Rainis “Uguns un nakts”

Raiņa lugas „Uguns un nakts” pirmizdevuma vāks. Grāmatu apgādniecība „Domas”, Rīgā, 1907. gads. RMM 71268

Šī luga ir viena no ievērojamākajiem Raiņa dramaturģijas darbiem, kuru lasītāji varēja iepazīt 1905. gadā „Mājas Viesa Mēnešrakstā”. Savukārt 1907. gadā tā iznāca atsevišķā izdevumā.

Lugu Rainis sacerējis 1903. un 1904. gadā dažādās vietās Latvijā. Par lugas sacerēšanas gaitu palicis maz konkrētu ziņu. Lai arī Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā glabājas Raiņas lugas “Uguns un nakts” rokraksti, bet, tā kā uz tiem nav datuma atzīmju, nav iespējams precīzi pateikt, kad viņš iesācis un kad pabeidzis lugas sacerēšanu.

Raiņa lugas „Uguns un nakts” tīrraksts. RMM 22773

Ierosinājumu uzsākt darbu pie drāmas „Uguns un nakts” Rainim deva laikrakstos izsludinātais Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas operas libretu konkurss. Tā noteikumos bija ieteikti arī daži iespējami temati, to skaitā „Lāčplēsis”. Rainis labprāt pieņēma ierosināto tematu – Pumpura apstrādāto latviešu teiku par Lāčplēsi, savukārt libretā bija nepieciešami plašāki dziedājumi – gan solistiem, gan korim. Sekojot šiem principiem, Rainis libretu arī veidoja, un vēl lugas pirmiespiedumā „Mājas Viesa Mēnešrakstā” 1905. gadā vairākās vietās remarkās minētas kora dziesmas.

Godalgu libretu konkursā Rainis neieguva, jo pats iesniegto libretu paņēma atpakaļ, turklāt, kā var spriest no rokrakstiem, konkursam viņš iesniedzis tikai divus pirmos „Uguns un nakts” cēlienus – un opera būru beigusies ar Burtnieku pils augšāmcelšanos. Rainis vēlāk izsacīja sarūgtinājuma pilnus vārdus par neiegūto godalgu, taču toreiz tā bija viņa paša vaina.

Fragments no Raiņa lugas “Uguns un nakts” tīrraksta. RMM 22746 (4)

Kā norāda literatūrzinātnieks un teātra vēsturnieks Viktors Hausmanis: “Ar drāmu „Uguns un nakts” Rainis aizsāka jau zināmu sižetu izmantošanu: autoram pašam nevajadzēja izdomāt darbības norises, toties viņam piemita apbrīnojamas spējas pazīstamajam sižetam iedvest jaunu jēgu. [..] Rakstot „Uguni un nakti”, Rainis apzināti ignorēja laika un telpas vienotību, un lugas norises laiku precīzi nemaz nevar datēt; visprecīzāk tas fiksēts trešajā cēlienā, kurā dota norāde: „Jaundibinātā Rīga – Daugavas krastā.” [1]

Lāčplēsis – Ādolfs Kaktiņš. Foto: Ansis Skariņš. RMM 19839

Pilns lugas teksts digitāli pieejams šeit!

Pirmizdevums digitāli pieejams www.europeana.eu

[1] Hausmanis V. Latviešu drāma. 20. gadsimta pirmā puse. Rīga: Zinātne, 2004, 206.–207. lpp.

Plašāk par lugas sacerēšanas gaitu, publicējumiem, nozīmīgākajiem tulkojumiem un skatuves gaitām, sk.: Rainis J. Kopoti raksti. 9. sēj., Rīga: Zinātne, 1980, 542.–560. lpp.
Hausmanis V. Latviešu drāma. 20. gadsimta pirmā puse. Rīga: Zinātne, 2004.