniāla galva. Otrs liels piemērs ir Romas valsts. Tā bija savas slavas augstākā pakāpē republika, un atkal nebija republikas prezidenta, bet bija divi konsuli, kuriem nodeva uz vienu gadu zināmas prerogatīvas. Tātad te atkal nav moderna prezidenta ar stiprās dūres tiesībām.
Modernās republikas prezidents nāk tikai vēlākos laikos, un te jāsaka, ka viņš ir, kā te vakar jau teica, no monarhijas mantots, republika ar galvu, kuram ir monarhistiskas tiesības. Bet, ka tāds nav vajadzīgs, to rāda agrākās republikas, kuras pārspēj kulturelā ziņā modernās republikas. Es pie citiem argumentiem neuzkavēšos, bet gribu tikai to vēl teikt, ka pilsonība laikam tomēr nebūs pie mums vēl tik tālu attīstīta, nebūs tik tālu demokrātiska, nebūs varbūt vairs tik demokrātiska, ka viņa atteiksies no šī prezidentības līdzekļa. Laikam pieņems to vēlēto prezidentu, un mums būs ar to jārēķinās.
Bet, ja tas notiek, tad viens būtu pilsonībai jāapdomā — ka ar tādu republikas prezidentu mēs varbūt ceļam tikai reprezentatīvu personu; varbūt viņš būs tikai rautu varonis un auto braucējs. Varbūt viņam būs visādas mazas funkcijas, kuras ir tīri mehāniskas. Ja prezidenta ideja tik zemu nokrīt, tad tiešām es domāju, ka tiem, kas viņu būs ieveduši, būs vēlāk par viņu jākaunas. Tātad, ja būs vēlēts prezidents, tad pilsonībai ir jāzin, mazākais, tas, ka tai personai jābūt radošam garam. Ja viņam tāda gara nav, tad viņa funkcijas ir pilnīgi liekas un tās var izpildīt kurš katrs ierēdnis. Bet, ja tāds gars pilsonībai būs, tad viņam jābūt sevišķi kulturelam garam, tad viņam jābūt nevis tai stiprai dūrei, kas tikai apspiež tautu, bet viņam jābūt tai galvai, kas var dot kulturelas mantas.
Mēs kā valsts varam pastāvēt tikai tad, ja mēs esam kulturela valsts, un kulturela valsts mēs varam būt tikai tad, ja mēs esam demokrātiska valsts.
Es atgriezīšos atpakaļ pie Šveices. Šveicē nav prezidenta. Viņa ir federatīva valsts. Vakar tika teikts, ka federatīvās valstīs gan var būt prezidents, jo tur ir kopojošas funkcijas. Šveice ir federatīva valsts, un tomēr viņa bez prezidenta. Tur ir ierēdnis, kas izpilda uz gadu amatu un kurš tiek ņemts no bundesrātiem. Šveice tomēr, salīdzinot ar mums, ir augsti stāvoša kulturela zeme. Augsti stāvoša tādēļ, kā vispārējā, tā arī politiskā izglītība stāv tur ļoti augsti un ka tautas tieksmēm, tautas radošam garam, demokrātiskai iniciatīvei nekur neliek robežas. Tas arī būtu mūsu mērķis Latvijā, lai valdītu tāds gars, kas varētu Latvijā kulturela ziņā vest šo jauno uzbūvi, lai mēs nepaliktu atpakaļ kultūrā.
Ja mēs, mazā tauta, paliksim atpakaļ, ja mēs nevaram citām kulturelam valstīm skaitīties līdzi, tad mēs varam pazaudēt ne vien savu valsti, bet arī savu tautību. Tās briesmas mums nav nekad jāaizmirst. Mēs esam mazi, bet mēs varam būt lieli, ja mēs esam kultureli. Dariet visu, lai mēs šinī ziņā būtu demokrātiski kulturela valsts, lai mēs būtu uz priekšu ejoša, jaunradoša valsts, jo latviešu ģēnijs kaut ko var radīt, bet var radīt tikai brīvā valstī. (Aplausi.)”
Latviešu

Komentē
You must be logged in to post a comment.