Krājuma dārgumi: Raiņa simtgade un Dzejas dienu pirmsākumi – atskats vēsturē

Dzejas dienu norise pie Raiņa pieminekļa

Dzejas dienu norise pie Raiņa pieminekļa, Komunāru laukumā (tagadējā – Esplanādē). RMM 321595

Nesen kā aizvadīta Raiņa 150. gadu jubileja, tūlīt noslēgsies arī dzejas mēnesis – septembris. Svētku suvenīri, jubilejas plakāti, kartītes, pasākumu fotogrāfijas, video ieraksti – paliek vēsturei un nākotnes pētniekiem – tāpat kā šodien raugāmies uz Raiņa simtgades jubilejas norisēm 1965. gadā.

Raiņa simtgades sagatavošanu un organizēšanu realizēja Latvijas PSR Kultūras ministrija un Latvijas Padomju rakstnieku savienība (RS). Lēmums par simtgades organizēšanu pieņemts 1964. gada 14. janvārī – Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) sekretāra Arvīda Pelšes un Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētāja Vitālija Rubeņa parakstīts. [1] Neizbēgami Raiņa simtgadē svarīgas bija arī ideoloģiskās klišejas – “dižais proletāriskās revolūcijas un pamatšķiras dzejnieks”. Tika nolemts visām kolhozu, sovhozu, rūpnīcu komunistiskās partijas izpildkomitejām, pilsētu un rajonu izpildkomitejām uzdot Raiņa jubileju svinēt internacionālisma, proletāriskās solidaritātes un tautu draudzības zīmē, kā arī saistīt ar Padomju Latvijas 25. gadadienu.

Raiņa pieminekļa atklāšana Komunāru laukumā 1965. gada 11. septembrī. Uzstājas LKP CK sekretārs Arvīds Pelše. RMM 91541

Raiņa pieminekļa atklāšana Komunāru laukumā 1965. gada 11. septembrī. Uzstājas LKP CK sekretārs Arvīds Pelše. Foto: autors nezināms. RMM 91541

1964. gada 14. janvārī tika izvēlēta speciāla Raiņa simtgades jubilejas komisija šādā sastāvā: Viktors Krūmiņš (LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks) – komisijas priekšsēdētājs, Mārtiņš Rācenis (LKP CK ideoloģiskās nodaļas vadītāja vietnieks) – jubilejas komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Lilita Bērziņa (LPSR Teātra biedrības valdes priekšsēdētāja), Ivans Veselovs (LPSR Valsts Preses komitejas priekšsēdētājs), Ludvigs Grudulis (LPSR Izglītības ministra vietnieks), Rihards Zandersons (LPSR Valsts radio un televīzijas komitejas priekšsēdētājs), Vladimirs Kaupužs (LPSR Kultūras ministrs), Valdis Lukss (RS valdes pirmais sekretārs), Vilis Samsons (akadēmiķis–sekretārs, LPSR Zinātņu akadēmija). [2] Protokolā fiksēts arī galveno pasākumu plāns.

Viens no svarīgākajiem pasākumu kompleksiem, tāpat kā mūsdienās, bija Raiņa dzīvesvietu labiekārtošana un atjaunošana, kā arī pastāvīgas muzeja ekspozīcijas par Raiņa dzīvi un darbību atvēršana – Jasmuižā un Jūrmalā. Jautājums par jubilāra dzīvesvietu (Tadenavas, Vasiļovas, Randenes, Berķeneles, Jasmuižas) labiekārtošanu RS valdes un sekretariāta sēdēs, kā arī Latvijas PSR Kultūras ministrijā bija aktuāls arī turpmākos gadus. Liels entuziasts šā jautājuma risināšanā bija Raiņa Literatūras muzeja direktors Voldemārs Kalpiņš, kurš rosināja rakstniekus aktīvi iesaistīties Raiņa dzīvesvietu sakopšanā un popularizēšanā.

1964. gada 14. janvārī tika nolemts Raiņa simtgadei veltīt arī speciālu jubilejas medaļu un piemiņas zīmi. Interesanti, ka jubilejas medaļas teksta izvēlē nav valdījusi vienprātība. RS un Latvijas PSR Kultūras ministrijas domas dalījās. Latvijas PSR Kultūras minists Vladimirs Kaupužs 1964. gada 2. aprīlī lūdza RS valdes pirmo sekretāru Valdi Luksu izvēlēties un apstiprināt Raiņa jubilejas medaļas tekstu, kas arī tika izdarīts 1964. gada 9. aprīlī RS sekretariāta sēdē, izvēlot šādas Raiņa dzejas rindas:

Ikviens lai to uguni kurina,
Kas visu pasauli sasilda,
Lai palīdz katrs to namu celt,
Kur vien tik cilvēces laime var zelt! [3]

Nākamajā dienā šīs rindas tika nosūtītas Latvijas PSR Kultūras ministrijai. Ministriju izvēlētās dzejas rindas tomēr neapmierināja. 4. maijā RS valdei nosūtīta vēstule, kurā Latvijas PSR Kultūras ministrijas ieteic Raiņa piemiņas medaļai šādu Raiņa dzejas citātu latviešu un krievu valodā:

