Ar zelta stīgām. Izstāde par Raiņa darbības laiku bērnu žurnālā “Jaunais Cīrulītis”

Ansis Cīrulis. “Saule vēro darba priekus”. Ilustrācija žurnālam „Jaunais cīrulītis”. 1927.

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas memoriālajā muzejā no šā gada 11. augusta būs skatāma izstāde “Ar zelta stīgām. Jānis Rainis, “Jaunais Cīrulītis” un latviešu mākslinieki”, par dzejnieka darbības laiku bērnu žurnāla “Jaunais Cīrulītis” atbildīgā redaktora amatā.

Izstāde ir muzeja veltījums Raiņa 150. jubilejai. Tās nosaukumā izmantota dzejas rinda no Raiņa dzejoļa “Ko pauda cīrulītis”, kas ievietots žurnāla 1926. gada sestajā numurā, dzejniekam uzsākot darbību šajā izdevumā.

Izstādi papildinās trīs pasākumi: 15. septembrī plkst. 17.30 saruna ar izstādes kuratori Irēnu Bužinsku; 22. septembrī plkst. 17.30 lekcija “Bērnu zīmējumi – mākslinieku iedvesmas avots 20. gadsimta sākumā” un 26. septembrī plkst. 13.00 radošā „Jaunā cīrulīša darbnīca”, kurā varēs izgatavot rotaļlietas pēc paraugiem, kādi bija publicēti žurnālā „Jaunais Cīrulītis”.

Aleksandra Beļcova. Ilustrācija žurnālam „Jaunais cīrulītis”. 1926. Papīrs, guaša, zīmulis. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja kolekcija.

Aleksandra Beļcova. Ilustrācija žurnālam „Jaunais cīrulītis”. 1926. Papīrs, guaša, zīmulis. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja kolekcija.

Kā raksta izstādes kuratore Irēna Bužinska, Latvijas preses izdevumi nodrošina ne mazums pārsteigumu, kas bagātina priekšstatu ne vien par mūsu kultūras vēsturi kopumā, bet arī par atsevišķām, iepriekš maz apzinātām epizodēm izcilu mūsu rakstnieku un mākslinieku radošajā darbībā. Pie tādām būtu pieskaitāma dzejnieka Raiņa kā atbildīgā redaktora darbība bērnu žurnālā “Jaunais Cīrulītis”.

Uzaicinot dzejnieku šajā darbā, Latvijas bērnu draugu biedrība, kas uzņēmās žurnāla izdošanu 1926. gada vidū, vēlējās uzlabot gan izdevuma literāro saturu, gan tā māksliniecisko kvalitāti, rūpējoties arī par “audzinošo vērtību” un jauniem ierosinājumiem bērnu pašu jaunradei.

Rainis bija žurnāla atbildīgais redaktors, sākot no 1926. gada sestā numura līdz 1927. gada 10. numuram. Redakcijas kolēģijā darbojās rakstnieks Kārlis Dziļleja, mākslinieks Sigismunds Vidbergs, skolotāja Marta Bīlmane, žurnālists un teātra darbinieks Hermanis Kaupiņš.

Lai arī dzejnieka darbība izdevumā bija īslaicīga, tomēr tā mākslinieciskā un literārā kvalitāte pieauga. Dzejas sadaļā tika ievietoti Jāņa Raiņa dzejoļi un poēma “Septiņi malēnieši” ar Sigismunda Vidberga zīmējumiem, Kārļa Dziļlejas, Herberta Dorbes, Kārļa Skalbes u.c. autoru daiļdarbi. Izdevums publicēja pasaules klasiķu darbus – Ļeva Tolstoja stāstus, Šekspīra, Lafontēna dzeju.

Šajā laikā izdevumam vāku noformējumus un krāsainās atvēruma ilustrācijas darināja izcilie mākslinieki – Aleksandra Beļcova, Uga Skulme, Otis Skulme, Ansis Cīrulis, Indriķis Zeberiņš, Niklāvs Strunke, kuram ar žurnālu vēlāk izveidojās īpaši auglīga un ilgstoša sadarbība.

Vairāk nekā iepriekš tika publicēti bērnu un jauniešu literārie sacerējumi un zīmējumi. Praktiskus padomus bērniem rotaļlietu izgatavošanā sniedza Antonija Āre tematiskajā sadaļā “Darbs-rotaļa”. Aprakstus papildināja Antonijas Āres meitas – Zinas Āres zīmējumi, kurai Rainis uzticēja arī savas dzejas izlases “Divpadsmit mēneši” māksliniecisko noformējumu.

“Tieši Raiņa laiks ir bijis ļoti svarīgs žurnālam. Ne tikai māksliniecisko noformējumu dēļ, bet arī tāpēc, ka tajā laikā bija īpaši augstvērtīga literatūra. Varam, protams, runāt par atbilstību bērnu auditorijai, bet katrā ziņā šie standarti bija ļoti augsti,” sarunā ar Latvijas Radio norāda Irēna Bužinska.

"Jaunais Cīrulītis" 1926. gada 11. numurs. Aleksandras Beļcovas zīmējums.

“Jaunais Cīrulītis” 1926. gada 11. numurs. Aleksandras Beļcovas zīmējums.

Izstādē būs eksponētas Anša Cīruļa, Indriķa Zeberiņa, Niklāva Strunkes, Ugas Skulmes, Ota Skulmes, Sigismunda Vidberga, Aleksandras Beļcovas u.c. autoru ilustrācijas, piedāvājot iepazīties ar sava laika ievērojamāko mākslinieku radošo devumu žurnālā, Raiņa kā atbildīgā redaktora darbības laikā.

Izstāde Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā būs aplūkojama līdz 10. oktobrim. Kuratore Irēna Bužinska, izstādi rīko Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

Tatjanas Beļcovas un Romana Sutas memoriālais muzejs atrodas Rīgā, Elizabetes ielā 57a – 26, ieeja no pagalma puses.


Komentē

loading