Muzeju nakts 2021 Raiņa un Aspazijas vasarnīcas dārzā

15. maijā no 19.00 līdz 22.00 aicinām viesoties Raiņa un Aspazijas vasarnīcas dārzā (Jūrmala, Jāņa Pliekšāna iela 5/7), aplūkot ekspresizstādi “Pirms robežu pārkāpšanas: 1929” un piedalīties Muzeju nakts spēlē “Saules atslēdziņu meklējot”.

 Vasarnīcas dārzā interesenti varēs aplūkot Olīva Mētras fotogrāfiju ekspresizstādi “Pirms robežas pārkāpšanas: 1929”. Tā ļaus ielūkoties dzejnieku ikdienā vasarnīcā, jo Raiņa pēdējās vasaras fotogrāfijas atklāj Raiņa un Aspazijas emocijas, sadzīves ainas, atpūtas un darba brīžus.

Lasīt vairāk

Konkurss “Raiņa dzejas vārdnīca”

Raiņa muzejs “Jasmuiža” izsludina literāro un vizuālās mākslas darbu konkursu “Raiņa dzejas vārdnīca” 4.–6. klases skolēniem. Raiņa dzejā nereti sastopamies ar mūsdienu bērniem nedaudz svešiem vai pat nesaprotamiem vārdiem, piemēram, dusmība, suķes, smeķēt, krāga, māga, linu mārks, trams, drasētājs un daudziem citiem, kurus pat neesam dzirdējuši vai nezinām, kas tas ir. Neapšaubāmi Rainis dzejoļus rakstījis pirms 100 gadiem, un gadsimta gaitā arī valoda ir mainījusies, un daļa vārdu, kurus lietoja 20. gadsimta sākumā, mūsdienās liekās sveši un nesaprotami. Tāpēc aicinām Raiņa dzejoļu krājumos “Puķu lodziņš”, “Zelta sietiņš” un “Lellīte Lolīte” atrast 15–20 neparastus, nezināmus vai nesaprotamus vārdus un uzrakstīt tiem savu skaidrojumu, tādējādi veidojot Raiņa dzejas vārdnīcu un to ilustrējot. Konkursa uzdevums ir izveidot Raiņa dzejas vārdnīcu ar 15–20 vārdiem un ilustrēt to. Vārdnīcā iekļaujami vārdi no Raiņa dzejoļu krājumiem “Puķu lodziņš”, “Zelta sietiņš” un “Lellīte Lolīte”. Konkursa darbam jāatbilst šādiem nosacījumiem:
  • * Raiņa dzejas vārdnīcai jāsastāv no 2 lapām. Vienā lapā – 15–20 vārdu skaidrojumi no minētajiem dzejoļu krājumiem. Otrā lapā – ilustrācija (tehnika pēc izvēles). Vārdnīcai jābūt rakstītai ar roku, nevis datorrakstā.
  • * Minētajos Raiņa dzejoļu krājumos pamanītie neparastie, svešie vārdi jāizskaidro ar sev zināmiem vārdiem un piemēriem teikumos.
  • * Ilustrētā Raiņa dzejas vārdnīca elektroniski (kā labas kvalitātes fotogrāfija vai skenēts fails) jāiesūta uz muzeja e-pasta adresi: jasmuiza@memorialiemuzeji.lv.
  • * Viens autors konkursā piedalās ar vienu darbu.

Lasīt vairāk

Kārļa Vērdiņa tiešsaistes lekcija

Ceturtdien, 28. janvārī, plkst. 19.00 tiešraidē no Raiņa un Aspazijas mājas notiks Kārļa Vērdiņa lekcija “Ievads salīdzinošajā literatūrzinātnē jeb pasaules literatūra”. Lekcija turpinās 2018. gadā aizsākto sarunu ciklu “Pasaules literatūras vakari”.

Lasīt vairāk

Tadenavas pusmuižas un vietas nosaukuma izcelsme

Tadeušhofa, Tadaine, Tadenava – gadu gaitā dažādas nosaukuma versijas piedzīvojusi Raiņa dzimtā vieta. Tā saukta arī par Pļeites poļvarku, mainoties saimniekiem – par Rihtera, Dzeņa, Radzūba poļvarku.

Tadenavas nosaukumu Rainis epā “Saules gadi” atvasina no poļu rakstnieka Ādama Mickeviča poēmas “Pans Tadeušs”: “ (..) Mickeviča “Pan Tadeušs”/ Muižai deva savu vārdu.(..)”[1]

Ādama Mickeviča darbi Rainim nebūt nav sveši. Viņu Rainis vairākkārt piemin savā atmiņu grāmatā “Kastaņola”, kas stāsta par Šveices trimdā pavadīto laiku no 1906. līdz 1920. gadam. Arī Raiņa māsu piezīmēs līdzās vācu un krievu dzejai lasāmi Ādama Mickeviča dzejas fragmenti.