Tev, pamatšķira –
Kur lielāks gods kā tas, tev kareivs būt?
Tu izej cilvēci un sauli gūt. [4]

Valentīnas Zeiles jubilejas medaļas modelis, 1965. gads. RMM 179999

Valentīnas Zeiles jubilejas medaļas modelis, 1965. gads. RMM 179999

Raiņa 100 gades jubilejas nozīmīte. RMM 179232

Raiņa 100 gades jubilejas nozīmīte. RMM 179232

1965. gadā visā PSRS tika izdota jubilejas pastmarka. Interesanti, ka trimdā (ASV) Raini godināja līdzīgi – Bostonā Raiņa simtgadei veltītas atklātnes – palielināti Latvijas brīvvalsts laika pastmarku attēli, kas par godu Rainim iepriekš jau tika izdoti 1930. gadā. Bostonā iznāca arī speciāli Raiņa simtgadei veltītas aploksnes ar pastmarkām.

Raiņa 100 gades jubilejas piemiņas pastmarka (mākslinieks M. Ozoliņš). RMM 179212

Raiņa 100 gades jubilejas piemiņas pastmarka PSRS (mākslinieks M. Ozoliņš). RMM 179212

Raiņa 100. gadei veltīta aploksne  1965. gadā Bostonā ar Raiņa jubilejas pastmarkām – ASV un PSRS. RMM 436031

Raiņa 100. gadei veltīta aploksne 1965. gadā Bostonā ar Raiņa jubilejas pastmarkām – ASV un PSRS. RMM 436031

Raiņa 100. gadei veltītas aploksnes  1965. gadā Bostonā ar Raiņa jubilejas pastmarkām. RMM 436031

Raiņa 100. gadei veltītas aploksnes 1965. gadā Bostonā ar Raiņa jubilejas pastmarkām. RMM 436031

Raiņa simtgadei veltīta atklātne - palielināts Latvijas Republikas 1930. gada pastmarka attēls. J. Zīberga muzeja izdevums, Bostonā, 1965. gadā. RMM 436023

Raiņa simtgadei veltīta atklātne – palielināts Latvijas Republikas 1930. gada pastmarka attēls. J. Zīberga muzeja izdevums, Bostonā, 1965. gadā. RMM 436023

Būtisks notikums bija Raiņa simtgadei veltītā zinātnes sesija Latvijas PSR Zinātņu akadēmijā sadarbībā ar toreizējo Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti un Raiņa literatūras muzeju. Tāpat arī aktuāls jautājums bija Raiņa darbu tulkošana un izdošana. Tomēr par simtgades kulmināciju kļuva Raiņa pieminekļa atklāšana ar dzejas lasījumu Esplanādē (toreiz – Komunāru laukumā), kas notika 1965. gada 11. septembrī.

Raiņa piemineklis atklāšanas dienā, 1965. gada 11. septembrī Komunāru laukumā. Gunāra Janaiša foto.  RMM 152602

Raiņa piemineklis atklāšanas dienā, 1965. gada 11. septembrī Komunāru laukumā. Gunāra Janaiša foto. RMM 152602

Vakarā norisinājās svinīga valdības sēde un koncerts par godu Raiņa simtgadei, kurā piedalījās arī citu sociālistisko republiku delegācijas, pasniedzot Raiņa jubilejā dāvanas, kas šobrīd glabājas Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā.

Ielūgums uz Republikas valdības rīkoto svinīgo sēdi. RMM 129279

Ielūgums uz Republikas valdības rīkoto svinīgo sēdi. RMM 129279

Svinīgais akts 1965. gada 11. septembrī Operas un baleta teātrī. Gunāra Janaiša foto. RMM 152604

Svinīgais akts 1965. gada 11. septembrī Operas un baleta teātrī. Gunāra Janaiša foto. RMM 152604

Dažas no dāvanām ir īpaši bagātīgas un nacionāli savdabīgas, piemēram, Turkmēnijas rakstnieki Raini simtgadē godinājuši ar nacionālo paklāju, Lietuva – ar nacionālu austu jostu un dzintara piespraudi, Azerbaidžāna – ar mākslas grāmatu par tautas nacionālajiem paklājiem un māksliniekiem, Uzbekistāna par godu Rainim nosaukusi ielu Taškentā, savukārt Maskavas rakstnieki dāvājuši Aleksandra Puškina krūšutēlu, bet dāvana no Krievijas – Maksima Gorkija skulpturāls atveids uz pamatnes.

Dāvana Raiņa 100 gadu jubilejā no Lietuvas PSR. RMM 113558

Dāvana Raiņa 100 gadu jubilejā no Lietuvas PSR. RMM 113558

Adrese Raiņa 100 gadu jubilejā no Uzbekijas PSR. Uzbekijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja S. Azimova pavēle Nr. 1838.p par Raiņa vārdā nosauktu ielu Taškentā. RMM 113559

Adrese Raiņa 100 gadu jubilejā no Uzbekijas PSR. Uzbekijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja S. Azimova pavēle Nr. 1838.p par Raiņa vārdā nosauktu ielu Taškentā. RMM 113559

1965. gada 16. septembrī Raiņa jubilejas svinības turpinājās arī Maskavā. PSRS RS valdes sekretārs Aleksejs Surkovs bija Vissavienības Raiņa simtgades jubilejas komisijas priekšsēdētājs.

