
Foto: Vitālijs Vinogradovs
Ar svinīgu pasākumu Latvijas Rakstnieku savienībā 26. novembrī tika atklāts interneta resurss Aspazijas un Raiņa virtuālais muzejs Lugāno, kas ikvienam interesentam ir brīvi pieejams tīmekļa adresē www.arlugano.lv.
Aspazijas un Raiņa virtuālais muzejs Lugāno ir interneta resurss, kas veltīts abiem latviešu dižgariem kopā, un tā mērķis ir atgādināt, pievērst uzmanību un izcelt abu šī gada ievērojamo jubilāru dzīvē un daiļradē sevišķi būtisku laika nogriezni – Šveices trimdas gadus (1906-1920), kam īpaša nozīme ne vien Aspazijas un Raiņa radošajā biogrāfijā un cīņā par Latvijas valstisko neatkarību, bet arī latviešu kultūras topogrāfijā ārpus Latvijas teritorijas apzināšanā.
„Ar virtuālo muzeju vēlamies ne tikai atspoguļot Raiņa un Aspazijas trimdas gaitas Šveicē, bet arī parādīt paralēles ar mūsu dienām. Īpaši Rainim atšķirtība no Latvijas pavēra plašu un asu skatu uz Latvijai un arī katrai personībai būtiskākajiem jautājumiem. Te tika ielikts garīgais pamats brīvās Latvijas tapšanai. Te tika izvirzīti augstākie mērķi personības attīstībai. “Vai ir vēl tāle augstāka par tāli?”, veroties no Gandrijas klints, savā atmiņu grāmatā Kastaņola jautā Rainis. Šis jautājums ir mūžam aktuāls, un arī šodien, līdzīgi kā Rainis, daudzi savā sirdī saklausa atbildi “Ir!””, atklāšanas pasākumā pauda projekta sadarbības partneris – IT sabiedrības “Tilde” valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.
Virtuālā muzeja satura koncepcijas izstrādes vadītāja akadēmiķe Ausma Cimdiņa uzsvēra:
„Ikviena autora daiļdarba teksts ir galvenais resurss. Virtuālā muzeja izveides procesā es vēlreiz pārlasīju darbus, kuri tapuši Lugāno periodā, un paņēmu būtiskākos citātus no šiem darbiem. Kaut arī tie lielākoties ir hrestomātiski citāti, tomēr dažkārt mēs varam nezināt, kurā tieši darbā tie atrodami.”
“Svarīgi sākumā, kamēr cilvēks tikai apstaigā ekspozīciju, viņu ieintriģēt. Ir būtiski, lai vizuāli tveramā muzeja ekspozīcija nebūtu pārblīvēta – lai apmeklētājs ierauga detaļu un saprot, ka aiz tās slēpjas kas vērtīgs, un tālāk pats izlemj, vai turpina apskati, vai iet iekšā dziļāk un dziļāk muzeja fondos un kļūst par speciālistu,” piebilda Ausma Cimdiņa.
“ARlugano.lv” atklāšanas pasākumā virtuālajam muzejam veiksmi tālākā darbībā vēlēja RS izpilddirektors Jānis Jurkāns, par Raiņa un Aspazijas uz vietas Lugāno esošā muzeja izveides nozīmi latviešu kultūras vēsturē atgādināja abu dzejnieku pētniece Gaida Jablovska, savukārt projekta otra sadarbības partnera, Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule iepazīstināja klātesošos ar Raiņa un Aspazijas kolekcijas dārgumiem, kuri glabājas RMM krājumā, un iezīmēja tālākās RMM sadarbības iespējas virtuālā muzeja pilnveidē.
Pasākuma viesus uzrunāja arī rakstnieks Roalds Dobrovenskis un režisors Vieturs Kairišs, ar kuriem Aspazijas un Raiņa 150. jubilejas gadā uzņemtās videointervijas skatāmas vietnē arlugano.lv līdzās videosižetiem ar gleznotāju Džemmu Skulmi un komponistu Raimondu Paulu – šajās intervijās pazīstamie kultūras darbinieki stāsta par savām izjūtām, viedokļiem, atmiņām un personiskiem pieredzējumiem saistībā ar abiem trimdiniekiem un viņu daiļradi.
Lugāno tapusi liela daļa Raiņa nozīmīgāko darbu (lugas “Zelta zirgs”, “Jāzeps un viņa brāļi”, dzejoļu krājums “Gals un sākums”, dramatiskā poēma “Daugava” u.c.), arī Aspazijas dzejas klasikas nacionālie dārgumi “Saulains stūrītis”, “Ziedu klēpis” un “Izplesti spārni”, prozas grāmatas un virkne kultūrvēsturiski nozīmīgu publicistisku rakstu.
Sniedzot ieskatu abu izcilo literātu atmiņās par Šveices trimdu, viņu tālaika dienasgrāmatās, vēstulēs un sadzīves dokumentos, virtuālais muzejs atgādina par vidi un laikmetu, par kultūras, politikas un sadzīviskajiem kontekstiem, kas ietekmējuši rakstnieku jaunrades procesu un uzturējuši saikni ar gara radiniekiem dzimtenē.
Pagātnes un tagadnes salīdzinājums senajās pastkartēs un mūsdienu fotogrāfijās tiek padziļināts ar iespēju lasīt visus Lugāno periodā tapušos Aspazijas un Raiņa darbu pilntekstus.
Lugāno virtuālais muzejs piedāvā ieskatu arī Lugāno uz vietas pastāvošajā Raiņa un Aspazijas muzeja Lugāno ekspozīcijā, ko ar vietējās pašvaldības atbalstu 20. gs. 70. gados izveidoja Raiņa un Aspazijas fonda pārstāvji trimdā – Jānis Kārkliņš, Nikolajs Valters, Jānis Ritums , kā arī Olga Strunke un citi trimdas kultūras darbinieki. Vietnē arlugano.lv skatāma arī videointervija ar Lugāno pilsētas Vēstures arhīva zinātnisko līdzstrādnieku Pietro Montorfani, ar kuru virtuālā muzeja veidotāji tikās šovasar projekta īstenošanas gaitā.
Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu programmā “Raiņa un Aspazijas gads” šo projektu realizē trīs sadarbības partneri – biedrība “Atvērtās krātuves”, Rakstniecības un mūzikas muzejs un sabiedrība “Tilde”. Virtuālā muzeja ideja plašākai sabiedrībai pirmo reizi tika prezentēta LU rīkotajā starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Aspazijai – 150. Dzimumsocialitāte kultūras un varas mijattiecībās” www.aspazija.lu.lv ).
“ARlugano.lv” veido radošā komanda – LU profesore Ausma Cimdiņa (satura koncepcija), Raiņa un Aspazijas pētniece Gaida Jablovska (satura eksperte), māksliniece Anna Orniņa (dizaina koncepcija) un biedrības “Atvērtās krātuves” vadītāja Ilma Elsberga (projekta vadītāja), kā arī sabiedrības Tilde zinību resursa letonika.lv komanda – Anita Vasiļjeva (satura koncepcija), Miks Želvis (virtuālā muzeja izstrāde), Baiba Altena (virtuālās vietnes koncepcija).
Latviešu
English 









Komentē
You must be logged in to post a comment.