Jānis Upītis publikācijā “Pa Raiņa dzīves takām”[2] apstrīd Raiņa piedāvāto pusmuižas nosaukuma izcelsmi, norādot uz iespējamo saistību ar poļu nacionālā varoņa Tadeuša Kostjuško[3] (1746—1817) vārdu.

Tadeuša Kostjuško portrets, 

Lasīt vairāk

RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCA AICINA UZ DAILES TEĀTRA SIMTGADEI VELTĪTIEM ZINĀTNISKIEM LASĪJUMIEM

RAIŅA UN ASPAZIJAS VASARNĪCA AICINA UZ DAILES TEĀTRA SIMTGADEI VELTĪTIEM ZINĀTNISKIEM LASĪJUMIEM

  1. 26. novembrī plkst. 11.00 Raiņa un Aspazijas vasarnīca aicina tiešsaistē Zoom platformā klausīties zinātniskos lasījumus “Rainis un Aspazijas Dailes teātrī”, kas veltīti Dailes teātra simtgadei. Tie atklās gan dzejnieku saistību ar tā dibināšanu, gan viņu dramaturģijas ceļu teātrī.

Dailes teātra vēsture ir cieši saistīta ar Raini un Aspaziju. Rainis piedalījies teātra dibināšanā, pirmsākumos bijis tā direktors, un visa teātra gadsimta garumā Aspazijas un Raiņa dramaturģija ieņēmusi nozīmīgu vietu teātra repertuārā. Viņu radītās lugas iestudētas vairāk nekā trīsdesmit reižu, turklāt ievērojamākās Raiņa lugas iestudētas pat vairākkārt. Dailes teātris audzis uz Raiņa un Aspazijas dramaturģijas bāzes, un Eduards Smiļģis kļuvis par dziļāko šo darbu atklājēju un interpretu.

Dailes teātra iestudējumu stils vienmēr spējis atklāt Raiņa darbu gara lidojumu un simbolisko būtību. Tieši Raiņa un Aspazijas lugu iestudējumos slavenākie Dailes teātra aktieri ir radījuši neaizmirstamus tēlus. Zinātniskie lasījumi aktualizēs Raiņa un Aspazijas klātbūtni teātra kopainā un aicinās paskatīties uz dzejnieku dramaturģijas darbiem dažādās interpretācijās.

Zinātniskie lasījumi notiks sadarbībā ar Eduarda Smiļģa Teātra muzeju.

Programma:

  • “Rainis un Dailes teātra veidošanās” – Astrīda Cīrule (Raiņa un Aspazijas muzejs).
  • “Raiņa “Uguns un nakts”: E. Smiļģa un P. Pētersona iestudējumi Dailes teātrī pastāvošās iekārtas kontekstā (DT 1921, 1947, 1965)” – Rolands Melderis (E. Smiļģa Teātra muzejs).
  • “Raiņa “Jāzeps un viņa brāļi””: Alfrēda Zommera (ZLT, 1933), Eduarda Smiļģa (DT, 1933) un Arnolda Liniņa (DT, 1981) interpretācijas” – Silvija Geikina (E. Smiļģa Teātra muzejs).
  • “Aspazijas lugu interpretācijas Dailes un Latvijas Nacionālajā teātrī (1920–1940)” – Jānis Siliņš (E. Smiļģa Teātra muzejs).
  • “Raiņa “Iļja Muromietis” Eduarda Smiļģa interpretācijā (DT, 1962)” – Rita Rotkale, teātra zinātniece.
  • “Dailes teātra aktieri Raiņa repertuārā” – Gundega Saulīte, teātra zinātniece, žurnāliste.

Lasīt vairāk

Kolāžas, asamblāžas un minimas izstādē “Latvija tik un tā”

No 22. oktobra līdz 5. decembrim Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Baznīcas ielā 30, aicina uz izstādi “Latvija tik un tā”. Tajā aplūkojamas Šveicē dzimušas mākslinieces Petras Derkins radītās kolāžas un asamblāžas, kā arī rakstnieka Aivara Eipura minimas – sadzīviski īsprozas darbi, kur valda nevis doma, bet notikumi un izdoma. Tikšanās ar izstādes autoriem 31. oktobrī un 14. novembrī no plkst. 12.00 līdz 15.00.

Lasīt vairāk

Raiņa un Aspazijas māja slēgta no 3. līdz 16. novembrim

No 3. līdz 16. novembrim Raiņa un Aspazijas māja Rīgā, Baznīcas ielā 30, slēgta remontdarbu dēļ.

Izstāde “Latvija tik un tā”, kas aplūkojama muzeja sētas mājā, ir atvērta, un to var apskatīt parastajā muzeja darba laikā. 7. novembrī izstāde būs slēgta.
14. novembrī plkst.12.00-15.00 izstādes autoru tikšanās ar apmeklētājiem.

 

loading