Svinīgā sēde Maskavā, Čaikovska koncertzālē, kas veltīta Raiņa 100 gadu jubilejai. Uzstājas Aleksejs Surkovs. 1965. gada 16. septembris. RMM 91538

Svinīgā sēde Maskavā, Čaikovska koncertzālē, kas veltīta Raiņa 100 gadu jubilejai. Uzstājas Aleksejs Surkovs. 1965. gada 16. septembris. Foto: autors nav zināms. RMM 91538

Raiņa simtgade deva impulsu vērienīgām kultūras norisēm un pasākumiem, kas aptvēra gan Raiņa literārā un kultūras mantojuma aktualizēšanu, gan jaunas tradīcijas – Dzejas dienu – dibināšanu. Tā kā pieminekļa atklāšanas dienā dzejas lasījums bija izdevies, tad, domājams, radās ideja šādi godināt Raiņa dzimšanas dienu katru gadu, vienlaikus arī popularizējot aktuālo dzejas procesu.

Šai dienā ikviens dzejnieks savu darbu mēro ar Raiņa lieluma mērauklu. Un, protams, to dara arī plašā lirikas cienītāju auditorija. [6]

Pirmo Dzejas dienu afiša. 1966. gads. RMM 197887

Pirmo Dzejas dienu afiša. 1966. gads. RMM 197887

1966. gada 24. martā RS sekretariāta sēdē tika lemts par Dzejas dienu tradīcijas nodibināšanu. Sākot ar 1966. gada rudeni katru gadu Raiņa atceres dienā, 11. septembrī, tika nolemts rīkot Dzejas dienas. Līdz 1967. gada 11. septembrim sekretariāts nolēma izdot Dzejas almanahu, kurā tiktu publicēti gada labākie dzejoļi un atdzejojumi, pārrunas un diskusijas par dzeju, dzejnieku un rakstnieku atmiņas, literārais mantojums, almanaha metiens – 24 000 eksemplāru. [5]

1966. gada 22. jūnijā RS valdes pirmais sekretārs Alberts Jansons vērsās pie LKP Centrālkomitejas ar lūgumu atļaut nodibināt ikgadēju Dzejas dienu tradīciju, izskaidrojot Dzejas dienu mērķi:

[..] stiprināt Raiņa revolucionārās tradīcijas dzejā un viņa piemiņu tautā, un propagandēt ideoloģiski un mākslinieciski pilnvērtīgākos darbus, dzejas gada labāko devumu. [..] Bez tam tā būs dzejas propagandas diena, kad maksimāli tiks mobilizēti visi RS dzejas sekcijas biedri, jaunie autori un dzejas kritiķi [..], lai lasītāji tuvāk varētu iepazīt savus dzejniekus tiešā saskarā fabrikās, klubos un kultūras namos. Dzejas dienās paredzēta ar vainaga nolikšana kapos, plašs mītiņš Komunāru laukumā, pēc tam tikšanās ar lasītājiem. Noslēgumā – plašs dzejas vakars LVU aulā. [7]

Par ikgadēju svētku tradīciju kļuva ne tikai dzejas lasījums Esplanādē (tolaik – Komunāru laukumā), bet arī piemiņas brīdis un ziedu nolikšana pie Raiņa kapa, kā arī dzejas lasījums Jūrmalā, Pumpuros pie Raiņa priedēm un arī citviet Latvijā vairāku dienu garumā.

Skolēni pie Raiņa kapa 1965. gada 12. septembrī. Gunāra Janaiša foto. RMM 152603

Skolēni pie Raiņa kapa 1965. gada 12. septembrī. Gunāra Janaiša foto. RMM 152603

Ojārs Vācietis lasa dzejoļus pie Raiņa pieminekļa. J. Kārkla foto. RMM 97324

Ojārs Vācietis lasa dzejoļus pie Raiņa pieminekļa. J. Kārkla foto. RMM 97324

[1] LVA 473. f., 1. apr., 272. l., 8. lp.
[2] Turpat, 9. lp.
[3] LVA 473. f., 1. apr., 273.l., 6. lp.; LVA 473. f., 1. apr., 270.l., 23. lp.
[4] LVA 473. f., 1. apr., 273.l., 7. lp.
[5] LVA 473. f., 1. apr., 305.l., 27. lp.
[6] Dzejas diena. Cīņa, 11.11.1966.
[7] LVA 473. f., 1. apr., 308.l., 28., 36. lp.

Publikācijā izmantoti Latvijas Valsts arhīva (LVA) RS valdes sēžu dokumenti. Vēsturisko fotogrāfiju un priekšmetu attēlu pārpublicēšana tikai ar Rakstniecības un mūzikas muzeja rakstisku atļauju.


loading